Mobilā versija
Brīdinājums +16.6°C
Rodrigo, Rauls
Svētdiena, 24. septembris, 2017
21. aprīlis, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Aizbraucēji gribētu zināt, ka valsts tiek aizvien labāk pārvaldīta, varai pielipušie spekulanti – parazīti aizdzīti (19)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Tik laipni un tēvišķi kungi, kādus pazīstam Valsts prezidentu Vējoni un premjerministru Kučinski, visai skeptiski, atturīgi un monotoni izsakās par valdīšanas (un viņu personīgām) iespējām gādāt, lai uz ārzemēm peļņā aizbraukušie latvieši pārnāktu mājās. Augstā vadība šai lietā neatrod sev darbalauku, kamēr dzimtene nevarēšot piedāvāt lielākas algas vilinājumu, augstākas klases sociāli ekonomiskās ērtības un citus cukura graudus pie plānās tējas. No politiskajiem spēkiem gan izstaro neviltota, glicerīna asarām iztriepta līdzi jušana rokpeļņiem, kuri bija spiesti doties ekonomiskajā trimdā, tikmēr praktiskā darbība un palīdzība atgriezties aprobežojas ar skumīgiem dežūrpaziņojumiem pirms vēlēšanām, ka procesu derētu sekmēt, bet pēc tām kļūst kluss kā klosterī.

Ziniet, mežu masīvos sadibinātās partijas, kam maza saprašana par valstiskumu, politiķu sastutētās valdības ātri vien aizpūtīs vējš, kamēr Latvija būs mūžam. Un te dzīvos cilvēki, kam no svara saglabāt nācijas dzīvo spēku, zaļojošo ataudzi un uzturēt nesaraujamu saikni ar svešumā aiznestiem.

Daži vērojumi liecina, ka valdība ilgi nedrīkstēs kavēties ar “līdz kaklam piegriezušās” prombraucēju problēmas risināšanu. No Lietuvas nāk vēsts, cik ļoti turienes valdībai ķērušies pie sirds traģiskie skaitļi par teju miljona cilvēku pārcelšanos uz dzīvi svešumā pašos spēka gados. Tas noved pie būtiska kaitējuma un iztukšotas valsts. Tāpēc tapšot desmitgades plāns koordinētai lietuvju mājās saukšanai. Ja tepat mūspusē valdošās koalīcijas pastāvīgais galdabiedrs Seska kungs sāk klaudzināt, ka tuvā nākotnē Liepājā trūkšot darbaspēka, ja sūdzas tautsaimniecības nozares, kuras nokaujoties ar darbaroku nepietiekamību, tad reaģēšanai tomēr vajadzētu sekot.

Kurā virzienā? Sausus ciparus lasot, tiešām varētu likties, ka slikti apmaksātas darbavietas, sociālā nedrošība ir par cēloni, lai ārvalstīs dzīvojošie mūsējie neatsauktos aicinājumiem doties mājup. Ka tas ir būtisks faktors, secināms no LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra sabiedrības zināšanai nodotiem anketēšanas datiem. Taču centra vadītāja Inta Mieriņa pievieno citu liecību – tie, kas pārnākuši, apgalvo, ka klausījuši sirdsbalsij, ne akurāt ņēmuši vērā “desas faktoru”. Ilgas pēc Latvijas, draugiem, vecākiem, ģimenes, latviskas vides – tas bijis noteicošais, kas nav nopērkams, lai cik svešatnes zelta bedrē pelnītu norvēģu kronās, angļu mārciņās vai eiro. Turklāt Mieriņa piezīmē, ka ārzemēs pastrādājušie mūsu valstī lietpratīgi izmanto pieredzi, lai karjeras sasniegumos drīz vien pārspētu vietējos. Tātad atbraucēji pa pašu pieslietām kāpnēm var atgriezties un nopelnīt iztiku ģimenei.

Tad valdībai jādomā ne tikai par materiālu apstākļu, nodarbinātības iespēju piedāvāšanu, bet par tiešas saiknes uzturēšanu ar emigrāciju, atgādinot, cik ļoti katrs tiek gaidīts mājās pārnākam, cik ciešām saitēm viņš dārgā tēvu zemē siets. Mūsu cilvēki pat ilgā prombūtnē bieži vien sirdī paliek šejienieši. Par Latviju nomodā esoši ļaudis, kas arī tālumā seko līdzi norisēm dzimtenē. Aizbraucēji gribētu zināt, ka valsts pie Dzintarjūras tiek aizvien labāk pārvaldīta un sakārtota, varai pielipušie spekulanti – parazīti aizdzīti. Tautieši labprāt vērotu, kā pamazām Latvija cenšas ieņemt un nostiprināt savu vietu pasaulē, ceļot tēvijas prestižu viņu acīs. Aizbraukušie jāmodina, skaidri atzīstot, ka bez darbīgām 400 tūkstoš rokām, 200 tūkstoš gudrām galvām nepacelsim līmeni visur, kur tas ceļams, – ekonomikā, nacionālumā, izglītībā, labklājībā un valsts aizsardzībā. To latviešu vietā nepaveiks uzaicinātie viesstrādnieki “zemļaki”. Ja no valstiskām tribīnēm nerada iespaidu, ka ikkatrs latvietis ir vērtība, ka tiks darīts viss, lai mūsu cilvēki atgrieztos, ja bēgļu ielūdzēji arī turpmāk vairāk izpaudīsies nekā latviešu mājās saucēji, var jautāt – kā gan izpaužas valdības nacionālkonservatīvisms? Ka speķis ceļas cenā, bet vērtības nē?

