Foto: LETA

Nespēj vienoties, vai ļaut medniekiem šaut suņus un kaķus 0

Deputāti trešdien komisijā nespēja vienoties, kādos apstākļos medniekiem būtu atļauts šaut kaķus un suņus; sēdē mednieku pārstāvji aicināja deputātus kaķus iekļaut iespējami klaiņojošo dzīvnieku sarakstā, aģentūra BNS uzzināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Komisija trešdien galīgajam lasījumam gatavoja likumprojektu grozījumiem Medību likumā. Uz trešo lasījumu bija iesniegti 19 priekšlikumi, bet komisija sēdes laikā paspēja izskatīt vien četrus.

Deputātu un ieradušos personu diskusijas raisīja priekšlikumi, kas paredz kārtību, kādā mednieki drīkst nonāvēt mājas dzīvniekus. Par šo jautājumu bija iesniegti kopumā trīs priekšlikumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ingmāra Līdakas (Zaļo un zemnieku savienība) piedāvātā redakcija atļautu klaiņojošu suņu nonāvēšanu medību platībās, izmantojot šaujamieročus, ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošus normatīvos aktus, vai pēc nebrīvē audzēto dzīvnieku īpašnieku lūguma, ja klaiņojošie suņi tieši apdraud nebrīvē audzētus savvaļas dzīvniekus vai uzbrūk tiem.

Izņēmums būtu īpaši apzīmēti medību šķirņu suņi, kurus nonāvēt nedrīkstētu.

Kaķu nonāvēšana šajā priekšlikumā nebija paredzēta. Līdaka norādīja, ka gadījumā ar kaķiem ir grūti noteikt, jo īpaši lauku apvidos, kurš ir klaiņojošais un kurš ir mājas kaķis, devies savās ikdienas gaitās.

Valērijs Agešins (“Saskaņas centrs”) bija rosinājis atļaut klaiņojošu dzīvnieku nogalināšanu vien slimību kontroles valsts programmu ietvaros.

Savukārt Ilma Čepāne (“Vienotība”) piedāvāja atļaut klaiņojošu dzīvnieku nošaušanu medību platībās vien tad, ja tas ir vienīgais risinājums un, pamatojoties uz vietējās pašvaldības lēmumu, ir nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības vai drošības interesēs.

Iebildumi radās gan par to, ka Līdakas priekšlikumā nebija paredzēti kaķi, gan arī bija arī jautājumi, kāpēc izņēmums ir tieši medību šķirņu suņi. Diskutēja arī par mājas dzīvnieku nonāvēšanu vispār.

Dažādi mednieku pārstāvji norādīja, ka kaķi ir jāiekļauj iespējami klaiņojošo dzīvnieku sarakstā, jo klaiņojošie kaķi ir Latvijas faunai neraksturīgi plēsēji, kas nodara lielu kaitējumu putnu populācijai.

Uz jautājumu, kā mednieks mežā atšķirs klaiņojošu kaķi no mājas kaķa, Arnis Puksts no portāla “medniekiem.lv” atbildēja, ka “kaķiem mežā nav jābūt”.

Reklāma
Reklāma

Savukārt deputāts Līdaka aizrādīja, ka, ņemot vērā kaķa dabu, lauku apvidos nav iespējams noturēt šo dzīvnieku sētas vidū, ja vien kaķis nav nobarots tā, ka nespēj pakustēt.

Komisijas deputāti vienojās diskusijas par klaiņojošo dzīvnieku nonāvēšanu turpināt nākamajās sēdēs, iespējams, apvienojot Čepānes un Līdakas priekšlikumu.

Savukārt Dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāve Ilze Džonsone vērsa deputātu uzmanību uz to, ka pašlaik likumprojekts izskatās tā, ka, izņemot kapus un pilsētas, gandrīz jebkur un gandrīz jebko var šaut.

Viņa aicināja pievērsties nesodītas dzīvnieku pamešanas novēršanai un saimnieku sodīšanai par šādu rīcību.

Pašreiz spēkā esošā likuma redakcija noteic, ka medībām pielīdzināma medību platībās klaiņojošu suņu un kaķu medīšana. Tāpat tā ir izbēgušu nebrīvē turētu dzīvnieku medīšana, ja to medniekam rakstveidā lūdz dzīvnieka īpašnieks.

Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās brīvi klejojoši dzīvnieki – suņi bez uzpurņa un reģistrācijas žetona, kuri atrodas tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām. Izņēmums ir šķirnes medību suņi.

Otrajā lasījumā jau atbalstītie grozījumi precizē medību atļaujas, medību saimniecības, medību tiesību lietotāja, mednieka sezonas kartes un medību definīciju.

Jau otrā lasījuma redakcijā atbalstīti priekšlikumi, kas aizliedz medīt pilsētu teritorijā, kapsētās, vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis.

Trešajā lasījumā likumprojekts papildināts ar medību tiesību īpašnieka definīciju, ko komisija atbalstīja. Tāpat paredzētas vairākas citas izmaiņas.

Iepriekš diskusijas Saeimā bija izraisījis komisijas atbalstītais, bet vēlāk parlamenta vairākuma noraidītais priekšlikums, kas pieļāva loka izmantošanu medībās. Trešajam lasījumam mednieki iesnieguši precizējošu priekšlikumu, kas atsevišķos gadījumos medības ar loku tomēr pieļautu. Līdz šā priekšlikuma apspriešanai trešdien komisija nenonāca.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.