Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2013
Drukāt

Neuzklausot nozari, valdība atbalsta “ātro kredītu” iegrožošanu (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Nauda.

Neuzklausot nebanku kreditētāju pārstāvjus, valdība šodien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Grozījumi likumā nodrošinās patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu (procentu un citu maksājumu) samērīgumu, veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinās samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību.

Grozījumi paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz 7. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses un novērst bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas, ņemot vērā, ka kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti, izvērtējot savas iespējas atmaksāt aizdevumu.

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka šāda ierobežojuma negatīvā ietekme uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju komercdarbību būs neliela, jo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot tiešsaistes (interneta) kredītu un īsziņu kredītu sniedzējus, neslēdz kreditēšanas līgumus pēc plkst.23 vai ātrāk par plkst.7, tāpat ierobežojums neskartu tādus kreditēšanas pakalpojumus kā maksājumu karšu/kredītkaršu kredītus un overdraftus, par kuru apmēru un nosacījumiem vienošanās ir panākta, slēdzot līgumu, bet patērētājs to var saņemt sev izdevīgā laikā.

Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Minētā regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses, t.sk. patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Grozījumi arī paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, palielinot patērētāja iespēju kredītu atmaksāt līguma noteiktajā termiņā. Regulējumu paredzēts attiecināt uz kreditēšanas līgumiem, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, jo neatbilstoša prakse ir novērota tieši šo kredīta veidu izmantošanā.

EM prognozē, ka nelegālā tirgus būtisks pieaugums nav gaidāms, jo, lai arī patērētāju maksātspēja tiks rūpīgāk izvērtēta, patērētājiem saglabāsies pieejami tiešsaistes un īsziņu kreditēšanas, kā arī citi pakalpojumu veidi (citu valstu pieredze liecina, ka pie vēl būtiskākiem ierobežojumiem tirgus ir spējis pielāgoties un piedāvāt tiešsaistes un īsziņu kreditēšanas pakalpojumus). Gada procentu likmes ierobežojuma dēļ pats kreditēšanas pakalpojums paliks lētāks un līdz ar to pieejamāks patērētājam.

Jau ziņots, ka gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 70,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo ātro kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem, pat ja tas nozīmētu, ka tie vairs nebūtu tik viegli pieejami, liecina pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veiktā pētījumu centra SKDS aptauja.

Viedokli, ka “ātro kredītu” izsniegšanai ierobežojumi nebūtu jānosaka, pauda 19,7% respondentu, bet 10,2% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ministrijā.

Vairākums jeb 71% aptaujāto sniedza apstiprinošu atbildi arī uz jautājumu, vai valstij būtu jāierobežo “ātro kredītu” procentu likmju apmēri, pat ja tas nozīmētu, ka Latvijā uzņēmumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz īsiem termiņiem. Tikai 16% uzskatīja, ka valstij nebūtu jāierobežo “ātro kredītu” procentu likmju apmēri, bet 13% nebija viedokļa šajā jautājumā.

Iedzīvotāju aptauju pēc EM pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS, augustā aptaujājot 1000 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Interesanti gan, vai tad augļošana būtu uzskatāma par nozari?

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+