Pasaulē
Baltija

Netanjahu Viļņā aicina Baltijas valstu premjerus palīdzēt pastiprināt spiedienu uz Irānu 16


Foto – AFP/LETA
Foto – AFP/LETA
Foto – AFP/LETA

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu piektdien Viļņā aicinājis Baltijas valstis atbalstīt Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu centienus pastiprināt spiedienu uz Irānu jautājumā par Teherānas kodolprogrammu un izteicis cerību, ka tam pievienosies arī visa Eiropas Savienība (ES), vēsta laikraksts “Verslo žinios”.

Netanjahu, kas Viļņā tikās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītājiem, arī lūdzis viņus “palīdzēt koriģēt izkropļoto Briseles attieksmi pret Izraēlu”.

“Mēs nelūdzam starpniecību nolūkā mainīt visu ES dalībvalstu attieksmi pret Izraēlu, mēs paši to darām divpusējā kārtā. Tomēr mēs ceram, ka Baltijas valstis palīdzēs mums mainīt Briselē bāzēto ES institūciju nedaudz izkropļoto viedokli,” viņš skaidrojis pēc tikšanās.

Netanjahu uzaicinājis Baltijas valstu premjerus nākamgad tikties Jeruzalemē un turpināt sarunas par sadarbības iespējām, īpaši inovāciju un drošības garantēšanas jomās.

Vienlaikus Izraēlas premjers asi kritizējis ceturtdien pieņemto ES lēmumu piešķirt Irānai pirmo finansiālā atbalsta paketi 18 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu stiprināt tās ekonomiku, kas ir daļa no bloka solījumiem saglabāt spēkā Irānas kodolvienošanos.

“Šis lēmums raisa izbrīnu un uzskatāms par milzīgu kļūdu. Tā ir kā inde. Atbalsts, visticamāk, netiks izmantots sociālajām vajadzībām, bet novirzīts militāriem mērķiem,” viņš paziņojis. “Visām valstīm būtu jāsaliedē spēki, lai atsāktu sankcijas pret Irānu, vēloties apturēt agresiju un teroristisku darbību.”

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja par pirmo finansiālā atbalsta paketi Irānai 18 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu stiprināt šīs valsts ekonomiku saskaņā ar bloka solījumiem saglabāt spēkā 2015.gadā noslēgto Irānas kodolvienošanos, no kuras pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas vienpusējā kārtā izstājusies Vašingtona. Augusta sākumā spēkā stājās arī jaunas ASV sankcijas pret Irānu, un Izraēla mudinājusi arī Eiropas valstis sekot šim paraugam. No 18 miljoniem eiro astoņi miljoni paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vēl astoņi – vides problēmu risināšanai, bet divi miljoni paredzēti narkomānijas problēmu risināšanai.

Netanjahu izteicies, ka kodolvienošanās vienīgi pamudinājusi Irānu īstenot savu kodolprogrammu, kas tai var pavērt iespēju radīt kodolbruņojumu.

Kā preses konferencē Viļņā norādījis Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, lai gan Baltijas valstis ietur kopīgo visas ES ārpolitisko nostāju, “ir jārada iespējas un nosacījumi, lai Izraēla varētu izteikt un pamatot savu nostāju aktuālajos jautājumos, tai skaitā attiecībā uz Irānu”.

Netanjahu par šādu nostāju atklāti pateicās Lietuvas valdībai un apsveica arī Lietuvas iniciatīvu sarīkot ES un Izraēlas iekšlietu ministru tikšanos, lai tajā apspriestu terorisma draudus, cenšoties mazināt spriedzi starp ES un Izraēlu.

Pēc Skverneļa teiktā, Baltijas valstu premjeri “iepazīstināti ar informāciju par to, kāda ir reālā situācija Tuvajos Austrumos, un Izraēlas argumentiem šajā jautājumā”.

“Politikā, īpaši starptautiskajā, īpaši tik sarežģītā reģionā, viss nav tikai melns un balts. Domāju, ka pēc šīs tikšanās man un maniem kolēģiem radies plašāks priekšstats par to, kas tur notiek un kādi apdraudējumi pastāv,” izteicies Lietuvas premjers.

Pēc viņa teiktā, pienāktos runāt arī par to, ka Izraēla palīdzējusi novērst daudzus teroristiskus uzbrukumus gan Eiropā, gan visā pasaulē.
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass preses konferencē paziņojis, ka “Igaunija un ES darīs visu, lai Irāna neražotu kodolieročus”.

Jautāts, vai Igaunija atbalsta Izraēlas lūgumu atzīt Jeruzalemi par tās galvaspilsētu, Ratass teicis, ka šai jautājumā paliek uzticīgs ES kopējai nostājai, kurā Jeruzaleme nav atzīta par Izraēlas galvaspilsētu.

Savukārt Latvijas premjers Māris Kučinskis uz jautājumu, vai šīs tikšanās laikā ticis atzīts, ka Krievija ir valsts, kas eksportē terorismu, atbildējis, ka attiecības ar Krieviju nav mainījušās. “Tikai Minskas vienošanos izpildes gadījumā varētu runāt par pārmaiņām. Kamēr tas nav noticis, sankcijas atcelt nevar,” viņš sacījis.

Tikmēr Netanjahu apgalvojis, ka Izraēlas jun Krievijas attiecības mainās. “Mēs neesam vienisprātis gluži par visu, bet parādās aizvien vairāk aspektu, kuros esam vienisprātis. Cenšamies veidot attiecības, jo Izraēlā ieradušies ļoti daudz ebreju no Krievijas. Tas ir viens no mūsu veiksmes stāstiem,” izteicies Izraēlas premjers.

Pēc viņa sacītā, Izraēla gribētu, lai attiecības ar Krieviju būtu labākas, taču pašlaik tas nav iespējams, jo pasaule “ir ļoti sarežģīta”.

“Mums bija jātiek galā ar Krievijas lēmumu nosūtīt savus spēkus uz Sīriju, kas atrodas pie mūsu robežām. Tiekoties ar Krievijas prezidentu [Vladimiru Putinu], vienojāmies, ka nenotrieksim viens otra lidmašīnas un nejauksimies viens otra darbā. Mūsu galvenais mērķis ir savaldīt terorismu, ” uzsvēris Netanjahu.

LA.lv