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. nepatīk, ka lieliem burtiem raksta, jo tas nozīmējot kliegšanu. un vai tad par visu NAV JĀKLIEDZ???

  2. VISPIRMS STRĀDĀJIET PIE TĀ, LAI ŠEIT PALIKUŠIE BŪTU NODROŠINĀTI AR DARBU UN PIEKLĀJĪGU ATALGOJUMU! TIKAI TAD JUMS NOTICĒS TIE, KURI AIZBRAUKUŠI. TĀDAS NELIETĪBAS KĀ ŠOBRID VISĀS SFĒRĀS NOTIEK LATVIJĀ, ŠĶIET, NEKAD VĒL NAV BIJUŠAS UN VALDĪBU ATBALSTĪTAS: NODOKĻI, MEDIKAMENTU CENAS, VESELĪBAS APRŪPE, NETAISNĪGAS ALGU STARPĪBAS TŪKSTOŠOS EIRO..NEGODĪGUMS VISĀS JOMĀS, PAKALPOJUMU CENAS, PĀRTIKAS PREČU CENAS, SALĪDZINOT AR UBAGU CIENĪGĀM ALGĀM PUSEI LATVIJAS, AR PENSIJĀM UN INVALĪDU NOŽĒLOJAMIEM GRAŠIEM..UZ ŠĀDU VALSTI NEVIENS ATPAKAĻ NEBRAUKS, LAI KĀDUS ZELTA KALNUS VIŅIEM SOLĪSIET. ŠEIT CILVĒKS NAV VĒRTĪBA, JA VIŅAM NAV NAUDAS …BET NAUDAS NAV SIMTIEM TŪKSTOŠU CILVĒKU, KURI GRIB DZĪVOT, STRĀDĀT UN PELNĪT – GODĪGI.

  3. Ko var njemties at tagadeejiem aizbrauceejiem – veel jau tie, kopsh pag. gs. nav atgriezushies…
    Reti kursh tikai in tad arii buutu bijis labaak, ja dazhi no vinjiem nebuutu te vispaar
    savu degunu raadiijushi, kur nu veel glaunos amatos liidusji.
    🙁
    Paarsteidza izbraukusho un tagad… leishu cipari, – tas nu gan.

  4. Lai aizbraukušos atgriestu atpakaļ uz dzīvi un darbu dzimtenē, visiem ekonomiskiem nosacījumiem jābūt ievērojami labākiem, nekā tie bija tad, kad cilvēki pameta Latviju. Pašreiz pie varas esošie nav ieinteresēti,
    nespēj, neprot un nevēlas situāciju Latvijā mainīt. Tas jādara tikai mums pašiem, kā mājās palicējiem tā aizbraukušajiem.

  5. Parazītpadomju skaits tikai palielinās!

  6. Atpakaļ? Uz kurieni? Daudziem bērni izauguši tālumā, iesakņojušies tur kur auguši. Esmu projām pārāk ilgu laiku lai izjustu vēl kādas saites ar Latviju,laba daļa ģimenes nu jau ir izmētāta pa Eiropu,un drīzumā Latvijā radu paliks vēl mazāk. Un ja arī atgrieztos tad diez vai uz ilgu laiku,jo nespētu vairs adoptēties,nespētu tur dzīvot. Ciemos aizbraukt ar naudu tas ir kas cits kā dzīvot Latvijā ar tukšu kabatu. Būtu godīgāk to naudu ko izmanto nevienam nevajadzīgu reemigrācija programmas veidošanā, ieguldīt labklājības celšanai Latvijā.

  7. Ko nu tà?Taisni vai dívaini lasít komentàrus.Viss naids pret aizbraukusajiem izbeidzies?Vai tad nav neviens sarazojis lieku zults litru?Tàdai tautiskai piektdienas vakara noskañai ,ko nebút par atejàm,pakalàm un sénítëm .
    Starpcitu,tikko no Latvijas atbraukusi gimene piekodinàja:gadījumà,ja brauc uz Latviju,nekur nepiemini no kurienes esi.Ne darba intervijà,ne frizétavà,ne bankà utt.Var sagaidít loti riebígu attieksmi.

