Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Neticami bagāts vīnogu gads Kužumu dārzā Ceraukstes pagastā

viinogas_4743

Šī vasara vīnogu audzētājiem Kristīnei Arnavai un Gatim Kužumam tiešām bijusi izcila. Vairāki jaunākie viņu lutinātie vīnogulāji piemājas dārzā Bauskas novada Ceraukstes pagastā devuši pirmo ražu, bagātīgi atalgojot pūliņus.

 

Šķiet neticami, ka daži dienvidnieki, kuri parasti savas labākās īpašības parāda siltumnīcā, arī brīvdabā spējuši briedināt lielas un gardas ogas. Tādas itin labi varētu aizvietot lielveikalos nopērkamās importa vīnogas.

Kolekcija

Gatim Kužumam māju ieskauj vīnogulāji 0,25 ha platībā. Kolekcijā pašlaik ir vairāk nekā 160 deserta un citu vīna šķirņu. Katru gadu to skaits palielinās ar 20 – 30 jaunumiem. Protams, ne jau viss šis lielais šķirņu klāsts atradīs paliekošu vietu dārzā. Vajadzīgi vismaz 3 – 5 ražas gadi, lai varētu secināt par piemērotību mūsu apstākļiem. Neiepatikušās, slimībieņēmīgās šķirnes vīnogaudzētājs arvien izbrāķē, bet jaunās kā spraudeņus saņem no Ukrainas un Moldovas, arī Norvēģijas, sadarbojoties ar savu kolēģi, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības biedru Ģirtu Miķelsonu. Katru gadu ražas laikā Gatis Kužums rīko ekskursijas savā dārzā, kur katrs interesents var degustēt zilās, sārtās un dažādu nokrāsu zaļās vīnogas, vērtēt izskatu un garšu, kā arī izvēlēties šķirnes stādīšanai. Šogad viņš vīnogu izstādē Dabas muzejā parādīja četras jaunas, tiešām labas šķirnes.

Dārznieks savu ieguvumu piemērotību Latvijas apstākļiem pārbauda jau divdesmit gadu. Ar to nodarboties pamudinājis viņa tēvs Andrejs Kužums, kurš vīnogu audzēšanai pievērsās jau septiņdesmitajos gados.

Tolaik pirmā viņu dārzā bija ‘Zīda Ķekars’, vēlāk to aizstāja tēva drauga un domubiedra Paula Sukatnieka izveidotā šķirne ‘Supaga’. Gata Kužuma aizraušanās ar vīnogām un jaunu šķirņu meklēšana aizsākās, nogaršojot izcilās deserta šķirnes ‘Osobij’ ogas.

Vīnogu kolekcionēšana nav vienīgā ideja, kas ievilkusi šajā biznesā, viņš pievērsies arī vīna šķirņu izpētei. Pirms trim gadiem kopā ar vietējo zemnieku Aināru Spuru Rundāles novada Saulainē ierīkojis plantāciju 0,7 ha platībā. Tajā iestādītas speciālas, pret slimībām mazāk ieņēmīgas šķirnes, ko var audzēt bez piesegšanas. Šovasar vīna dārzā pirmo ražu (vidēji 100 kg) novāca šķirnēm ‘Zilga’ un ‘Vostorg Čornij’.

{gallery id=”2194″}

Špalerā un pie sienas
viinogas_4653

Gatis Kužums jau vairākkārt pārliecinājies, ka labāk stādīt nevis divgadīgus, bet gan viengadīgus stādus, jo tie labāk ieaugas. Piemēram, pirms trim gadiem izveidotajā lieldārzā no 540 iestādītajiem iznīka vien trīsdesmit. Vīnodziņai galvenais ir spēcīgas un veselīgas saknes, nevis zaļais dzinums, tāpēc, tirgojot pašu izaudzētos stādus, vīnkopis tos ievieto caurspīdīgos konteineros, no kuriem jau izspiežas saknītes. Vīnogas var stādīt tikai maijā, pēc salnām, līdz 1. jūlijam. Šajā laikā kolekcionārs arī interesentiem pārdod stādus, to cena 3 – 5 lati. Nevajadzētu stādīt rudenī, jo tad augi var arī nepagūt iesakņoties. Vīnkoki sāk ražot trešajā gadā.

Vīnogām vajadzīga saule un laba vēdināšana. To var dot špalera vai cits atbalsts, pie kura piestiprināt. Ceraukstieša dārzā vīnogas aug rindās, tās balsta metāla cauruļu un stiep­ļu špalera, kuras augstums ir 1,8 metri. Ja sistēmu veidotu augstāku, vīnogulāji augtu spēcīgāk, bet tos būtu krietni grūtāk apkopt. Vīnkopis teic, ka krūmu attālums rindā stādījuma ierīkošanas sākumā bija 3 metri, taču, kolekcijai kļūstot arvien lielākai, augus sāka izvietot ciešāk: 1,5 – 2 m citu no cita, lai visām šķirnēm dārzā pietiktu vietas. Cinkotās stieples (diametrs 2,2 mm) špalerā nostieptas četrās kārtās ar aptuveni 40 cm atstarpi.

Ir daudz paņēmienu, kā izveidot vīnkoku vainagu. Gatis Kužums savā kolekciju un lieldārzā to dara tā sauktajā zemajā kordona formā, kas Latvijas apstākļos pārbaudīta kā vispiemērotākā. Šī metode veicina ātrāku ogu nogatavošanos un cukuru uzkrāšanos, arī zarus uz ziemu ir vienkāršāk piesegt – pēc sasnigšanas tie paliek zem sniega, nenosalst. Veidojot krūmu, pirmajā gadā no spēcīga viengadīgā stāda izaudzē vienu dzinumu. Rudenī to piesedz. Nākamā gada pavasarī piesien pie špaleras, pieliec horizontāli un 2 – 3 vietās piesien. Kad dzinumi ir jau ap 5 cm gari, atkal atstāj tikai tos, kuri ir zara virspusē. Pārējos izlauž ar 30 – 35 cm atstarpi. Rudenī izaugušos zarus apgriež līdz 2 – 4 pumpuriem. Trešā gada pavasarī, kad dzinumi ir 4 – 5 cm gari, katram atstāj divus spēcīgākos. Tos vertikāli uzsien pie stieples, pārējos izlauž. Rudenī veido augļu posmus. Ceturtajā gadā visus augļu zarus uzsien pie otrās stieples 45 grādu leņķī.

Lai iegūtu lielus un skaistus ķekarus, vīnogas jāapgriež arī vasarā. Tad krūmi nesabiezinās, un tiem labāk piekļūst gaisma. Pirms ziedēšanas ķekaru baro tikai pirmās 4 – 5 lapas. Pārējās sākumā vēl ir patērētājas. Lai ķekars nogatavotos un ogās būtu šķirnei raksturīgais cukura daudzums, aiz ķekara jāatstāj vismaz 8 lapas (nevis trīs, kā to ieteica agrāk!). Kad ogas ir jau zirnīša lielumā, tad gan jānokniebj visas lapas, kas ir no dzinuma sākuma līdz ķekaram, jo tās vairs to nebaro (nevajadzētu lapas noņemt saulainā dienā, ogas var apdegt).

Vīnogām lapu žāklēs (padusēs) tāpat kā tomātiem izaug pazarītes. To daudzums atkarīgs no mēslošanas, mitruma un šķirnes īpatnībām. Pazarītes izlauzt nedrīkst, citādi rudenī var izplaukt pumpuri, kas nākamajā gadā vairs nedod ražu. Tāpat paliek brūces, kas ietekmē ziemcietību. Tomēr tās nevar augt nekontrolēti, jo tad krūma lapotne kļūst biezāka un rodas labvēlīgi apstākļi sēņu slimību attīstībai. Tāpēc katra pazarīte ir jāsaīsina, atstājot trīs lapas.

