Pasaulē
Eiropa

Nestrādās pēc vienas piegrieztnes 0


Austrumu partnerības samita kopbildē: EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (vidū pa labi) un ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (centrā pa kreisi) kopā ar dalībvalstu un partnerības valstu līderiem.
Austrumu partnerības samita kopbildē: EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (vidū pa labi) un ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (centrā pa kreisi) kopā ar dalībvalstu un partnerības valstu līderiem.
Foto – AP/LETA

Ar Austrumu partnerības valstīm – Ukrainu, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Armēniju, Moldovu un Gruziju – Eiropas Savienība jau vairākus gadus cenšas veidot ciešākas saiknes. Tās visas ir bijušās PSRS republikas un Krievijai būtiskas interešu zonas, taču ar atšķirīgu kultūru, ekonomisko līmeni un nākotnes attīstības redzējumu.

Austrumu partnerība kopumā tiek īstenota četros galvenajos vektoros – ar nolūku stiprināt demokrātiskās institūcijas, veidot jaunas tirgus iespējas, veicināt iedzīvotāju kontaktu apmaiņu un saziņu, kā arī veidot ciešākas transporta un enerģētikas saiknes. Taču pēc kārtas piektajā Austrumu partnerības samitā, kas aizvadītajā nedēļā notika Briselē, Eiropas Savienības līderi ļoti skaidri izcēla atziņu, ka katra no šīm sešām zemēm ir uztverama kā unikāla, tādēļ arī sadarbība ir jāveido, ņemot vērā katras valsts specifisko situāciju – tātad ne pēc viena scenārija un piegrieztnes.

 

Armēnija pieliek soli

Patlaban visvairāk ES pietuvinājušās trīs zemes – Moldova, Ukraina un Gruzija, kuras ir noslēgušas Asociācijas līgumu, kā arī Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas līgumu. Ar valstīm ir noslēgti arī bezvīzu režīmi, kas, tiesa, ar zināmiem nosacījumiem, ļauj šo valstu pilsoņiem noteiktu laiku Eiropas Savienības dalībvalstīs atrasties bez vīzas.

Taču joprojām reformu procesā ir daudz darāmā, tādēļ Eiropas Savienība nesteidzas ar konkrētiem signāliem par šo valstu iespējām iestāties blokā. Kā norāda atsevišķi politiķi, šīs sarunas par dalību Austrumu partnerībā nav salīdzināmas ar iestāšanās procesu Eiropas Savienībā.

Tuvāk partnerībai bez trijām jau minētajām ir pavirzījusies Armēnija, ar kuru Eiropas Savienība samitā ir parakstījusi Padziļinātu un visaptverošu partnerības līgumu, kura uzdevums būs veicināt Armēnijā labākus vides standartus, demokrātiskās institūcijas un ekonomisko sadarbību. “Armēnija ir ieinteresēta nostiprināt sadarbību ar Eiropas Savienību visās jomās, kuras paredz šis līgums un ir abām pusēm izdevīgas,” intervijā “Radio Brīvā Eiropa” sacīja Armēnijas ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans.

Ar Baltkrieviju un Azerbaidžānu sadarbība neattīstās tik straujiem soļiem, kā Brisele vēlētos. “Par laimi, Eiropas Savienības valstis saprot, ka pieprasīt nekavējošas izmaiņas nav saprātīgi,” tā samitā atzina Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs. Pirmo reizi piedalīties līderu sanāksmē bija aicināts arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, tiesa, viņš samitu tomēr nepagodināja. Kopš Baltkrievijas vara ir atbrīvojusi polit­ieslodzītos un īstenojusi virkni citu Briseles prasību, Eiropas Savienība būtu gatava padziļināt attiecības, taču Minska arvien ir piesardzīga.

 

Divi ātrumi

“Austrumu partnerība plus” ir ideja, ko vēl pirms samita publiskoja Eiropas Parlaments un kas nepārprotami ieskanējusies arī pārrunu gaitā. Deputāti atbalsta partnerības attīstību dažādos ātrumos, proti, dodot iespēju Ukrainai, Moldovai un Gruzijai agrāk kļūt par Eiropas Muitas savienības, Enerģētikas savienības un vienotā digitālā tirgus dalībniecēm. Nosacījums būtu, ka valstīm ir straujāk jādemokratizē institūcijas, jāsakārto tiesu sistēma un jāatbrīvojas no korupcijas sērgas. Šāds izrāviens, kā uzskata politiķi, varētu būt stimuls arī pārējām trim.

