Latvijā
Politika

Nesteidzas ierobežot aizdomīgo “televīziju” 16

Pagājušā gada sākumā “Latvijas Avīze” rakstīja par maldinošu informāciju, kas tika izplatīta sabiedriskajā transportā uzstādītajos monitoros. Tradicionālās televīzijas un radio šādos gadījumus varētu iekļūt nopietnās nepatikšanās, jo šie mediji pakļaujas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam un to darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt “busiņu monitori” darbojas tā sauktajā pelēkajā zonā, proti, likumi viņu darbību tiešā veidā neregulē, saturu neviena institūcija īsti neuzrauga un tā veidotāji nemaz īsti nav zināmi. Tādēļ pastāv risks, ka tajos varētu parādīties arī vēl melīgāka vai bīstamāka “informācija”. Pirms gada politiķi un ierēdņi solīja radīt tiesiskus rāmjus arī šiem “busiņu monitoriem”, bet tas palicis tikai runāšanas līmenī.

Pagājušā gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti kopā ar ekspertiem no NEPLP, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA), Latvijas Reklāmas asociācijas un citām organizācijām secināja, ka šai nozarei nepieciešams radīt regulējumu. “Attīstoties modernajām tehnoloģijām, arvien populārāki kļūst tā sauktie šūnas mediji. Tie darbojas salīdzinoši ierobežotā teritorijā, piemēram, autobusos, vilcienos, lidmašīnās, lielveikalos, bet sniedz informāciju pietiekami plašai auditorijai. Tādēļ uz tiem būtu jāattiecina tās pašas prasības un ierobežojumi, kas uz pārējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem,” toreiz deputātiem teica LEKA vadītājs Ilmārs Muuls.

Savukārt Kultūras ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrija esot sākusi darbu pie jauna mediju tiesiskā regulējuma izstrādes, kurā tiks ņemtas vērā gan jaunās plašsaziņas līdzekļu platformas, gan sociālie mediji. Toreiz ierēdņi solīja, ka šāds regulējums varētu tikt pabeigts dažu mēnešu laikā.

Kopš šīs sēdes pagājis jau vairāk nekā gads, tagad “busiņu monitoros” jau pilnā sparā griežas partijas “Saskaņa” priekšvēlēšanu reklāmas klipi, bet nekas neliecina, ka iestādes būtu tuvāk solītā regulējuma ieviešanai. Satiksmes ministrija sarīkojusi pāris sanāksmes. Arī tajās secināts, ka monitori uzskatāmi par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un, iespējams, to operatoriem nākotnē varētu būt nepieciešamas apraides atļaujas, bet šis jautājums esot jāregulē jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, pie kura izstrādes joprojām strādā Kultūras ministrija.

Ministrija strādā pie regulējuma

KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne informēja, ka pašlaik ministrijā notiekot darbs gan pie vispārējā mediju regulējuma (tā sauktā jumta likuma), gan jauna Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma. “Šajā kontekstā diskutēsim gan par sabiedriskā transporta monitoriem, gan citām jaunajām mediju platformām un tehnoloģijām, kas ienāk tirgū,” teica Grišāne. Tomēr viņa neņēmās prognozēt, kad šie likumi varētu sasniegt Ministru kabinetu un parlamentu. Visticamāk, tie netiks pieņemti šā Saeimas sasaukuma laikā un, iespējams, pat ne šogad. KM pārstāve arī norādīja, ka ar valsts varu iejaukties privāta medija saturā būtu apšaubāma prakse. Viņa uzsvēra, ka arī pašreiz spēkā esošie likumi ļauj tiesībsargājošajām iestādēm vērsties pret “busiņu monitoru” operatoriem, ja tiek fiksēti nopietnāki pārkāpumi, piemēram, naida kurināšana, aicinājumi uz vardarbību vai priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ignorēšana. “Kas attiecas uz satura kvalitātes un ētikas jautājumiem, tad šeit drīzāk būtu jāiejaucas nevis valstij ar likuma spēku, bet gan nozarei jāveic pašregulēšana. Šādam nolūkam pašlaik tiek strādāts pie mediju ombuda izveides, un tas gan varētu sākt
darboties jau šogad,” teica Grišāne.

