Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas prāvests Kārlis Žols.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas prāvests Kārlis Žols.
Foto – Timurs Subhankulovs

Neskatoties uz būtiskām atšķirībām teoloģiskajās nostādnēs, vēlas virzīties uz vienotu luterāņu baznīcu 5

Neskatoties uz būtiskām atšķirībām teoloģiskajās nostādnēs, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) vēlas vienotu luterāņu baznīcu.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

“Mums ir būtiskas atšķirības vairākās teoloģiskajās nostādnēs, īpaši sieviešu ordinēšanas jautājumā, bet mēs vienmēr esam gribējuši vienotu baznīcu, labprāt sāktu sarunas un meklētu risinājumus, kā apvienoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB),” pauda LELBĀL Latvijas apgabala prāvests Kārlis Žols.

Šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē LELB un Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL) norādījušas, ka esot panākta vienošanās par apvienošanos, lai tālāk risinātu sasāpējušo Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Žols skaidroja, ka centieni abām baznīcām – LELB un LELBĀL – tuvināties iezīmējās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. “Šis ceļš nav bijis viegls, tomēr 2015.gada rudenī septiņi LELB mācītāji un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode nāca klajā ar aicinājumu izveidot darba grupu LELB vienības atjaunošanai,” informēja Žols.

LELBĀL Virsvaldes pārstāvis, prāvests Klāvs Bērziņš atminējās, ka LELBĀL šo iniciatīvu uztvēra ļoti pozitīvi un apliecināja gatavību sākt sarunas un meklēt vislabākos risinājumus. “Diemžēl LELB vadības attieksme pret šo ierosmi bija krasi noraidoša, un ceļš uz baznīcas vienības reālo atjaunošanu ir apstājies,” piebilda Bērziņš.

Taču LELBĀL vēlme atjaunot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību nav mazinājusies, uzsvēra LELBĀL. Tautiešus ārzemēs vienojošā baznīca uzsver, ka, pamatojoties uz Pēterbaznīcas īpašumtiesību jautājuma nostādnēm, par ko sāk runāt LELB un vācu draudzes, tā labprāt sāktu sarunas par apvienošanos. “Joprojām esam gatavi runāt un meklēt visām pusēm pieņemamus risinājumus ceļā uz vienotu baznīcu,” sacīja Žols.

Saistībā ar īpašumtiesībām uz Pēterbaznīcu LELBĀL skaidroja, ka tās sākotnējais projekts paredzēja četru pušu – LELB, LELBĀL, VELBL un Rīgas pilsētas – vienotu dievnama apsaimniekošanas un īpašumtiesību modeli. “LELB šo iniciatīvu noraidīja, norādot, ka nevēlas sadarboties ar mums ne Pēterbaznīcas jautājumā, ne vispār,” piebilda Žols.

Bērziņš norādīja arī uz pēctecības aspektu un uzsvēra vēstures materiālu izpētes nepieciešamību. “Patlaban ir svarīgi bez liekām emocijām rūpīgi izvētīt visas liecības un avotus, jo vēsturiskais pamats ir ļoti svarīgs. No vēstures nav jābaidās vai jākaunas. Piemēram, LELBĀL, tāpat kā LELB, ir pirmskara Latvijas luteriskās baznīcas turpinātāja. Tās ir divas straumes, kas izveidojušās no vienas upes,” sacīja Bērziņš.

Reklāma
Reklāma

LELBĀL pārstāvji ir vienisprātis, ka īpašumtiesībām pāri stāv dievnama būtība un sūtība. Ja vārdos paustā apņēmība LELB un VELBL apvienoties tiešām iegūs skaidras, rakstiskas aprises, tad Pēterbaznīca varētu atgriezties vēsturiskā īpašnieka – Vācu draudzes pārziņā – un tiktu izmantota un apsaimniekota atbilstoši tā vēsturiskajai pamatfunkcijai, proti – kā dievnams, pauda LELBĀL.

Patlaban Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas Zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstīgi Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, līdz ar to arī īpašumtiesību jautājums ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārziņā.