Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. marts, 2015
Drukāt

Vai saimnieki pretendē uz Lauku attīstības programmas naudu? (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Līdz 2020. gadam lauksaimnieki varēs pretendēt uz 1,5 miljardiem eiro no Lauku attīstības programmas finansējuma. Lauku saimniekiem jautāju: vai viņi plāno iesniegt projektus? Vai šis process kļuvis birokrātiskāks un sarežģītāks?

 

Vladislavs Butāns, SIA “Kalnāji” saimnieks: “Jau esam iesnieguši projektu, kas paredz vecās govju fermas pārbūvi. Pirms diviem gadiem uzbūvējām jaunu fermu, un līdz ar to aktualizējās jaunlopu novietnes jautājums. Kopējās izmaksas, ko plānojam ieguldīt, ir 500 tūkstoši eiro, ieskaitot tehniku. Esam iesnieguši projektu Lauku atbalsta dienestā, un, lai arī Zemkopības ministrija jau iedalīja līdzekļus visiem projektiem, tagad gaidām galīgo apstiprinājumu. Pēc projekta īstenošanas dabūsim atpakaļ 50%, un tas ir jūtams atbalsts.

Jaunajā periodā ir stingrākas prasības būvniecībai, arī kritēriji ir stingrāki, paredzēta lielāka uzraudzība. Piekrītu, ka sistēma ir jāmaina, lai neatkārtotos Zolitūdes traģēdija.

Jaunā ferma ļaus uzlabot turēšanas apstākļus lopiem, un tie būs ražīgāki. Iespējams, ka pret investēšanu jāizturas piesardzīgāk, taču mēs gribam strādāt ražīgāk. Katrs gads lauksaimniekiem ir izaicinājums. Šobrīd piena cena nedaudz ir nostabilizējusies ar tendenci nedaudz pieaugt, arī ziemāji labi pārziemojuši, tā ka gads izskatās cerīgi.”

 

Gustavs Norkārklis, SIA “BioGus” īpašnieks, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Mana saimniecība jau startēja uz 1. kārtu, paredzam modernizēties un paralēli gaļas lopkopībai attīstīt arī dārzeņkopību un graudkopību. Projekta sagatavošanā noteikumi nav bijuši stingrāki, bet kā būs ar uzraudzību, to vēl redzēsim. Lai arī zemkopības ministrs jau brīdinājis par stingrākām kontrolēm, domāju, ka zemniekiem nevajadzētu nobīties, un, ja viss saplānots kārtīgi, nevajadzētu būt problēmām sasniegt plānoto. Es gan ieteiktu, biznesa plānu rakstot, nebalstīties uz subsīdijām, jo pamatā tomēr ir ražošana. Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir liela interese par projektu iesniegšanu, un, ja būs kārtošana rindās, tad bioloģiskie lauksaimnieki, saņemot papildu 30 punktus, būs augstākā pozīcijā. Interese par šo nozari ir liela, taču nauda jaunajā periodā sadalīsies ne tik labi, kā vajadzētu. Kāpēc? Tāpēc, ka spēcīgās saimniecības naudu apgūs vairāk, bet mazajām un vidējām naudas var nepietikt, lai arī tām iedalīts papildu finansējums. Iepriekš maksimālā summa vienam pretendentam tika plānota 500 tūkstoši eiro, rezultātā tā ir divi miljoni, un tas nozīmē, ka nauda tiks ātri izsmelta. Bioloģiskajiem saimniekiem atbalsta likme ir samazināta, un tas liecina, ka viegli nebūs.”

 

Uldis Ķirsis, SIA “Rāvas” saimnieks: “Jau esam startējuši 1. kārtā, iesniedzot projektu jaunlopu kūts būvniecībai 130 vietām un četru tehnikas vienību iegādei. Tā kā vēl darbojas 1970. gadā celtā kūts, kas ir novecojusi, tad mums vajadzīga starpkūts, kur izvietot jaunlopus. Tas ļaus atrisināt dzīvnieku turēšanu un uzlabot labturību, kā arī atrisinās organisko mēslu uzglabāšanu, bet vēl nedos ražošanas pieaugumu. Veco kūti plānojam pārbūvēt, un tas būs nākamais projekts, ko iesniegsim, tiklīdz būs vaļā jauna projektu kārta. Pavisam jaunlopu kūts izveidē un tehnikas iegādē plānotās investīcijas ir aptuveni 500 tūkstoši eiro. Pieļauju, ka celtniecībā varētu būt stingrākas prasības tieši Zolitūdes traģēdijas dēļ, bet, iespējams, ka tas ir nevajadzīgi, jo šo projektu tomēr īstenojam paši sev.”

 

Imants Kamzols, SIA “Naukšēni” valdes priekšsēdētājs: “Lauku atbalsta dienests vēl vērtē mūsu projektu, kas paredz tehnikas iegādi un fermas rekonstrukciju. Zemkopības ministrs jau solīja, ka tiks atbalstīti visi iesniegtie projekti, tāpēc ceru, ka lēmums mums būs pozitīvs. Investīcijas mums ļaus kļūt efektīvākiem. Šobrīd ES finansējums ir tas, kas ļauj mums attīstīties. Tas, ko varam paši saražot un nopelnīt, ir nepietiekami, lai mēs varētu attīstīties un augt, tam nepieciešamas subsīdijas.”

 

UZZIŅA

* Lauku attīstības programmā (LAP) no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai pieejams 1,531 miljarda eiro finansējums, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.

* Galvenie LAP mērķi ir ieguldījumi un investīcijas, kas tiks virzītas tā, lai palielinātu ekonomiski aktīvo un uz tirgu orientēto saimniecību skaitu, atbalstu novirzot lauku saimniecību konkurētspējas palielināšanai, kā arī veicinot kooperācijas attīstību.

Avots: Zemkopības ministrija

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ES atbalstu izmantojam jau no SAPARD laikiem.Sniedzām projektus katrā periodā un tagad varam strādāt ar modernu tehniku-kombains, traktors, arkls, sējmašīna u.c.Projektus rakstījām paši.Apstrādājam ap 120ha zemes.Mazajiem jābūt drosmīgākiem un lielākiem garā.Palīdzējām arī citiem mazajiem rakstīt projektus un īstenot sapni . Ar LAD nekad nebija problēmu-ja ko vajadzēja precizēt-izdarījām un viss OK.Tagad arī top kārtējais projekts. Mazie cinīši, nebaidieties un ķeraties klāt lielajam vezumam.Viss ir pašu rokās.

  2. Kā vienmēr viedokli prasam no lielajām saimniecībām, kur it kā loģiski ņemot nevajadzētu būt problēmu ar projektu rakstīšanu un finansējuma apgūšanu. Neviens nezkapēc nejautā mazajām un vidējam saimniecībām, kas tiek it ka pašreiz liktas prioritātē. Bet vai tā ir,. Un vai šīs mazas saimniecības šos projektus var apgūt un cik tas ir viegli. Par to vajadzētu rakstīt.

Draugiem Facebook Twitter Google+