Foto – Karīna Miezāja

Par algas paaugstināšanu mediķi cīnoties arī citās Eiropas valstīs 9

Vakar daži simti mediķu un viņu atbalstītāji pulcējās Rīgā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas, protestējot pret veselības aprūpes politiku Latvijā. Akcija notika pie Gaismas pils, lai tur pulcējušies Eiropas Savienības, arī kandidātvalstu veselības ministri, diskutējot un ēdot pusdienas, varētu uz to noraudzīties pa pils logiem. Veselības ministram Guntim Belēvičam nebija ne minūtes laika iznākt pie mediķiem, jo, kā viņš sacīja Latvijas Radio, jāvadot sanāksme un darba grafiks esot tik noslogots, ka pat kafijas pauzēs sarunātas tikšanās. Piemēram, ar nākamās prezidējošās valsts Luksemburgas veselības ministru. Belēvičs piekrīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA), ka finansējums medicīnai ir katastrofāli zems un ka mediķu algas ir jāpalielina, bet, viņaprāt, uz to uzmanība jāvērš nevis pie Gaismas pils, bet gan Ministru kabineta, kur drīzumā sāksies 2016. gada valsts budžeta projekta apspriešana.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Ja saskaitītu, kāda profila speciālisti piketē, tad, visticamāk, vairākums būtu medicīnas māsas. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas māsas atzina, ka, neraugoties uz zemo algu, nenieka nenožēlo, ka izvēlējušās šo humāno profesiju. Daudzām slimnīcas māsiņām ir pāri piecdesmit, bet jaunākā gada gājuma kolēģes pastrādājot un aizbraucot projām uz ārzemēm. Pēdējos gados “Stradiņus” pametuši arī četri pieredzējuši ārsti, kuri tagad strādā ārvalstu klīnikās. Uz to nevar vienaldzīgi noraudzīties, sacīja medicīnas māsa Solvita.

No dažādām Latvijas vietām pie Nacionālās bibliotēkas sabraukušos ārstus, medicīnas māsas, sanitārus, autovadītājus un arī pacientus uzrunāja Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas ģenerāldirektors Jans Vilems Gudrians, kurš ieradies no Briseles, lai pirmdien teiktu runu. Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir dramatiski pieaudzis gan darba nespējīgo invalīdu skaits, gan arī mirstības līmenis. “Tas ir nožēlojami, mums ir kauns par to. Tas nozīmē, ka mēs, jūs, mūsu bērni, brāļi un māsas, ģimenes, vecāki, draugi neredz nekādu uzlabojumu veselības aprūpei, tikai pasliktināšanos. Cilvēkiem Latvijā nav bijis veiksmes stāsta. Veselības aprūpes pakalpojumiem ir nepieciešams lielāks finansējums, un tā ir galvenā ziņa, ko mēs šodien nododam gan ministriem, kas pulcējušies neformālajā sanāksmē Rīgā, gan arī pārējiem ministriem Briselē. Valdība mums teic, ka neesot naudas, ko ieguldīt veselības aprūpē. Bet mēs zinām, ka tā nav taisnība. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka katru gadu bagātie un uzņēmēji nesamaksā Eiropai nodokļos apmēram vienu triljonu eiro. Ar šo naudu pietiktu, lai nodrošinātu pienācīgas algas, lai ieguldītu naudu veselības aprūpē, lai veidotu sociālo infrastruktūru. Arī Rīgā ir “McDonald’s”, bet tas ir uzņēmums, kas citās valstīs izvairījies no nodokļu maksāšanas viena miljarda eiro apmērā. Un tādēļ mēs sakām: nauda ir, un tā jāiegulda pienācīgā un kvalitatīvā veselības aprūpē. Mēs esam no dažādām valstīm, bet cīņa un mērķis mums ir viens – izbeigt šo taupības režīmu! Jūsu kolēģi cīnās par algas paaugstināšanu gan Apvienotajā Karalistē, gan Rumānijā un pret slimnīcu privatizāciju Grieķijā un Spānijā. Mēs varam gūt iedvesmu no mūsu kopīgās cīņas,” sacīja J. Vilems Gudrians un aicināja piketa dalībniekus lūgt pret taupību, sakrustojot rokas, kā tas tiekot darīts daudzās demonstrācijās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Jānis Felsbergs pievērsa uzmanību tiem 26% pensionāru, kuriem veselības aprūpe ir pieejama tikai daļēji vai nav pieejama nemaz, jo cilvēki ir nabagi, sevišķi laukos. J. Felsbergs: “Nesen Latvijas valsts pārskaitīja 44 miljonus eiro Grieķijas glābšanai, bet diemžēl tur valsts apmaksā saviem iedzīvotājiem 67% no veselības aprūpes izdevumiem, kamēr Latvijā – tikai 56% un esam otrā zemākajā vietā aiz Bulgārijas. Pensionāri ir par to, ka mediķi ir pelnījuši lielākas algas, jo mēs negribam, lai notiek tā kā Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur pārtrauca onkoloģijas pacientu aprūpi, jo vairs nav onkologa.”

Bērnu un jauniešu diabēta biedrības pārstāve Sandra Slišāne vērsās pie Gaismas pilī sanākušajiem ministriem (kuri diez vai to dzirdēja) ar jautājumu: “Kāpēc man savam bērnam jāpaskaidro, ka viņam, slimojot ar diabētu, salīdzinājumā ar pārējiem ES bērniem ir jābūt cietējam. Budžets diabēta ārstēšanai ir samazināts šogad, un arī nākamgad tas saruks, jo esot jāiegulda citās svarīgākās sfērās. Ticiet man, mēs neprasām daudz, mēs prasām lietas, kuras pienākas, līdzekļus, kas ietaupīs izdevumus potenciālajiem invalīdiem. Kamēr tas nenotiek, ar diabētu slimojošie bērni līdz 17 gadu vecumam iedzīvojas insultos, infarktos, amputācijās, dialīzēs, nieru mazspējā… Statistika ir graujoša. Ar steigu jāpieņem lēmumi, lai netiktu ražoti invalīdi – mēs gribam audzināt veselus bērnus un nodrošināt šai valstij nākotni.”

“Politiķi ir kā baloži – pirms vēlēšanām ēd no rokas, pēc vēlēšanām – taisa uz galvas,” šo ķīniešu sakāmvārdu savā uzrunā atgādināja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris. “Apspriežot 2015. gada valsts budžeta projektu, tikai viens Saeimas deputāts – Igors Pimenovs – no “Saskaņas” uzstājās par to, ka veselības aprūpei ir nepieciešams papildu finansējums,” norādīja Keris un deva viņam vārdu. I. Pimenovs: “Saikne starp sociāldemokrātiem un arodbiedrībām ir fundamentāla – mēs piepildāmies ar jūsu spēku un apņēmību, atbalstām jūsu centienus un uzturam jūsu taisnīgās prasības – palielināt mediķu algas un veselības aprūpes finansējumu līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta.”

Piketā piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kurš gan neuzstājās, bet klausījās runas no tribīnes.