Šādā iznākumā īpaši ieinteresēti ir valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un arī nevalstiskās organizācijas, kas itin bieži aicina Eiropas Savienības pārstāvjus izdarīt lielāku spiedienu uz Austrumu partnerības valstu politiķiem. “Ja Eiropas Savienība nebūs pietiekami stingra un neizdarīs spiedienu, visas reformas sašļuks un dzīve atgriezīsies iepriekšējā līmenī,” izdevumam “New Eastern Europe” vēl pirms samita atzina Pasaules politikas institūta analītiķis Leonīds Litra.

 

Izceļ kopīgo

Samitu Briselē Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstis noslēgušas ar kopīgu deklarāciju, kurā uzsvērts, ka efektīvs reformu process ir atslēga kopīgam ceļam. Deklarācija ir veidota tā, lai nesauktu katru valsti vārdā vai kā īpaši neizceltu, bet tā vietā norādītu uzdevumus un jomas, kurās vēl daudz darāmā.

Deklarācijā arī minēts, ka Austrumu partnerības valstis finansiālo atbalstu saņems atkarībā no reformu progresa. Tās aicinātas ieguldīt vairāk spēka, lai attīstītu jauniešu mobilitāti, visas aicinātas rūpēties par mediju un pilsoniskās sabiedrības brīvību.

Deklarācijai pievienots arī uzdevumu saraksts, kas atgādina veicamos uzdevumus līdz 2020. gadam, par kuriem dalībvalstis vienojās Austrumu partnerības samitā Rīgā.

 

Krievijas faktors

Lai gan Eiropas Savienības Padomes līderis Donalds Tusks uzsvēra, ka Austrumu partnerība nav sacensības skaistumkonkursā ar Krieviju, tomēr austrumu lielvalsts ietekmi uz bijušajām ietekmes zonas valstīm apiet nav iespējams, īpaši tādēļ, ka, piemēram, daļā Ukrainas jo­projām turpinās Kremļa atbalstīts bruņots konflikts, kas būtiski ietekmē arī Ukrainas attīstības iespējas. Iesaldēto konfliktu problēmu, kas būtiski skar arī Gruziju un Moldovu, politiķi arī izcēluši noslēguma deklarācijā.

Nākamais Austrumu partnerības samits ir gaidāms 2019. gadā. Kā uzsvēra D. Tusks, līdz tam Eiropas Savienība sagaida daudz būtiskāku progresu valstu attīstībā, nekā uzsvērts deklarācijas punktos. Šajā ziņā interesantākais jautājums ir, cik būtisku progresu izdosies panākt attiecībās ar Baltkrieviju.

 

Uzziņa

Pirmais Austrumu partnerības samits notika Prāgā 2009. gadā. Tā laikā Eiropas Savienības un Austrumu partnerības partnervalstis dibināja Austrumu partnerības politikas formātu.

Pēc tam Austrumu partnerības samiti notikuši 2011. gadā Varšavā, 2013. gadā Viļņā un 2015. gadā Rīgā.

Samits Viļņā izvērtās par vēsturisku brīdi Ukrainai, jo galotņu sanāksmē toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, kas izraisīja Maidana revolūciju un Krievijas atbildes reakciju, sākot konfliktu Austrumu Ukrainā.

2017. gada 24. novembra samits Briselē notika Igaunijas prezidentūras paspārnē.

 

Viedokļi

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers: “Līdz ar Austrumu partnerību Eiropas Savienība jau tagad valstīm ir palīdzējusi izveidot 10 000 jaunu darba vietu, apmācījusi 20 000 ekspertu un īstenot 100 000 aizdevumu kompānijām. Mēs esam uzlabojuši piekļuvi pakalpojumiem, investējuši transporta savienojumos, veicinājuši dzimuma līdztiesību un palīdzējuši tūkstošiem studentu doties no Austrumu partnerības valstīm uz Eiropu.”

 

Bohuslavs Sobotka, Čehijas premjerministrs: “Krievija uz vairākām Austrumu partnerības valstīm izdara spiedienu, un, atklāti sakot, izskatās, ka Krievija nebūt nevēlas, lai projekts veiksmīgi attīstītos. Kopumā šī sadarbība ir, lai Austrumu valstis attīstītos un pieredzētu izaugsmi.”

 

Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs: “Svarīgi ievērot diferenciāciju un rast abpusēji pieņemamu risinājumu turpmākajai sadarbībai gan ar ambiciozākajām valstīm, gan valstīm bez vēlmes sadarbību nākotnē būtiski padziļināt. Latvija gribētu redzēt ciešu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm drošības, digitālās ekonomikas, enerģētikas un transporta jomās. Viens no būtiskiem Austrumu partnerības politikas aspektiem ir atbalsts partnervalstīm cīņā ar tādiem drošības izaicinājumiem kā hibrīdais apdraudējums. Šajā kontekstā Austrumu partnerības valstīs jāveicina mediju neatkarība, žurnālistikas kvalitāte un medijpratība.”

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv