Nesaprastais TV humors 0
Pagājušonedēļ viena no sabiedrībā apspriestākajām tēmām bija LTV1 piedāvājums Vecgada naktī, kas radījis jautājumu – kāpēc gan Latvijā populāriem māksliniekiem bija jāblefo pie izslēgtiem mikrofoniem, attēlojot ārzemju slavenības. Reaģējot uz aso kritiku, LTV režisore Svetlana Rudzīte sestdien medijiem izsūtīja skaidrojošu vēstuli.
Var piekrist, ka tiem, kas Vecgadu pavadīja jautrā kompānijā, uzvedums varēja šķist smieklīgs, tomēr – kura televīzija, ja ne sabiedriskā, parūpēsies par tiem, kas Vecgadu pavada pie televizora kā pie sava tuva drauga? Vai tāpēc, ka cilvēks grib klausīties kaut ko patriotisku, viņam būtu nepietiekams intelekta līmenis, lai saprastu šo LTV humoru? Šis jautājums palicis neatbildēts…
Turpinājumā saīsināta LTV režisores S. Rudzītes vēstule radošās grupas vārdā:
“Vispirms gribu pateikties visiem tiem skatītājiem, kuri Vecgada vakarā ieslēdza LTV1 un noskatījās “Lai dzīvojam, lai svinam!”. Paldies arī tiem skatītājiem, kuri pēc noskatīšanās objektīvi vērtēja redzēto, norādot gan uz neveiksmēm, gan uz to, kas, viņuprāt, tomēr ir izdevies.
Pārsteidza klaji agresīvā ļaunuma un rupjības lavīna, jo radās sajūta, ka visa šī “akcija” bija rūpīgi izdomāta. [..] Man vienmēr bija licies, ka Latvijā dzīvo cilvēki ar veselīgu humora izjūtu, pietiekami augstu intelekta līmeni, kuri nenolaižas līdz publiskai agresijai.
Ņemot vērā pilnīgi neizprotamo ažiotāžu, gribu ienest mazliet skaidrības, jo publikācijās un komentāros ir ļoti daudz neprecīzas un pat melīgas informācijas par projekta tapšanu.
Nenoliedzot kļūdas un neveiksmes, kuras es redzu un apzinos labāk par jebkuru, kas bija iesaistīts projektā, tomēr gribu teikt [..], ka ne viss bija peļams.[..]
Pēc pirmās sarunas ar LTV vadību, kad tika piedāvāta ļoti laba M. Balodes ideja par R. Blaumaņa jubileju, tomēr kļuva skaidrs, ka Vecgada vakaram tas ir pārāk nopietns projekts. Pēc pieredzes jau zināms, ka, sēžot pie galda, cilvēki pilnībā nepievēršas ekrānā notiekošajam un vajadzīgs kas jautrs, priecīgs, uz ko nav īpaši jākoncentrē visa uzmanība [..].
Ātrumā vajadzēja meklēt scenārija autoru, kas varētu “sasiet” R. Blaumani ar ideju, ka pie viņa ciemos “brauc” pasaules zvaigznes. Paldies rakstniecei Dacei Judinai, kura atsaucās un pieņēma uzaicinājumu veidot šo scenāriju. Rezultātā radās K. kungs – Kārdinātājs, kurš piedāvā R. Blaumanim izpildīt trīs vēlēšanās, faktiski – dažādus kārdinājumus, kas dažādos laikos ir valdījuši un valda pasaulē. Mūsu vēlme bija ar vieglu ironiju atspoguļot cilvēku vājības, vēlmes, prieku, izklaidi… salīdzinot mūsdienu pasaules popkultūru ar R. Blaumaņa skatījumu uz cilvēciskajām attiecībām un dzīves vērtībām [..].
Viens no smagākajiem pārmetumiem ir tieši parodijas [..] žanra izmantošana un tas, ka aktieri nedzied savās balsīs. Es būtu neizsakāmi laimīga, ja mums būtu bijusi tāda iespēja, jo lielākā daļa aktieru to varēja izdarīt spoži. [..]
Diemžēl citādi mēs nevarējām, jo – lai izveidotu jaunas fonogrammas, kuras būtu iedziedājuši mūsu varoņi, pirmkārt, būtu vajadzīgs laiks, kura ne mums [..], ne aktieriem fiziski nebija; otrkārt, krietni lielāks finansējums [..].
Te gribētos mazliet oponēt arī tiem, kuri jūtas aizvainoti par to, ka iesaistījām R. Blaumani kā tēlu. [..] Mēs savā raidījumā nevienu neapvainojām, nepazemojām, uz vardarbību neaicinājām un nelikām darīt neko cilvēka cieņu aizskarošu.
Turpretī, kas attiecas uz interneta komentāriem, tad, mūsuprāt, tur ir plašs darbalauks Drošības policijai un citām tiesībsargājošajām instancēm, jo [..] draudi “nošaut”, “uzspert gaisā” nav pieņemami normālā sabiedrībā.”
Viedokļi
Guntis Ranka Rīgā: “Vecgada vakarā Latvijas Televīzijā nolēmu paskatīties Rūdolfam Blaumanim veltīto raidījumu “Lai dzīvojam, lai svinam!”. Man šī pārraide radīja nelabu dūšu, un es izslēdzu televizoru. Vecgada vakars man bija sabojāts. LTV, kas jau tā kļūst arvien pelēkāka, par šo raidījumu vajadzētu mums, skatītājiem, atvainoties.”
Ināra Bērziņa Bauskas novadā: “Ja Latvijas TV nebija nekā labāka par “Blaumaņa mistērijām”, ko rādīt Vecgada vakarā, varēja raidīt kaut vai agrāko gadu Raimonda Paula koncertus, kas taču būtu sirdi sildījuši. Vai nu tagad par angļiem kļūsim, ka svētku vakarā bija jāklausās dziesmas angliski?”
