Netiķetes noteikumi, smaidiņi un vārds ar 39 burtiem 0
“Jau iepriekš pateicos…”
Vai zinājāt, cik burtu ir garākajā latviešu valodas vārdā? Roberta Darģa un Ilzes Auziņas publikācijā “Burtu un skaņu biežums latviešu valodā” vēstīts, ka atsevišķās nozarēs – galvenokārt ķīmijā, medicīnā un matemātikā – tiek lietoti vārdi, kurus raksta, izmantojot 29 un vairāk burtus. Tā lauksaimniecībā lietotā preparāta nosaukumā ir 39 burti – dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts. Tas ir visgarākais vietnē www.tezaurs.lv sastopamais vārds.
Dites Liepas raksts “Daži padomi mūsdienu Sīzifa akmens velšanā: elektroniskās sarakstes noteiktie un nerakstītie likumi” atgādina, ka bez etiķetes eksistē arī netiķete: “Sabiedrībā savstarpējo attiecību noteikumu kopumu saucam par etiķeti, savukārt elektroniskajā saziņā, raksturojot šīs normas, arvien biežāk tiek minēts no angļu valodas aizgūtais interneta etiķetes jeb netiķetes vārds (network etiquette jeb saīsinājumā netiquette – angļu val.). Sarunā Dite man stāsta, ka par vārdu “netiķete” valodnieki nav vienisprātis. Daži uzskata, ka droši vien labāk teikt “elektroniskās saziņas etiķete”, taču tas ir garš apzīmējums, un pamazām “netiķete” kļūst populāra.
Dite iesaka, ka nevajadzētu elektroniskajā sarakstē izrādīt pārspīlētu pieklājību vai pateikšanos: “Frāze “jau iepriekš pateicos par Jūsu palīdzību” nav gramatiski nepareiza. Bet jautājums – par ko tu saki paldies? Rakstot vēstuli, tu nezini, vai tas cilvēks tev palīdzēs. Mēs aģentūrā bieži esam novērojuši, ka cilvēks prasa palīdzību jautājumā, kas ir Valsts valodas centra kompetencē. Tad mēs vēstuli pārsūtām tam. Tāpēc labāk iederēsies nevis pateicības izteikšana, bet atvadu frāze “cerot uz Jūsu palīdzību” vai “cerot uz Jūsu atsaucību”.”
Dite piemin, ka latvieši mēdz nevajadzīgi strīdēties, vai pareizi vēstules beigās ir rakstīt “ar cieņu” vai “cieņā”, jo pareizi ir abējādi. Protams, ka forma “ar cieņu” ir aizgūta, bet – “aizguvām to tiklab no krievu valodas, tiklab no vācu valodas”, saka lingviste. Taču latviešiem forma “ar kaut ko” vienmēr ir bijusi. Mēs sakām “darīt darbu ar prieku”, un senos laikos viens otram novēlēja “Ar Dievpalīgu!”.
Angļu valodā pieņemtie saīsinājumi ienākuši arī mūsu sarakstē. Atceros, saņēmusi elektronisko vēstuli no kolēģa, nesapratu, kāpēc tur temata vietā rakstīts “FYI”, un tā apguvu angliskās frāzes “For your information” (Jūsu/Tavai zināšanai) saīsinājumu elektroniskajā sarakstē. Dites publikācijā dots šādu saīsinājumu saraksts, piemēram, ASAP (as soon as possible – cik ātri vien iespējams), AFAIR (as far as I remember – cik es atceros,) Idk – (I don’t know – es nezinu) u. c. Autore raksta: “Diemžēl pamazām e-sarakstē tiek izmantoti arī latviskie ekvivalenti, piemēram, AC (ar cieņu), vnk (vienkārši), d-kas (daudz kas), k-kad (kaut kad), Npk (nav par ko), 1diena (pirmdiena) u. tml. Viņa norāda, ka “šādi saīsinājumi elektroniskajā sarakstē nebūtu atbalstāmi”.
Netiķetes noteikums par emocijikonām ir tāds, ka oficiālajā sarakstē tās nelieto, taču saziņā ar draugiem iederas gan “smaidiņš” gan citi simboli.
