Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. maijs, 2012
Drukāt

Nešķiršos! (2)

skirsanaas2

Piezvanot pa bezmaksas tālruni, uzzināju, ka laulību var šķirt arī pie notāra. Juristi gan atbildēja, ka tas nav tik vienkārši, jo vīrs vienmēr atbild vienkārši: “Es nešķiršos!” Mana ģimene dzīvi iekārtojusi pēc savām vajadzībām un iespējām – vecāki ir miruši, man palika iekopts dārziņš un vasaras mājiņa.

Pēc kāda laika caur paziņām parādījās cilvēks, ar kuru sākām dzīvot kopā. Šķita tāds nopietns, bet tad sāka mani terorizēt – izraka puķes, sabojāja dušu, virtuvē gaismu, arī ūdens padevi. Pat piedraudēja ar nošaušanu! Mediķi man skaidroja, ka viņš esot nepieskaitāms un es varot necīnīties, neviens man nepalīdzēšot… Ko lai es iesāku?
 Zigrīda V. Rīgā

 

 

Šķiršanās pie notāra

Zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un ja:

• laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas;

• laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

 

Zvērināts notārs uzsāk laulības šķiršanas lietu tikai tad, kad saņemts abu laulāto kopīgs iesniegums par laulības šķiršanu, pirms tam pārliecinoties, vai šo lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs. Iesniegumu par laulības šķiršanu gatavo kā notariālo aktu, tāpēc mājas kārtībā to sagatavot nevar.

 

Iesniegumā par laulības šķiršanu norāda:

• katra laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, – dzimšanas gadu, dienu, mēnesi);

• laulības noslēgšanas gadu, dienu, mēnesi, reģistra ieraksta numuru;

• laulības reģistrācijas valsti un iestādi vai attiecīgo konfesiju un garīdznieku;

• vai laulātajiem ir kopīgi nepilngadīgi bērni un laulātie ir vienojušies par to aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem;

• vai laulātajiem ir kopīga manta un laulātie ir vienojušies par šīs mantas sadali;

• laulāto uzvārdus pēc laulības šķiršanas.

Iesniegumam par laulības šķiršanu pievieno laulības apliecības oriģinālu vai dzimtsarakstu iestādes izsniegtu norakstu vai izrakstu, vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistra. Ja laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta, iesniegumam par laulības šķiršanu pievieno rakstveida vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali.

Zvērināts notārs, kas saņēmis iesniegumu par laulības šķiršanu, lietu reģistrē laulības šķiršanas lietu reģistrā, kas ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas pārziņā. Par lietas uzsākšanu zvērināts notārs paziņo abiem laulātajiem.

 

Zvērināts notārs nešķir laulību ātrāk kā pēc 30 dienām, skaitot no lietas uzsākšanas dienas. Šajā laikā katram laulātajam ir tiesības atsaukt iesniegumu. Atsaukumu izsaka rakstveidā un bez nosacījumiem. Paraksts uz atsaukuma jāapliecina pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, vai, piemēram, pie Latvijas konsula ārzemēs.

 

Tādā gadījumā zvērināts notārs izbeidz lietu, reģistrējot šo faktu laulības šķiršanas lietu reģistrā. Ja atsaukumu iesniedzis viens laulātais, zvērināts notārs informē otru par atsaukumu un par lietas izbeigšanu.

Izbeigta laulības šķiršanas lieta nav atjaunojama, taču nav šķērslis jaunam iesniegumam. Ja zvērināts notārs noteiktajā termiņā nav saņēmis laulības šķiršanas atsaukumu, viņš šķir laulību, sagatavojot notariālo aktu (laulības šķiršanas apliecību).

Tātad sākotnējais nosacījums laulības šķiršanai pie notāra ir abu laulāto piekrišana, kā arī ir daži papildu nosacījumi. Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, zvērināts notārs laulību nešķir. Ja otrs laulātais nepiekrīt laulības šķiršanai kā šajā gadījumā, ar prasības pieteikumu par laulības šķiršanu jāgriežas tiesā.

 

Nepieskaitāms

Jebkuru personu var atzīt par rīcībnespējīgu (civiltiesiskā kārtībā) vai nepieskaitāmu (krimināltiesiskā kārtībā) tikai ar tiesas nolēmumu, kas pamatots ar tiesas noteiktu ekspertīzi un citiem pierādījumiem, piemēram, liecinieku liecībām.

Tāpēc varat griezties ar iesniegumu policijā par civilvīra prettiesiskajām darbībām, proti, apzinātu mantas bojāšanu un draudiem noslepkavot. Atbildība par šādām darbībām ir noteikta Krimināllikuma 132. pantā (draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus) un 185. pantā (svešas mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana). Likumā ir paredzēti piespiedu līdzekļi, kas attiecas uz garīgi slimām personām, proti, cilvēkiem, kas izdarījuši Krimināllikumā paredzētos nodarījumus, bet sirgst ar psihiskiem traucējumiem un ir atzīti par nepieskaitāmiem vai ierobežoti pieskaitāmiem, var noteikt šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus:

• ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē;

• ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā);

• ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi.

Ja šāda persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot to tuvinieku vai citu kopēju gādībā un medicīnas iestādes uzraudzībā konkrētajā dzīvesvietā. Personām, kuras atzītas par ierobežoti pieskaitāmām, var noteikt ārstēšanu arī tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās.

Tiesa var noteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus personām, kuras izdarījušas likumā paredzētos nodarījumus, būdamas nepieskaitāmas, vai pēc nodarījuma izdarīšanas. Tas var notikt arī tad, ja pēc sprieduma pasludināšanas cilvēks saslimis ar kādu garīgu slimību, kas atņēmusi tam spēju saprast savu darbību vai to kontrolēt, ja šī persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ ir bīstama sabiedrībai.

 

Piespiedu ārstēšanu un ārstniecības iestādes tipu nosaka tiesa atkarībā no tā, ar kādu psihisku slimību persona ir saslimusi un kāds ir nodarījuma raksturs. Nosakot ārstēšanu psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā), tās tipu izraugās ārstniecības iestāde.

 

Personai, kas pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma pasludināšanas saslimusi ar kādu psihisku slimību, pēc izveseļošanās tiesa var piespriest sodu, ja nav izbeidzies noilguma termiņš vai nav cita pamata tās atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidz vai to groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs mainījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot. Ja personai pēc izveseļošanās piespriež sodu, laiku, kurā piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, ieskaita soda termiņā.

 

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+