Praktiski
Dārzs

Neticami: arot zemi, augsne patiesībā paliek nedzīva. Saimnieku pieredze 0

Foto-Fotolia

Vai tā ir taisnība, ka tradicionālā augsnes apstrāde padara to nedzīvu? IMANTS Madonas novadā

Mikroorganismu nozīme
Augsnes auglību veido augsnes fizikālās īpašības (augsnes sastāvs un struktūra), ķīmiskās īpašības (augam nepieciešamie makro un mikroelementi), kā arī augsnē esošie mikroorganismi (baktērijas, sēnes, vienšūņi un vēl daudzi citi). Pateicoties mikroorganismiem, augsnē esošās barības vielas kļūst pieejamas augiem, tās neizskalojas. Nepamatoti un bieži zemi arot, tā tiek apvērsta par 180 grādiem ar neauglīgo slāni uz augšu. Tādējādi tiek nojaukts baktēriju un sēņu līdzsvars. Samazinās arī sēņu īpatsvars, kurām ir liela nozīme augsnes struktūras veidošanā. Auglīgā daļa ir zemes virsējā kārta, kur simbiozē ar augiem darbojas miljoniem mikroorganismu, kas veic milzīgu darbu, radot augam labus apstākļus augšanai un attīstībai. Lai iedzīvinātu apstrādātas augsnes virsējos slāņus (atjaunotu, aktivizētu mikrobioloģiskos procesus tajā) un uzlabotu augsnes auglību, nereti izmanto mulču, zaļmēslojumu un mikrobioloģiskos preparātus. Diemžēl dzīvie mikroorganismi atkal tiek iznīcināti un zeme paliek nedzīva bez seguma, ja kultūraugu slimību un kaitēkļu apkarošanai lieto pesticīdus. Tas pats attiecas arī uz mēslošanas līdzekļiem. Lielākajai daļai mākslīgo minerālmēslu ir negatīva, pat iznīcinoša ietekme uz dzīvību augsnē (augsnes struktūra mineralizējas, paliek cieta un blīva).

Pastāv uzskats, ka, izmantojot bezaršanas tehnoloģiju, palielinās lauku nezāļainība, taču arot zemi – samazinās, jo tās tiek iznīcinātas nosmacējot. Šim apgalvojumam nevar piekrist – ja augsnē baktērijas un sēnes atrodas līdzsvarā, tiek ievērota augu seka, starp kultūrām vienmēr lieto zaļmēslojumu vai mulču, tad nezāļu problēma atkrīt. Laukus nedrīkst atstāt “plikus”. Kāpēc tad joprojām klasiskajā lauksaimniecībā tik plaši izmanto aršanu? Jo pēc tās iegūst pietiekami augstas ražas un maksimālu peļņu, neraugoties uz to, ka tradicionālā tehnoloģija augsni noplicina, tajā vairs nav nekādas organikas.

Risinājumi
Lai nenojauktu augsnes struktūru, zemes virsējo slāni var apstrādāt ar bezapvēršanas tehnoloģijām, t.i., ar irdināšanu, vienlaikus augsni bagātinot ar kādu oglekļa avotu – kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem, zivju emulsijām, sūkalām, melasi, skaidro Stelpes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Ozoli” saimnieks Andris Kalniņš.
Ja, piemēram, zemi mēslo ar lielu kompostētu liellopu kūtsmēslu devu (40 t uz 1 ha vienreiz piecos gados, kā arī ievērojot augu seku), tad jāveic sekla (daži cm) augsnes apvēršana. Pēc kāda laika var veikt dziļo irdināšanu bez augsnes apvēršanas. Šādi iedzīvinātās augsnēs izaugs kultūras, kas spēs pretoties slimībām un kaitēkļiem daudz efektīvāk nekā uzartās augsnēs. Tādējādi augi kļūs veselīgāki, samazināsies izdevumi par pesticīdiem.
Vairākās saimniecībās pašlaik lieto permakultūras saimniekošanas metodes, piemēram, audzējot kartupeļus salmos (bumbuļus nestāda apartā augsnē – tie paliek uz augsnes virskārtas un tiek noklāti ar aptuveni 40 cm biezu sausu salmu mulču). Pēdējos gados bioloģiskās permakultūras metodes pamazām pārnes arī uz konvencionālo lauksaimniecību, jo lauksaimnieki aprēķinājuši, ka zemes aršana ir pārāk energoietilpīga, izmaksā diezgan dārgi.
Vēl viena alternatīva metode, ko var izmantot arkla vietā – Fokina plakangriezis. Tas ir universāls, interesants metāla konstrukcijas instruments, ar kuru var irdināt augsni, veidot vagas, iznīcināt iesakņojušās nezāles.
No Ķīnas nāk “rijolēšanas” metode, ko izmanto dziļu, irdenu dārzeņu dobju veidošanai. Smagās mālsmilts augsnēs, veidojot lauku sētas iežogotu piemājas dārzu, “talkā aicina” cūkas un vistas. Izkliedējot šādā augsnē satrunējušus liellopu mēslus, tā tiek uzirdināta, iztīrīta no maijvaboļu kāpuriem un drātstārpiem.
Plašākas zināšanas par šo tēmu var iegūt no Džoela Viljamsa (Anglija) un Hairo Restrepo Rivera (Brazīlija) lekcijām Latvijā.

LA.lv