  8. Apnikušas šīs spekulācijas ar rakstiem par aizbraukušajiem.Tās vienmēr uzpeld pirms kādiem Latvijas svētkiem, nu jā , un tagad vēl vēlēšanām. Esmu starp aizbraucējiem jau sen, – aizbraucēji NEKĀDUS REEMIGRĀCIJAS PLĀNUS NELŪDZ. Beidziet vienreiz naidot tautu. Aizbraucēji nav atkarīgi no Latvijā valdošajām partijām, tamdēļ var droši izteikties un darboties. Vai ātri aizmirsies nerezidentu finansiālais pienesums Latvijas ekonomikā? Vai saprotiet, cik grūti uzturēt latvisko ārpus Latvijas? Vai saprotiet, ka ārpus Latvijas aug un izglītojas paaudze, kas atgriežoties , nesabojāti ar propagandu un SISTĒMu varēs veidot spēcīgāku Latviju? Drīzāk, pacentieties vienoties kopībā un kopā ar aizbraucējiem cīnīties pret esošo korumpētību, negodīgumu pensiju nodokļu jautājumos u.c, ne naida kurināšanā.

  9. Nesaprotu, ko tik daudz var ņemties ar aizbraucējiem, vai tad palikušie ir kādi muļķi, ka viņus var čakarēt un uztraukties tikai par aizbraukušajiem. Kamēr palicējiem nebūs normālas dzīves arī aizbraukušie neatgriezīsies.

  10. prom, prom, prom... Atbildēt

    Valdīšanai lētie vergi aptrūkušie? Nav,kas nodoklīšus maksā siles balstīšanai? Nu jā, vajag sākt činīt asarainus stāstiņus patriotisma uzpludināšanai un duraku meklēšanai. Neskatoties uz to,ka pat pensionāriem, kas atgriezīsies ar ārzemēs nopelnīto pensiju, tiks aplikti ar nodokļiem.
    Ejiet ieskrieties, nagu maucēji!
    Starp citu, patreiz iet vaļā kārtējais, pēdējos gados augstākais emigrācijas vilnis. Urrrāāā, biedri!

  11. pielipušie???????? tie taču dzīvo tieši miesās un neviens pat negatavojas iedzert caurejas zāles

  12. Kā lai piedāvā augstākas algas aizbraukušajiem,ja pat uz PVN rēķina pārtikai un zālēm jāmazina IIN sev!

  13. Labs rakstins.Bet dzives patiesiba ir skarba.Valdiba spej domat tikai un vienigi par savu labklajibu,un sev lidzigiem.Ar saviem nenormaliem nodokliem,un par parejo klusesu.Kamer nebeiksies bardaks,neviens no aizbraucejiem majas nebrauks,bet tiesi otradi muks prom.Jo dzive ir viena,un dzivot gribas tagad.Taluk.

  14. Ko lai saka valdiba sez un ka teikt sit kulaka vieni daltoniki nekas cits . Un ja panemt vienus otrus ta kartigo aiz pautiem tad varetu redzet ka valsti vada vienigi iebastie radu radinieki un tuvi draugi kuriem nav nekadas sajegas ka valdit un palidzet valstij.

  15. Tie kas aizbrauc negri būt strādājošie bomži.
    Nopelni algu samaksā visus komunālos un pārejo apēd.

    • Ne tikai apēd – nopērk mašīnu vai 2 un dzīvo stipri komfortablāk nekā Latvijā. Starpība ir tā ka Latvijā pie minimālās algas tu izdzīvo vienistabas dzīvoklī pusbada stāvoklī, bet tur tēv pietiek lai īrēt māju un komfortabli dzīvot. No jaunākās paaudzes rets taisās atgriezties uz Latviju, īpaši krievvalodīgie, daži jau ir nopirkuši mājas un domā par pilsonības maiņu, viņiem tur ir piedzimuši bērni, kuri mācās vietējās skolās.
      Bet Latvijā kas – darba nav, jā atradīsi – alga nekāda.

    • Kà dzirdu,Latvijā pat oficiāli esot iespéjams stundā nopelnīt pilnu eiro.Tas nav maz.Visam pietiek.

      • Ar to varētu pietikt tikai komunāliem maksājumiem, ja neskatās televizoru un nelieto internetu. Par ēšanu ir jāaizmirst.

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ziemeļkoreju nevar apturēt

Visas pasaules politiķu uzmanības lokā šonedēļ atkal nonākusi Ziemeļkoreja saistībā ar tās radītajiem kodoldraudiem. Ziemeļkoreja pagājšpiektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Raķete nolidoja 3700 km, kas ir lielākais attālums, kas nolidots Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumos. ANO Drošības padome stingri nosodīja šo “augsti provokatīvo” soli. Taču Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt “reālu spēku līdzsvaru” ar ASV. Atbilstoši ASV aplēsēm, Ziemeļkorejas bruņojumā ir līdz 60 kodolieročiem.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (19)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+