– Vīnkoka zari vienmēr tiecas augšup, kā jau liānai. Ja tiem ļauj augt vertikāli, plaukst tikai augšējie pumpuri, bet lejasdaļas dzinumi neražo. Šī iemesla dēļ ir svarīgi augļu zarus piesiet horizontāli, lai tie dzen visus pumpurus un veido lielākus ķekarus, – norāda vīnogu audzētājs.

Vīnogas var stādīt arī pie ēku sienām, nodrošinot atbalstu – labāk ar koka latu režģi, nevis drāšu žogu, jo tas parasti neiztur lielo vīnogu svaru. Atšķirībā no rindu stādījumiem vīnogulājiem pie sienām ir daudz grūtāk apgriezt zarus. Jāraugās arī, lai no jumta augam netiek ūdens, pretējā gadījumā siltumā un slapjumā izplatās miltrasas. Vīnogām labāk patīk sausums. Ieteicams tās stādīt dienvidu vai dienvidrietumu pusē, noteikti nederēs mājas ziemeļu siena. Pirms vietas izvēles vajadzētu pārbaudīt, vai apakšā nav āderes. Tad stāds tikai veģetēs…

 

Slimības

Labas un greznas šķirnes bez miglošanas nav iespējams audzēt. Ja slimības dārzu piemeklējušas iepriekšējā vasarā, jau laikus veic profilaktisko apstrādi pirms un pēc ziedēšanas. Intensīva inficēšanās ar neīsto miltrasu parasti notiek pirms ziedēšanas, kad var saredzēt jaunos ziedķekarus. Šajā laikā būtu jāveic pirmā profilaktiskā apstrāde ar fungicīdiem. Atkārtoti augus apsmidzina divas nedēļas pēc noziedēšanas, kad aizmetušās mazas odziņas. Agrāk ļoti iecienītā, bet stipri ieņēmīgā šķirne ‘Aļošenkin’ sezonā jāmiglo 3 – 4 reizes (ļoti siltā un lietainā vasarā pat biežāk), citādi miltrasa iznīcina ražu. Neizturības dēļ kolekcionārs neiesaka šo šķirni audzēt. Pašlaik vislabākos rezultātus cīņā ar neīsto miltrasu var panākt, izmantojot ridomil gold 0,2 % koncentrācijā. Nogaidīšanas laiks, kad ogas var lietot uzturā, ir 20 – 40 dienas.

Diezgan postoša ir arī īstā miltrasa, ko veicina blīvs stādījums. Slimības apkarošana profilaktiski (ja tā jau bijusi iepriekšējos gados) nepieciešama, tiklīdz sāk vērties pumpuri. No ķīmiskajiem līdzekļiem vislabāk izmantot topāzu 0,05 % koncentrācijā. Otrā apstrāde jāveic, precīzi sekojot līdzi jauno pumpuru plaukšanas gaitai. Jāsmidzina brīdī, kad pirmās mazās lapiņas sāk atvērties. Ja miglošanu nokavē, vasarā to nepieciešams veikt vēl vairākas reizes.

 

Šķirņu raksturojums

‘Moisej’ – jaunums Latvijā. Ražīga, ļoti spēcīga auguma deserta vīnoga, lielie ķekari sver 0,6 – 1 kg. Ogas zaļganrozīgas, lielas – 3,4 x 2,5 cm (garums reiz platums), ar labu garšu. Sala izturība -23 °C, tātad ziemā jāpiesedz. Laba izturība pret neīsto miltrasu. Viengadīgie dzinumi nobriest viduvēji. Ogas nogatavojas septembrī – oktobrī. Šķirne ir ļoti cerīga, tomēr vēl kādus gadus novērojama.