Ideju nav

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA), jautāta, vai komisija kaut ko darīs “busiņu monitoru” sakarā, atklāti atzīst: “Lai kaut ko darītu, nepieciešamas idejas, bet mums tādu šobrīd nav.” Deputāte skaidro, ka risinājumu neizdodas atrast, jo politiķi jo­projām nespēj saprast, kā definēt “busiņu monitorus”. “Tas gluži nav medijs, un mēs to nevaram ierobežot. Tas drīzāk ir reklāmas instruments, bet reizēm raida savu saturu. Tādēļ šeit ļoti grūti novilkt kādu robežu,” teica deputāte.

Acīmredzot Satiksmes ministrija nav Saeimas atbildīgo komisiju painformējusi par savas darba grupas secinājumiem, kuros skaidri un gaiši teikts – arī busiņu monitori ir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi.

“Mēs, protams, atgādināsim Kultūras ministrijai, ka darbs pie šī jautājuma jāturpina, un gaidīsim viņu piedāvājumus. Varbūt būs paskatījušies citu valstu pieredzi. Nenoliedzami, ka šajos monitoros raidītais saturs var ietekmēt sabiedrības viedokli, tādēļ ceru, ka KNAB vērtēs, kā tas tiek izmantots priekšvēlēšanu reklāmām, vai viss notiek atbilstoši politiskās aģitācijas normām,” teica Laizāne.

KNAB: jādod iespējas visiem aģitētājiem

KNAB ieskatā priekšvēlēšanu aģitācijas regulējums kopumā šobrīd ir pietiekami efektīvs, kaut arī pienākums iesniegt izcenojumus vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas neattiecas uz priekšvēlēšanu aģitāciju sabiedriskajā transportā.

Taču birojs uzsver, ka valsts un pašvaldības uzņēmumiem, izvietojot aģitāciju sabiedriskajā transportā vai uz tā, jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem aģitētājiem. Šobrīd birojs neesot saņēmis sūdzības par iespējamiem politiskās aģitācijas pārkāpumiem sabiedriskā transporta monitoros.

Aizdomīgā “televīzija”

“Latvijas Avīze” par Rīgas sabiedriskajā transportā uzstādītajiem monitoriem un tajā rādīto dīvaino, pat maldinošo saturu rakstīja trīs publikācijās: “Maldinošā vēsture sabiedriskajā transportā” (“LA”, 4.04.2017.), “Saeima vērtēs mikroautobusu aizdomīgo “televīziju”” (“LA”, 18.04.2017.), “”Busiņu ekrāniem” gatavo rāmjus” (“LA”, 11.05.2017.)

Toreiz “LA” rakstīja, ka ekrānos blakus informācijai par sabiedriskā transporta kustību tiek piedāvāta izklaidējoša programma latviešu un krievu valodā, kā arī Rīgas domes un tās amatpersonu reklāmas. Bet, piemēram, sadaļā “Diena vēsturē” 22. martā tika publicēts “fakts” – “1939. gada 22. martā Otrajā pasaules karā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu”, pret ko iebilda vēsturnieki, sakot, ka tas ir maldinoši un tendenciozi. Vēlāk noskaidrojās, ka kļūdainais fakts ņemts no ziņu aģentūras LETA materiāliem. Politiķi un mediju nozares eksperti vērsa uzmanību, ka busiņos uzstādītie monitori pārraida ne vien reklāmas, bet arī retranslē specifiski atlasītu saturu no ziņu aģentūrām un televīzijas “Pirmais Baltijas kanāls”.

“Rīgas mikroautobusu satiksme” toreiz informēja, ka uzņēmums neveidojot informatīvo ekrānu saturu, bet tikai iznomājot šīs vietas citai kompānijai – SIA “First Public TV”. Savukārt šī uzņēmuma pārstāvji atrunājās, ka par saturu atbildot cits uzņēmums – SIA “Baltijas mediju alianse”. “LA” arī atgādināja, ka “Baltijas mediju alianse” nodarbojas arī ar dažādu Krievijas TV kanālu retranslēšanu. “Baltijas mediju alianses” mājas lapā internetā arī bija norādīts, ka uzņēmuma sadarbības partneris ir “Massmedia Mobilā televīzija”.

LA.lv