Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. oktobris, 2016
Drukāt

Kā novados vērtē ieceri veidot 16 apriņķus? “LA” aptauja (17)

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājsAivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus – Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils. Premjers Māris Kučinskis vairāk gan sliecas uz risinājumu pašvaldību sadarbības līmenī, nevis jaunu administratīvi teritoriālo reformu. Vēl iecerētas pārrunas ar pašvaldībām, lai pie galīgā varianta nonāktu pavasarī.

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novads ir pietiekami liels, tā ir bijušā Ventspils rajona teritorija, patiesībā tas ir maksimums, lielāku nevajag, tad ir grūti pārvaldīt. Tāpēc, vismaz no mūsu pozīcijām lūkojoties, pirms piedāvāt 16 apriņķu veidošanu, vispirms vajadzēja izanalizēt, ko labu var dot apriņķis. Katrā ziņā iniciatīvas autoriem bija jāpasaka, kas īsti ar apriņķi domāts. Tagad iznāk tā – ievelk kartē 16 aptuvenas teritorijas un tikai pēc tam sāk domāt, kāds statuss tām būs. Pateikt tik vien, ka apriņķi būs apvienoti novadi ap noteiktu centru, patiesībā ir nepateikt neko. Un kādas funkcijas būs pilsētām? Šobrīd Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, tātad tikai puse no tiem kļūtu par apriņķu centriem. Kučinskis uzsver, ka nav runa par otrā līmeņa pašvaldību. Ka tikai neiznāk tā, ka beigās atzīstam par labu esam gadiem ilgi pastāvējušo 26 rajonu modeli. Tad priekš kam visa tā gadiem ilgusī reformu jezga? Pagaidām piedāvājums ir tik negatavs, ka nav skaidrs, par ko runāt. Ir mājieni par sadarbības teritoriju noteikšanu. Bet visiem vēl atmiņā iepriekšējās reformas izgāšanās, kad piedāvāja izveidot vai nu 49 novadus, vai arī 29 sadarbības teritorijas ap attīstības centriem. Un kas no tā iznāca? Čiks.”

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Tiem 16 apriņķiem nav ne ekonomiskā, ne politiskā pamata. Naudu nav kur likt, ierēdņu tik daudz, ka vajag gādāt jaunas darba vietas? Seminārus rīkos? Domāju, ka jāiet pilnīgi cits ceļš – steidzamības kārtā jāizveido četri administratīvie reģioni. Un Eiropas nauda lai iet caur šiem reģioniem, nevis ministrijām. Daudzas mūsu nelaimes ir tikai tāpēc, ka visu skata pēc iedzīvotāju skaita, pēc skolēnu skaita, nevis dzīves līmeņa. Eiropas nauda patiesībā ir domāta reģioniem, kuros ir zems dzīves līmenis. Kāpēc tiek klaigāts, ka drīzumā Eiropas līdzekļu vairs nebūs? Un kāpēc pēkšņi variants ar 16 apriņķiem? Tāpēc, ka ļoti gribas paturēt veco kārtību, ka nauda iet caur ministrijām. Ir bailes, ka tā kā līdz šim vairs nebūs, bet īsti nezina, ko darīt. Visu laiku Rīga un Pierīga pumpē sev naudu uz reģionu rēķina. Kur ir, tur dod vēl vairāk. Ja visa Latvija būtu tikai Rīga un Pierīga, kur ir samērā augsts dzīves līmenis, tad Eiropas nauda Latvijai vispār nepienāktos. Kad beidzot naudas sadalē ievēros, ka primārais ir dzīves līmenis? Pēc tā vadās daudzās valstīs, arī Zviedrijā un pat Polijā, tikai pie mums ne.”

Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs: “Ministrijai nevajag mērkaķoties. Tā to Eiropas naudu norijam, sākot jau ar kafijām, kūciņām… Bezjēdzīga laika un resursu šķērdēšana. Nevis rīcība, bet bezmērķīga rosīšanās, lai radītu mānīgu iespaidu, ka kaut kas taču tiek darīts. Ja patiešām būtu vēlme darīt, tad starptautiski paziņotu, ka mums jau ir reģioni – darbojas taču pieci plānošanas reģioni, tā ir pašvaldību sadarbība vistiešākajā nozīmē. Varētu likt klāt funkcijas, īsi sakot, iedarbināt šo modeli, nevis mākslīgi taisīt 16 apriņķus.”

Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Ministrijā kāds ierēdnis atklāti pateica – viss tiek darīts, lai mazāk būtu pašvaldību vadītāju, tad vieglāk ar viņiem strādāt. Ja centrā būs apriņķis, tā nauda arī paliks centrā, lauki kļūs vēl tukšāki. Labāk būtu sakārtojuši valsts pārvaldi.”