‘Osobij’ – Gata Kužuma favorīte. Ļoti augstvērtīga lielogu gaišā vīnoga. Šķirne ražīga, ar spēcīgu augumu. Ķekari lieli (500 – 800 g), ogas dzelteni zaļas (3–2,7×2,4–2,2 cm), garšīgas, ienākas augustā, septembrī. Dzinumi nobriest labi. Izturīga pret neīsto miltrasu. Katru gadu vīnogu izstādēs ‘Osobij’ ir godalgoto augšgalā.

‘Arkādija’ – teicama, ražīga šķirne siltumnīcām, var audzēt arī dārzā pie dienvidu sienas. Spēcīga auguma, ogas dzeltenzaļas, lielas (3,4 – 2,8 x 2,8 – 2 cm), ovālas, ar patīkamu garšu. Ķekari lieli (0,6 – 1 kg). Raža vācama septembra beigās. Diemžēl dārzā dzinumi slikti nobriest. Salcietība -21 °C. Izturīga pret neīsto miltrasu.

45-18-108 (‘Odesa’) – jauna šķirne, Gata Kužuma dārzā šogad deva pirmo ražu. Ķekari sasniedz 500 – 700 g. Ogas ļoti skaistas (2,5 x 2 cm), aromātiskas.

‘Jubiļei Hersonskovo Dačņika’ – jaunums Latvijā. Augstas kvalitātes lielogu galda vīnoga. Ķekari palieli, arī ogas skaistas (3,3 x 2,3 cm), rozīgas, ar teicamu garšu, nogatavojas septembrī. Sala izturība -25 °C, zari nobriest labi. Izturīga pret neīsto miltrasu.

‘Nero’ – slimībizturīga augstas kvalitātes tumšā galda vīnoga. Augums spēcīgs, viengadīgie dzinumi nobriest labi. Ķekari lieli, ogas sarkanmelnas, lielas, ļoti garšīgas, saldas, nogatavojas septembrī. Krūmi ziemā jāpiesedz. Laba izturība pret neīsto miltrasu.

‘Novij Podarok Zaporožju’ – baltā lielogu galda vīnoga. Krūms spēcīga auguma, ķekari lieli, arī ogas palielas, zaļganbaltas, ar patīkamu garšu, ienākas septembrī. Pacieš -24 °C temperatūru. Šķirne izturīga pret neīsto miltrasu.

‘Karameļnij’ – jauna ļoti interesanta šķirne. Veido spēcīgu augumu. Ķekari lieli, ogas dzeltenas, ļoti garšīgas, aromātiskas, pilnīgi gatavām ir karameļu garša. Nogatavojas pavēlu (septembrī). Tai nepieciešama saulaina un silta vieta pie dienvidu sienas. Laba izturība pret neīsto miltrasu.

‘Dzelzsbetons’ – ražīga sala izturīga tumšā vīna vīnoga. Ķekari vidēji lieli, ogas zilas, nogatavojas oktobrī. Vīna darīšanai vāc pēc iespējas vēlāk, jo ogas ļoti labi saglabājas krūmā. Vīnogulājs ļoti labi ziemo virs sniega. Izturīga pret īsto un neīsto miltrasu. Vienīgais mīnus – ogās ir paaugstināta skābe. Cukura daudzums 19 % (galda vīnogām parasti ir 14 – 16 %).

‘Iļja Muromietis’ – sevišķi ziemcietīga universāla vīnoga. Spēcīgu augumu, lieliem ķekariem. Ogas gaišas, ar atsvaidzinošu garšu, ienākas septembrī – oktobrī. Izturīga pret neīsto miltrasu.

‘Viktor A’ – jauna, laba galda šķirne. Veido spēcīgu augumu, ķekari lieli. Ogas rozā krāsā, ar izcilu garšu, vācamas septembrī. Izturība pret neīsto miltrasu vidēja. Pērn pirmoreiz rādīta vīnogu izstādē, degustācijā ieguva 3. vietu starp dārzā audzētām vīnogām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+