Foto – Shutterstock

Nespēj izlemt par dalīto īpašumu 13

Piecus gadus Tieslietu ministrijā slīpētais un jau pirms diviem gadiem valdības apstiprinātais likumprojekts, kurā paredz izbeigt dzīvokļu īpašniekiem uzspiesto pienākumu piespiedu kārtā nomāt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem daudzdzīvokļu namiem, joprojām iestrēdzis Saeimā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Kaut arī Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika iesniegts 2015. gada 8. oktobrī un tam bija jāstājas spēkā no 2017. gada 1. janvāra, aizvadītā pusotra gada laikā tas nav pavirzījies tālāk par 1. lasījumu.

Saeimas komisijā valda šaubas

Jautāts par iemesliem, kāpēc likumprojekts nekust no vietas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) atbild, ka viņam joprojām esot šaubas, vai to varot virzīt tā pašreizējā redakcijā, kas piespiedu zemes nomas vietā paredz piespiedu zemes izpirkšanu. Viņaprāt, bez valsts un vietējo pašvaldību iesaistīšanās šo tā dēvēto dalīto īpašumu problēmu neizdosies atrisināt nekad.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašlaik Mājokļu apakškomisijā tiek cilāts viņa ierosinājums samazināt tā dēvētās piespiedu nomas apmēru, pašlaik likumā noteikto 6% vietā nosakot 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Šis ierosinājums gan nav nekas jauns. Tas nozīmētu atgriešanos pie tās procentu likmes, kas jau bija spēkā līdz 2009. gada 1. novembrim. Toreiz, gada sākumā, Izraēlā dzīvojoša 87 gadus veca ebrejiete Soņa Traube, kura atguvusi viņas dzimtas piederīgajiem savulaik piederējušo zemi Rīgā, apstrīdēja šos zemes nomas maksas ierobežojumus Satversmes tiesā. Tā atzina piecu procentu “griestus” par nesamērīgiem ar Sa­tversmē ierakstītajām cilvēka tiesībām izmantot īpašumu. Un noteica, ka tie vairs nav spēkā no 2009. gada 1. novembra.

Darba grupā meklē uzlabojumus

Pašlaik risinājumu problēmai meklē Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) vadītā darba grupa, kurai likumprojekts iesniegšanai otrajam lasījumam jāsagatavo līdz šā gada vasaras sākumam.

Jānis Dombrava “LA” vēsta, ka, pirmkārt, plānots atvieglot zemes izpirkšanas procedūru tiem iedzīvotājiem, kuru namiem nav nepieciešams pārmērīt ēku izmantošanai nepieciešamo zemes platību. Ja Saeimā izdotos pieņemt likumu šogad un tas būtu spēkā no 2018. gada 1. janvāra, tad šo namu dzīvokļu īpašnieki varētu sākt izpirkšanu jau nākamgad.

Otrkārt, darba grupā tiekot spriests par summām, kuras iedzīvotājiem būtu jāmaksā par zemi. Likumprojekta sākotnējā redakcijā paredzēts, ka zemi izpirktu par kadastrālo vērtību, reizinātu ar koeficientu 1,18, tikai no 2020. gada. Pēc J. Dombravas ieceres, iedzīvotāji varētu izpirkt zemi par kadastrālo vērtību, kādu to Valsts zemes dienests būtu noteicis 2018. gada 1. janvārī – dienā, kad likums stātos spēkā.

Tiklīdz dzīvokļa īpašniekam Bauskā vai Alūksnē būtu zināma summa, kas jāsamaksā par zemi, piemēram, 300 eiro, viņam būtu tiesības aizņemties patēriņa kredītu attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Ja izpērkamās zemes summas sniegtos tūkstošos, “Altum” varētu izsniegt aizdevumu pret dzīvokļa ķīlu.

Reklāma
Reklāma

Putra jāizstrebj vārītājiem

Dzīvokļu īpašnieku un denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns uzskata, ka Tieslietu ministrijā sagatavotais likumprojekts, lai kā to censtos uzlabot otrajam lasījumam Saeimā, nenovērš valsts pieļauto nelietību, dzīvokļu īpašnieku tūkstošus spiežot nomāt zemi.

“Likumprojekts sagatavots par labu zemes īpašniekiem,” apgalvo biedrības “Ausma” vadītājs. “Ja 51% dzīvokļu īpašnieku vēlmei izpirkt zemi nepakļausies 49% dzīvokļu īpašnieku, viņu tiesības uz īpašumu ierobežos, dzīvokļus ieķīlājot uz 10 gadiem par labu zemes īpašniekam, 10 gadus maksās piespiedu nomas maksu un uzskaitīs zemes izpirkuma parādu kadastrālās vērtības apmērā, reizinot ar 1,18. Ja izpirkuma summu nenomaksā 10 gadu laikā, dzīvoklis pāries zemes īpašnieka īpašumā.”

Viņaprāt, šī putra jāizstrebj tiem, kuri to ievārījuši, – zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām, pēc tam to tālāk pārdodot dzīvokļu īpašniekiem par saprātīgu cenu, nevis par Valsts zemes dienestā no gada gadā mākslīgi uzpūsto.

Uzziņa

Uz citu zemes: 3677 nami

Latvijā pavisam ir 285 849 ēkas un būves, kuras atrodas uz 94 254 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem.

Uz 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem uzcelti 3 677 daudzdzīvokļu nami ar 110 970 dzīvokļiem. Aptuveni trešdaļa šo daudzdzīvokļu namu ir Rīgā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.