Mobilā versija
Brīdinājums +5.8°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
1. oktobris, 2017
Drukāt

Neuzticība pret neuzticību: No LR valdes atlaistā Roķe gatavojas pārsūdzēt lēmumu (2)

Foto - Sintija Zandersone/LETAFoto - Sintija Zandersone/LETA

Sigitas Roķes pēctecis Latvijas Radio valdē tiks meklēts konkursā, kurš tikšot izsludināts tuvāko nedēļu laikā.

Šā gada jūlijā Latvijas Radio (LR) darbinieki atklātā vēstulē pauda neuzticību Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvim Ivaram Āboliņam, kurš padomē atbildīgs par sabiedriskā radio jautājumiem. Savukārt vakar NEPLP izteica neuzticību LR valdes loceklei Sigitai Roķei un atlaida viņu no amata.

“LR valdes locekle ir zaudējusi padomes uzticību, jo ir konstatēti vairāki pārkāpumi LR darbībā, turklāt atkārtotās diskusijas par LR turpmāko attīstību nav pārliecinājušas par valdes locekles izpratni attīstīt LR kā mūsdienīgu mediju ar caurspīdīgu un demokrātisku pārvaldības sistēmu. Ilgstoši uzturēta nevienlīdzīga atalgojuma sistēma, kas ļāvusi veikt liela apmēra piemaksas atsevišķiem LR darbiniekiem, LR satura tirgošana, kā arī nespēja triju gadu laikā nodot ekspluatācijā 200 000 eiro izmaksājušo multimediju studiju, ir pamatoti iemesli apšaubīt Roķes kompetenci un atbilstību LR valdes locekļa amatam. Šāda pārvaldība vājina sabiedrisko mediju, šķeļ darbiniekus un grauj LR reputāciju. Līdz ar to padome ir nolēmusi izteikt Roķei neuzticību un atbrīvot viņu no LR valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas,” vakar preses konferencē paziņoja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

 

Attiecības saasinājās strauji

Attiecības starp LR vadītāju un NEPLP saasinājās pārsteidzoši ātri. Vēl šā gada maijā padome vienbalsīgi apstiprināja Roķi LR valdes locekles amatā (pirms tam viņai bija noteikts pārbaudes laiks) un uzteica viņas piedāvāto LR attīstības vīziju. Āboliņš, kurš tagad LR vadītajai pārmet “kosmētisku darbības simulāciju”, toreiz slavēja viņas “apņēmīgo un enerģisko darbošanos”. Savukārt Ķezbere, kas tagad vaino Roķi par multimediju studijas projekta kavēšanos, maijā uz “Latvijas Avīzes” jautājumu par šo pašu projektu stāstīja, ka no padomes puses neesot doti nekādi uzstādījumi, kad šai studijai jāsāk darboties.

NEPLP un Roķes attiecības sāka šķobīties jau drīz pēc viņas apstiprināšanas amatā, kad Āboliņš paziņoja par plāniem mainīt Latvijas Radio piektā kanāla “Pieci.lv” programmu, stiprinot tajā latviešu mūzikas pozīcijas. No radio puses sekoja atklātā vēstule ar aicinājumu padomei beigt graut radio darbu. Uz to Āboliņš atbildēja ar publiskiem pārmetumiem radio par netaisnīgu piemaksu sistēmu. Roķe pārmetumus noraidīja un aicināja padomi izbeigt radio nomelnošanu. Un tā dažu nedēļu laikā abas līdz tam draudzīgās puses bija kā uz nažiem. “Uzreiz pēc šīs vēstules sākās histēriska rosība no NEPLP puses, publiski pārmetumi un visdažādākās informācijas pieprasījumi,” atminas S. Roķe.

