Mobilā versija
+9.8°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
14. maijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Nesūdzas tikai amatpersonas un ierēdņi (6)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais nesen LNT raidījumā “900 sekundes” izteicās, ka nodokļu maksātāju nauda Latvijā tiekot “tērēta ļoti apdomīgi, taču pastāvot vairākas sistēmiskas problēmas”. Pēc viņa teiktā, vājais posms esot izglītības finansēšana, konkrētāk – mazās lauku skolas, kas “pašvaldībām un valstij izmaksājot ļoti dārgi”.

Atmodas laikā, kad izskanēja pirmās prasības pēc neatkarības, no Maskavas un mūsu pašu Interfrontes varēja dzirdēt – “Latvija ir par mazu, lai patstāvīgi izdzīvotu”, “būt neatkarīgiem ir ļoti dārgi”, “jums būs sistēmiskas problēmas, saistītas ar infrastruktūras, veselības aizsardzības, skolu, pārvaldes aparāta, vēstniecību, armijas uzturēšanu, jūs to vienkārši nespēsiet samaksāt”. Tā nu iznāk, ka Jāņa Platā izteikumi netieši apstiprina interfrontistu teikto. Tas, ko katru dienu dzirdam – mums nav naudas, valstij nav naudas slimnīcām, skolām un ceļiem, nav naudas armijai un pensijām. Vienīgie, kuri nesūdzas, ir amatpersonas un ierēdņi.

Patlaban izglītības sistēmā valda princips “nauda seko skolēnam”, kas ir viens no iemesliem nepietiekamajam mazo skolu finansējumam un šķietamajai “nelietderībai”. Ja līdzīgs princips “nauda seko vēlētājam” tiktu piemērots Saeimai, proti, ka deputātu skaits atbilst valsts iedzīvotāju skaitam, tad šodien Saeimā vajadzētu atrasties vien 73 tautas kalpiem. Jo 1993. gadā, kad vēlēja simt 5. Saeimas deputātus, mūsu valstī dzīvoja apmēram 2,61 miljons cilvēku. Nākamajā gadā, kad tiks vēlēta 13. Saeima, Latvijas iedzīvotāju skaits sasniegs labi ja 1,91 miljonu. Vienīgais, kas šajos gados ir audzis, – Saeimas budžets. Nav gan dzirdēts, ka kāda partija iestātos par priekšlikumu samazināt deputātu skaitu, pat ne opozīcijā sēdošās. Tā nu iznāk, ka Latvijā šodien ir viens no dārgākajiem parlamentiem pasaulē – 50 deputāti uz vienu miljonu iedzīvotāju. Par mums daudz bagātākajās Skandināvijas valstīs vidēji ap 33, bet Nīderlandē – vien 13!

Destruktīvie demogrāfiskie procesi Latvijā (un tiem sekojošās sociālās, saimnieciskās un nākotnē arī neizbēgamās politiskās problēmas) ir izmaināmi vien ar politiskiem lēmumiem. Viens no tādiem varētu būt mazo lauku skolu uzturēšana principā, par spīti to “neizdevīgumam” un “nelietderībai”. Cilvēki taču ir gatavi dažkārt atļauties “luksusu”, bez kā teorētiski varētu iztikt – izmeklētiem ēdieniem un vīniem, skaistiem apģērbiem, ziediem vāzē, ceļojumiem, medībām, mākslas darbiem, dārgiem auto, un tas ir pareizi. Mēs nevaram dzīvot bez svētkiem, vien rēķinot un taupot. Tad kāpēc mazās skolas nevarētu būt par vienu no mūsu tautas kopējiem “luksusiem”?

Starp citu, Norvēģijā, Vācijā un Itālijā ir skolas, kurās mācās tikai viens (!) bērns. Arī Krievijā daudzās nomaļās skolās mācās vien daži skolēni. Skaidrs, ka šādu skolu uzturēšana ir politisks lēmums. Bet es nekad Krievijas televīzijā neesmu dzirdējis aicinājumu tās slēgt. Tieši otrādi, to pastāvēšana esot principa lieta – “lai vieta nepaliek tukša”. Iznāk, ka Putina režīms domā tālredzīgāk. Vēl kāda valsts, no kuras varam mācīties, – Izraēla. Es personīgi neatbalstu ebreju kolonistu apmetņu būvniecību okupētajās arābu zemēs. Turklāt tas ir nelikumīgi no starptautisko tiesību viedokļa (par ko Izraēla saņēmusi neskaitāmus nosodījumus). Bet, no otras puses, var tikai apbrīnot ebreju tautas gribu nolikt un saglabāt cilvēkus vietā, ko viņi uzskata par savu zemi. Krieviem vēl varētu pierakstīt sentimentalitāti un bravūru, taču ebreji vēstures gaitā sevi parādījuši kā egoistiski aprēķinātāji, kuri reti kļūdījušies. Varbūt tieši šis ir tas gadījums, kad vajadzētu ņemt piemēru no ebrejiem. Mums pat nav jābūvē jauni ciemi, vienkārši jāsaglabā jau esošie, un vispirms jau skola. Tieši tā, kā aicināja Kārlis Ulmanis – “paliksim katrs savā vietā”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Hahahā, ļoti apdomīgi!!! Smiekli nenāk? Lai paskatās, kur iet nauda gada sākumā un beigās, kādi projekti un ar kādām specifikācijām tiek rakstīti. Tur bieži vien nespeciālistam jāraud iraid. Diletants.

  2. Terapeits nav tāds muļķis,kā šeit izrunājas.Aizstāv savu švāģeri,kurš tērē milzīgas summas pusdzīivās Meirānu pamatskolas uzturēšanai,citādi pie siles var nepalikt.

  3. Attiecībā uz “palikšanu katram savā vietā”, tas nav “tieši tā, kā”. Šis aicinājums bija par pavisam kaut ko citu. Un, nedod Dievs, vēl kādreiz tā palikt savās vietās.

  4. tikko kāds pasaka, ka “nodokļu maksātāju nauda Latvijā tiekot tērēta ļoti apdomīgi”, tad tālāk šo nav vērts klausīties, jo sagaidāma tukša un tendencioza pļerkšķēšana

  5. Klauvē pie okupantu sirdsapziņas ?
    Tādas nemaz nav !
    Siseņu bars noēdīs pa tīro vienu teritoriju un pārmigrēs uz nākošo…
    Ja vien neradīsies nopietns šķērslis…

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Ko sagaidāt pēc noklausīto oligarhu sarunu publicēšanas?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+