Mobilā versija
+1.6°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

Nevajag celt vētru ūdens glāzē: “LA” saruna ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

 

Bet cilvēki satraucas, vai solīto ieguvumu no nodokļu samazināšanas beigās “neapēdīs” dzīves dārdzības pieaugums. Palielināsies akcīzes nodoklis degvielai, un finanšu ministre arī izteikusies, ka, iespējams, nāksies palielināt pievienotās vērtības nodokli, ja budžets nepildīsies, kā iecerēts.

Vajag kārtīgi izlasīt nodokļu reformas pamatno­stādnes, tur par PVN pieaugumu nekas nav teikts. Jā, medijos parādās dažādi izteikumi, kas izrauti no konteksta. Bija arī ziņa par samazinātā PVN atcelšanu medikamentiem, ko sociālie partneri bija rosinājuši apspriest, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Protams, tā ir diskusija un tās laikā parādās dažādi viedokļi, bet jāvērtē galīgie pieņemtie lēmumi.

 

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas skar Valsts prezidenta institūciju. Kā vērtējat šīs iniciatīvas?

Mediji ir pievērsuši uzmanību tikai atsevišķām ziņojuma tēzēm, lai gan patiesībā tas ir plašāks. Piemēram, tur tiek runāts arī par likumdošanas kvalitātes uzlabošanu. Kopumā man šis ziņojums šķiet kā ogu vācelīte, kur ir saliktas dažādas ogas – dažas ēdamas, dažas mazāk zināmas.

 

Kuras “ogas” jums šķiet derīgas?

Pirms sāk to apspriest, būtu jāatceras, ka Latvijas Satversmes grozīšanai ir nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu. Vai ir iespēja nodrošināt šādu atbalstu vienam vai otram priekšlikumam?

 

Tā jau ir saruna par procedūru, bet vispirms jāvērtē saturiski…

Procedūra ir svarīga, ja grib nonākt pie rezultāta. Ja jau darba grupa tik ilgi strādāja, varbūt bija jānāk ar konkrētākiem priekšlikumiem. Piemēram, tur ir apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa – tautas vēlēts vai ar pašvaldību deputātu līdzdalību vēlēts. Man gan uzreiz rodas jautājums – kāpēc minēti simts pašvaldību pārstāvji? Kā no 119 novadiem paliks tikai 100? Bet mana pārliecība ir, ka, mainot ievēlēšanas kārtību, būtu jāmaina prezidenta pilnvaras. Ja pilsoņi ievēl prezidentu vispārējās vēlēšanās, bet viņam vēlāk nav plašu iespēju ietekmēt politiskos procesus, tad lielas jēgas no pārmaiņām nebūs.

 

Vienlaikus tas loks, kas Latvijā ievēl prezidentu, ir ļoti šaurs – vajadzīga tikai 51 deputāta balss. Kaimiņvalstīs, piemēram, tas ir plašāks – Lietuvā ir tautas vēlēts prezidents, Igaunijā paredzēta elektoru kolēģija ar pašvaldību deputātu līdzdalību.

Satversmes tapšanas laikā par to bija diskusijas. Arī tolaik tika apspriesti dažādi varianti, un Satver­smes tēvi palika pie šā modeļa. Var jau apspriest izmaiņas, taču atkal nonākam pie jautājuma – vai Saeimā pārstāvētās partijas būs gatavas balsot par tām?

Manuprāt, šobrīd mums daudz aktīvāk būtu jāstrādā pie izpildvaras stiprināšanas. Kāpēc parlaments nevēlas skatīt iepriekšējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sagatavotos priekšlikumus? Piemēram, par to, ka parlaments apstiprina Ministru prezidentu un vēlāk viņam pašam ir iespēja izvēlēties un atlaist ministrus. Šis priekšlikums ir kaut kur dziļi iestrēdzis Saeimā.

 

Labi, par to, vai un kā nākotnē mainīt prezidenta pilnvaras, vēl diskutēs. Bet, runājot par jūsu pašreizējo darbu… Prezidenta paspārnē darbojas dažādas komisijas un darba grupas. Mūsu redakcija pagājšruden saņēma daudz lasītāju iebildumu par Valsts prezidenta Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas secinājumiem. Kas ar to noticis?

Darba grupa izpildīja savu uzdevumu – izvērtēja esošo saliedētības politiku valstī un sagatavoja priekšlikumus. Viedokļi par ziņojumu tiešām bija dažādi un diezgan kontrversāli. Tagad šī darba grupa savu darbu ir beigusi.

 

Likvidēšana bija politisks vai tehnisks lēmums?

Tehnisks. Darba grupa bija veidota konkrēta uzdevuma veikšanai, un tas bija paveikts.