“Faktiski katrs mūsu informācijas pieprasījums LR valdei noved pie jauniem šokējošiem un satraucošiem atklājumiem. Par visiem šiem pārkāpumiem atbildīga LR vadība un otrā līmeņa vadītāji. No Sigitas Roķes puses bijuši solījumi un kosmētiska darbības imitācija. Nav bijuši reāli risinājumi netaisnīgajai piemaksu sistēmai, Roķe regulāri maldina sabiedrību, padomi un radio darbiniekus. Vissatraucošākais, ka LR burtiskā nozīmē notikusi satura tirgošana. LR partneri varējuši nopirkt saturu ne tikai raidījumos, bet pat ziņās. Un tas notiek hibrīdkara ap-stākļos. Par laimi, nav izdevies atrast dokumentus, ka būtu notikusi satura pārdošana kādām nedraudzīgām valstīm, piemēram, Krievijai, bet, redzot radio izveidoto sistēmu, man ir bažas, ka tas varētu būt tikai laika jautājums,” vakar preses konferencē satraukumu pauda Āboliņš, rādot arī Roķes parakstītus līgumus, saskaņā ar kuriem dažādiem komersantiem un organizācijām bijusi iespēja par samaksu nopirkt ētera laikus un izvēlēties tēmas tādos LR raidījumos kā “Greizie rati”, “Kā labāk dzīvot?” un reģionālo ziņu slejā. Kādā citā līgumā esot pārdoti 252 “raidījumi” katrs 30 sekunžu garumā, kas Āboliņa ieskatā varētu būt mēģinājums apiet reklāmas aizliegumus. NEPLP pārstāvis gan neatklāja, kādi komersanti pirkuši raidījumus, bet norādīja, ka sabiedriskā radio ēters, kas ir valsts resurss, tiekot tirgots par reklāmas tirgum neadekvāti zemām cenām. Piemēram, par 14 eiro un 25 centiem kāds partneris kļuvis par kāda Latvijas Radio 2 raidījuma sponsoru.

 

Vai loka mugurkaulu?

Atlaistā LR valdes locekle S. Roķe padomes pārmetumus noraidīja: “Ja izdomājam raidījumu par kādu sabiedrībai svarīgu tēmu, piemēram, veselības nozarē, bet mums budžetā šādas naudas nav, tad tikai loģiski, ka meklējam kādu līdzfinansētāju vai sponsoru. Tā ir normāla prakse gan radio, gan televīzijā. Likums to pieļauj.” Viņa arī uzsvēra, ka satura veidošanai šie sponsori “nav pat tuvumā stāvējuši” – tas esot LR žurnālistu un redaktoru pašu darbs. Neadekvāti zemās ētera tirgošanas cenas Roķe nevēlējās komentēt, jo līgumu summas esot komercnoslēpums. Viņa arī lika noprast, ka patiesais iemesls padomes rīcībai esot mēģinājums izdarīt spiedienu uz mediju saistībā ar vēlēšanu tuvošanos. “Latvijas Radio ir medijs ar stipru mugurkaulu, esam ļoti kritiski pret ļoti daudziem un nemitīgi saņemam sašutuma pilnas vēstules no politiķiem un pašvaldību vadītājiem, kam kaut kas nepatīk. Mēs to uztveram kā komplimentu. Tas nozīmē, ka LR žurnālisti labi strādā,” teica Roķe.

Roķe LR valdē, atbildot par programmu attīstības jautājumiem, strādā kopš 2015. gada janvāra. Šā gada martā NEPLP izteica neuzticību LR valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam, bet Roķei noteica pārbaudes laiku, ko viņa veiksmīgi izturēja un strādāja kā vienīgā LR valdes locekle līdz augusta sākumam, kad NEPLP radio valdes locekļa amatā apstiprināja LR finanšu direktoru Juri Gavaru. Noslēdzies arī konkurss uz divām brīvajām vietām valdē, bet uzvarētāju vārdus NEPLP atklāšot tikai pirmdien, 2. oktobrī, kad viņi sāks darbu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. No maniem nodokļiem Atbildēt

    Nav viegli zaudēt darbu ar algu 4000. eur mēnesī uz rokas… Tikai būtu arī attiecīgi tā nauda JĀNOPELNA , nevis tikai jāsaņem. Tas pats par daudzajām valsts amatpersonām un ierēdņiem, kuri saņem ik mēnesi tūkstošus, bet darba laikā paspēj būt gan veikalā, gan masāžas kabinetā, gan mājās, gan frizētavā…

  2. Latvijas oligarhi un čekisti Atbildēt

    łoti, łoti, łoti gribētu redzēt Latvijas Radio savā kontrolē. To Ābolińu ir skrupulozi jāuzmana lai skaidrāk redzam kas vińš paīstam ir. Šī lieta łoti sāk izskatīties pēc KNAB veida iekšējām izrēkināšanām. Paša Ābolińa apgalvojumiem vēl jāiztur kritiku.

Draugiem Facebook Twitter Google+