Juris Leitietis
Juris Leitietis
Foto – LETA

Māris Antonevičs: Nesekmīgie specdienesti 6

Kad “LA” redakcijā intervējām Valdi Zatleru, kurš šobrīd ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, lūdzu viņu ar atzīmi novērtēt Latvijas specdienestu, pirmkārt Drošības policijas (DP), darbu. Zatlera kungs atzīmes likt atteicās, taču par DP izteicās atzinīgi. Pozitīvs vērtējums gan nesaskan ar sabiedrības noskaņojumu. Jautājums: “Kur skatās Drošības policija?” sen vairs nav tikai anonīmo interneta komentāru sastāvdaļa, bet tiek uzdots daudz nopietnākā līmenī, lai adresāts varētu atļauties turpināt bezbēdīgi smīnēt ūsās. Nevajadzētu palaist garām, ka specdienestu kritiķu pulkam tikko pievienojies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Jāatgādina, ka valsts galva ir arī Nacionālās drošības padomes vadītājs, bet šī padome drošības iestāžu hierarhijā atrodas augšgalā. Atbilstoši likumam, tā “saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas”. (Likumā gan teikts, ka padomes lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, tomēr diez vai tos varētu atļauties ignorēt.)

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Tātad pagājušonedēļ Valsts prezidents intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nav apmierināts ar drošības iestāžu darbu: “Tur ir daudz kas maināms un koncentrējams. Tas ir viens no pamatdrošības jautājumiem – spēja novērtēt situāciju. Militārais spēks neko nedod, ja mēs nesaprotam to, kas notiek. Lielbritānija var atpazīt cilvēku maskā, mēs to nevaram pat no fotogrāfijas… Visas drošības iestādes būs spiestas iziet reālu pārstrukturēšanu… Šis būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem nākamajā Saeimā.” Teiktais nebūt neliecina, ka tās ir tikai A. Bērziņa personiskās sajūtas, acīmredzot šī tēma ir apspriesta plašākā lokā. Jautājums – cik plašs politiskais atbalsts tam ir? Valdības vadītāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) runājusi ļoti izvairīgi. Jau pieminētais V. Zatlers teicis, ka reformas nevajag. Taču Zatlers nebūs Nacionālās komisijas vadītājs nākamajā Saeimā, un pat ne deputāts, jo vēlēšanās viņš nekandidē. Lēmēji būs citi.

Izteikumi, iespējams, varētu liecināt par politiskā noskaņojuma maiņu vai vismaz šaubām. DP kritiķi parasti pieņem, ka iestādes darba stils ir atkarīgs no tās vadītāja, taču, iespējams, viņš tikai pakļaujas valdošajai politiskajai nostājai. Kritika un pārmetumi ir kā pīlei ūdens, ja tie nenāk no personām, kas tiešām var ietekmēt specdienestu likteni. Līdz šim valdošajās aprindās nebija pieprasījuma pēc aktīvas specdienestu rīcības, kas ierobežotu dažādas pretvalstiskas izdarības. Vienīgais, kas bija nepieciešams, – noklusināt, lai tās ātrāk aizmirstos un pēc iespējas mazāk rēgotos acu priekšā. Kamēr sabiedrība sašutusi, var paziņot par “lietas ierosināšanu”, bet vēlāk to paklusām izbeigtu (kā nupat noticis ar bēdīgi slavenā publicista Aleksandra Giļmana zaimojošo rakstiņu par “romantiskajām” Staļina deportācijām). Problēmas piesegšana tomēr nenozīmē problēmas atrisināšanu, un, saasinoties starptautiskajai situācijai, tieši apziņa, ka patiesā aina ir sliktāka, nekā mēs to redzam, rada lielāku nedrošību. Tāpēc šobrīd pieprasījums varētu būt tieši pretējs – parādīt, ka drošības dienesti ir aktīvi un spēj mūs pasargāt. Attieksmi mainīt ir grūti. Ne velti pēc Valsts prezidenta izteikumiem vienīgā reakcija no Drošības policijas bija tās priekšnieka vietnieka Jura Leitieša paziņojums, ka DP darba uzlabošanai esot jāpalielina to finansējums… “No rīta naudu, vakarā – krēslus,” kā slavenajā romānā.