Pēc darba grupas ierosinājuma jūs izteicāt apņēmību panākt, ka nepilsoņu bērniem pilsonība tiek piešķirta automātiski, negaidot vecāku iesniegumu. Nu jau vairāk nekā pusgads pagājis.

Jā, tas bija viens no priekšlikumiem, un mēs ar juristiem esam vērtējuši iespējas, kā to varētu izdarīt. Nav tik vienkārši. Piemēram, koalīcijas līgumā vienmēr ir ierakstīts, ka Pilsonības likumu nedrīkst vērt vaļā. Tas ir tāds tabu… Tātad meklējam citas likumdošanas iespējas. Protams, paralēli es aicinu nepilsoņus izmantot tās iespējas, ko likums paredz jau šobrīd, un reģistrēt savus jaundzimušos bērnus par Latvijas pilsoņiem. Diemžēl daļa vecāku to nedara, un tad jāgaida 15 gadi, kad jaunietis to varēs izdarīt pats. Pērn bez pilsonības vairāk nekā 50 Latvijā piedzimušie bērni nu dzīvo ar neeksistējošas valsts pilsonību, kas patiesībā ir PSRS pilsonība.

 

Ņemot vērā sabiedrības negatīvo reakciju, vai uzskatāt, ka saliedētības darba grupas izveide ir attaisnojusies? Varbūt pieeja šim jautājumam nebija pareiza?

Mēs ap dažiem jautājumiem mākam sataisīt lielu troksni, pēc tam tas viss ātri aizmirstas. Es uzskatu, ka šādas darba grupas izveide bija pareizs solis. Tur ir labi priekšlikumi. Varbūt tas nebija nekas jauns, jo līdzīgas idejas izskanējušas arī iepriekš. Piemēram, vairāk līdzekļu latviešu valodas mācīšanai. Kas tur slikts? Var jau teikt – skumji, ka tik daudzus gadus esam neatkarīga valsts, bet joprojām jāpiešķir līdzekļi valsts valodas apguvei, taču tāda ir realitāte.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Dārgie žurnālisti,nu nemokiet ne Vējoni ar jautājumiem uz kuriem viņam NAV atbildes,ne mūs- lasītājus ,kaunoties par tik analfabētiskām,neko neizsakošām frāzēm.
    Divi gadi amatā un progresa NEKĀDA !!!Izņemot Jūrmalu,labu mašīnu,lielās prēmijas,gozēšanos modes lapelē,sabantuju ar Šleseru un viņa dēlu utt.Un tas saucas prezidents!!MAN KAUNS!!

  2. “Jautājums ir-cik sistēma pati gatava mainīties?”

  3. Trūkst finansējuma nākamajiem sešiem miljoniem.

  4. Vēl neesat sapratuši, ko esat sastrādājuši, BIEDRI! Šodien jau ir parādījusies tāda valsts formakā “stacionārā bandītu valsts”, “viesbandītu valsts” un to abu hibrīdās formas, kuras izvērš Hibrīdo karu pret savu tautu! Mūsu uzdevums ir saprast Valsts būtību! Komunistiskās partijas vietā ir izaugušas vairākas partijas kuras veido koalīciju jeb virs-partiju. Kuri izmanto Valsti kā vairogu, aiz kura tā ērti paslēpušies. Miksē savas intereses ar Valsts interesēm.Glumiķi, laupītāji! Paskaidrojiet, kas ir jūsu izpratnē Valsts? Kas ir Tautas īpašums un kas ir Valsts īpašums? Cik zemu var krist Kangari!?

  5. Pēc tā ko pasacījis kauna nekad nebūs ? Atkal tikai citāti …

  6. Vispareizākā atbilde bija – “Vai tad mums ir kāda cita valdība?”.
    Jā, prezidenta kungs ! Mums nav citas valdības…… Diemžēl. Un jāiztiek ar to, kas ir.
    Trakākais jau tas, ka arī citas valdības, kas domātu labāk un citādāk, praktiski nevar būt. Jo tie vēži tur augšā jau 26 gadus aizsēdējušies. Tur ir izveidojies savs “katls”, kurā katram kartupelim, pēc kopējās, nerakstītās vienošanās, atvēlēta sava niša, no kurienes lobēt savas partiju intereses. Arī personīgās.

  7. Valsts kā ūdens glāze ,ko izdzert un izčurāt.

  8. Cik ilgi vel ES un NATO Valsti Latviju vadis absoluti debiliki ar kriminalam nosliecem ?Deokupaciju un Latvijas Valsts un tautas nodeveju nodosanu tiesa, nekavejoties.

Draugiem Facebook Twitter Google+