Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. jūnijs, 2014
Drukāt

Nesāks kriminālprocesu par KNAB iespējamo kavēšanos izmaksāt naudu Strīķei (4)

Strike

Ģenerālprokuratūra nav konstatējusi nelikumības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt izpeļņu par darba piespiedu kavējumu KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.aprīlī atcēla KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.

Strīķes advokāte iepriekš vērsās tiesā ar norādi, ka netiek pildīts spriedumā noteiktais nekavējoties izmaksāt Strīķei vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu 5066 eiro apmērā, savukārt tiesa izdeva izpildrakstu, pamatojoties uz kura sāka darboties tiesu izpildītājs. Tā rezultātā KNAB bija spiests ne tikai samaksāt Strīķei vidējo izpelņu, bet arī apmēram 1000 eiro pārskaitīt tiesu izpildītājam par viņa pakalpojumiem. Strīķe saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt kompensāciju vērsās prokuratūrā, kas sāka pārbaudi.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka prokuratūrā ir izvērtēts Strīķes iesniegums par tiesas sprieduma, iespējams, tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu. Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurors pieņēmis lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Lēmumu var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram.

Jau ziņots, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušajā nedēļā atcēla Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

SAB pagaidām nav saņēmis no KNAB lūgumu par pielaides izsniegšanu Strīķei, aģentūra LETA noskaidroja SAB.

Pārbaudi par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei Ģenerālprokuratūra sāka pēc KNAB iesnieguma.

Kalnmeiera un Ģenerālprokuratūras pieņemtie lēmumi sakrīt ar laiku, kad piektdien, 6.jūnijā, beidzas izmeklēšanas termiņš divām pret Strīķi ierosinātajām disciplinārlietām. Likums gan dod tiesības termiņu pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, un kā viens no sodiem, ko paredz likums, ir atbrīvošana no amata.

Pagaidām nav zināms, kā rīkosies premjerministre Laimdota Straujuma (V), kura vēl nesen neizslēdza iespēju, ka varētu rosināt ģenerālprokuroru veidot komisiju, kas izvērtētu Streļčenoka piemērotību amatam. Straujuma pēdējā laikā tikusies ar Streļčenoku, Strīķi un Kalnmeieru.

Pēdējā tikšanās bija ar Kalnmeieru 21.maijā. Toreiz pēc tikšanās ar premjerministri Kalnmeiers aģentūrai LETA atzina, ka pagaidām nav pamata veidot komisiju, kas vērtētu Streļčenoka atbilstību amatam, jo Ģenerālprokuratūrā notika pārbaude saistībā ar valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas kārtību Strīķei un saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt kompensāciju Strīķei.

“Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa veic pārbaudi par abiem jautājumiem, līdz ar to šādas komisijas izveidošana faktiski būtu jau notiekošā darba dublēšana. Pagaidīsim, kad beigsies prokuratūras veiktā pārbaude, un tad arī redzēsim, kādi būs secinājumi,” toreiz uzsvēra Kalnmeiers.

Arī Straujuma tajā dienā žurnālistiem atzina, ka Ģenerālprokuratūrai ir iespējams veikt dziļāku izmeklēšanu KNAB, un svarīgi ir izvairīties no izmeklēšanas dublēšanās.

Pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Vienā disciplinārlietā Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā. Otra disciplinārlieta tika izbeigta.

Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kauns Kalnmeiieram par Strīķes neatbalstīšanu!

  2. Korupcija vienotībā Atbildēt

    Annas Patapovas venīgais darbs ir slēpt Vienotības korumpantus. Tas ir vienīgais iemsls kādēļ tik klaji noziedzīgs un likumnepaklausīgs “darbinieks” mākslīgi tiek turēts knabā. Tas arī ir iemesls kādēļ valsts npziedzīgā izagšanā vainotais un korumpētais Dombrovskis centās noturēt Annu potapuvu amatā pārkāpjot LV likumdošanas tiesību aktus.

  3. Dīvaina un nesaprotama ir Latvijas Saeimas un Ministru Kabineta locekļu attieksme pret šo Annu Potapovu ( lasi Jutu Strīķi) , kura bezkaunīgi nestrādā un tagad aplaupa mazus bērnus un invalīdus !!! Nevar maksāt naudu par – NESTRĀDĀŠANU ! …bet varbūt “muļķu zemē ” var ??!!! Un izskatās – to visu organizē augsta ranga slepenā dienesta darbonis , Annas vīrs Maigurs Strīķis (skat. google) ? JĀSECINA – LATVIJAS VALSTS IR VIENAS ĢIMENĪTES KABATAS ORGANIZĀCIJA …

  4. Kalnmeijera izdarības liekas dīvainas. Kāpēc Kalnmeijers diskriminē Strīķi?

Draugiem Facebook Twitter Google+