Neslēpa ne tautību, ne ticību, ne nodarbošanos
 0

Mūsu lasītājs Jānis Krumulds no Saulkrastiem, kurš ir pensionēts jurists, piezvanīja uz redakciju, lai aizrādītu, ka rakstā “”Kompleksiņš”, no kura jāatbrīvojas?” (25.07.2012.) kļūdaini apgalvots, ka starpkaru periodā Latvijas pasēs tautības ieraksta neesot bijis.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Šobrīd tiesājos par mantojumu ar kādu dāmu, kuras 1919. gadā izdotajā pasē kā trešais punkts ierakstīta tautība – latviete. Minēta arī ticība un nodarbošanās – skolniece. Savukārt viņas 1937. gadā izdotajā pasē tiešām vairs nav minēta ne tautība, ne ticība, ne nodarbošanās,” stāstīja J. Krumulds.

Kad lūdzu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pasu nodaļas vadītājai Dzintrai Penezei precizēt, vai un kāpēc tautība tomēr rakstīta jau 1919. gadā, viņa atzīstas, ka, pētot pasu vēsturi, PMLP nemaz neesot ieguvusi ziņas par pasēm laikposmā no 1919. līdz 1927. gadam. “To varētu izpētīt kāds žurnālists,” teic Dz. Peneze. PMLP ir zināms, ka līdz 1919. gadam Latvijā bija spēkā Krievijas impērijas pasu sistēma, kad pases bija krievu valodā. Tautība tad tika norādīta. Bet 1927. gadā tika pieņemti īpaši noteikumi, kas noteica Latvijas brīvvalsts laika pasu sistēmu, un tautība tad vairs nebija jānorāda. Dz. Peneze pieļauj, ka līdz tam izdotas Latvijas Republikas pases pēc Krievijas impērijas laika pasu parauga.

AIJA VOLKA

 

Komentē ilggadējā lasītāja

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsu ilggadējā lasītāja (abonē “LA” kopš pirmā numura) Zenta Ūdre atminas, ka pirmo pasi viņai izsniedza 16 gadu vecumā un tā varētu būt iespiesta vēl P. Stučkas valdības laikā latviešu valodā. Tajā bijis rakstīts gan tas, kāda ir viņas tautība, gan minēta nodarbošanās – skolniece, kā arī ticība. Vēl vajadzējis pasē atstāt labās rokas pirkstu nospiedumu. Lai gan pase izdota uz 25 gadiem, jau 1940. gadā to nācies mainīt, un tad tā jau bija krievu valodā. “Mums pases atņēma un acu priekšā saplēsa. Tautības vietā bija ierakstīti burtiņi. Kad nāca vācieši, atkal bija jāmaina pase,” stāsta Z. Ūdre. Pēdējās atmiņas par veco pasīti nupat zaudējusi, kamēr atradās slimnīcā. Kāds ielauzies mājās un nozadzis visu viņas dokumentu mapīti, kurā krātas arī vecās pasu fotogrāfijas.