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Ja VARAM ministram nav ko darīt, tad tā ministrija ir jālikvidē. Ietaupīsies valstij nauda un novadi varēs uzelpot no nepārtrauktu teritoriālo reformu draudiem. Āzi ieceļ par dārznieku un tad brīnās, ka pats dārzs pazudis. Vai tiešām šim ministram galvā citu domu nav kā attīstīt reģionus, kā tikai ES naudas centralizācija un tās dalīšana caur Rīgas kabineta durvīm. Lauki jau tā ir pustukši, bet ministrs-pilsētnieks tos galīgi nolēmis izputināt. Jo atkal vajadzēs jaunus kabinetus un jaunus ierēdņus ar “cilvēka cienīgām” algām un mašīnām. Būs jauni centri ar izdomātu, jaunu infrastruktūru, kas lauku cilvēku tikai attālinās no pakalpojumiem un viņa neatliekamo vajadzību apmierināšanas. Kučinska kungs, nu ievediet vienreiz kārtību šajā ministrijā. Cik tad ilgi centralizēsim? Kamēr laukos nebūs neviena cilvēka, jo visi būs pārvākušies uz Rīgu vai tās tuvāko apkārtni?

  2. Papriekšu vajadzētu “čaklo” novadu un pašvaldību ierēdnīšu skaitu samazināt un tad var ķerties pie novadiem.Pašvaldībās bieži vien piemēram ir divi kasieri,un galu galā abus nevar dabūt rokā bet viņi saņem algu par savu “smago” darbu 😀

  3. Shis vaavreses ritenis vienreiz ir jaaizbeidz! Darbavietas, razhoshanas iespeejas un pretiimnaakshana. Aptureet nepamatotos csdd jaunos nodoklju izgudrojumus. atbalstiit mazos razhotaajus un cilveekus, kas veelas straadaat!!! Arii vienseetu saimnieciibas kur cilveeki straadaa un var razhot!

  4. Novada pašvaldības vadītāji ir daudz gudrāki par tiem kas sēž augstākos krēslos.Cepuri nost,malači.

  5. Jo tālāk vietējie varas centri no iedzīvotājiem – jo tālāk ir valsts no saviem iedzīvotājiem – pagasta pastnieks, feldšeris, policists pat mežsargs un skolotājs ir valsts varas nesējs ne tikai iedzīvotājiem , bet arī teritorijai. Ja valstij un NA Gerhardam kā ministram valsti grib attālināt no teritorijas – pat labākais Putina diversants tā to neizdarīs. Saprotiet – valsts vara ir šo zemes gabalu atstājusi un tā gaida jau jaunu varu…. Ja prātā ir tas, tad lielvaras burbuļošana un vietējās likvidēšana ir saprotama.

  6. Nevienai no šīm reformām robežas netika vilktas pa dabiskajiem šķēršliem, ne arī tika ņemtas vērā vēsturiskās robežas vai kulturālās atšķirības.
    Kāda jēga vispār ir tiem 16 apriņķiem, ja daži praktiski ne ar ko neatšķiras no jau esošajām pašvaldībām. Vienīgā jēga būtu veidot 4-5 novadu lieluma reģionus – bet tam ar nav nekāda pamatojuma, jo šādu veidojumu izveide paredzētu lielāku reģionu patstāvību.

  7. Nu ,beidzot var redzēt ierēdņu bezdarbības sekas,ja nav ko darīt ,tad taisa stulbas reformas. Vai arī,varbūt,kāds par to labi maksā,kā par Vānes slimnīcu reformām.Vai laiks nebūtu sākt domāt par ražošanas attīstību??????

  8. Novados daudz būtiskāka ir PVN samazināšana pārtikas un lauksaimniecības precēm! Nevis nebeidzamas reformas ķeksītim atskaitēs!

  9. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2008. gads): _Ceturtdien, 2008. gada 18. decembrī, šīs valsts saeimas kārtējā “plenārsēdē” pēc gandrīz 9 stundas “ilgtspējīgām konstruktīvām diskusijām”, kuras pavadīja pie šīs valsts parlamenta piketējošo pašvaldību administrāciju pārstāvju un to pieaicināto atbalstītāju protesti, saeimas “tautas kalpi”, tradicionāli izmantojot valdošās koalīcijas politekonomisko interešu grupējumu ( TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK ) “skaitlisko pārsvaru”, apstiprināja “Administratīvi teritoriālās reformas likumu” un tam pievienoto “novadu karti”, kas teorētiski “pieliek punktu” Latvijā pirms 15 gadiem aizsāktajai administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). Šis “politiskas vienošanās rezultātā tapušais” un “koalīcijas disciplīnai atbilstoši nobalsotais” ATR likums paredz valstī noteikt deviņas “republikas nozīmes” pilsētas un 109 novadus, kuros tiek “centralizēti un plānveidīgi” apvienotas vairāk nekā 500 līdzšinējās pilsētu un pagastu pašvaldības…
    —–
    .
    “Mērnieklaiki” MZ SILES “valstī”, XXI gadsimts.
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 18.12.2008., Nr.6. )
    .
    Uz Augstā Nama “goda” ‘lāvām’,
    Zviln, ‘blisinoties ačām’ blāvām,
    Bars Muļķu Zemes “tautas kalpu” ~
    Šai SILES “valstij” ‘noņem skalpu’…

    Tiek “mērniek-shēma” ‘sabīdīta’,
    Un Dievzemīte “pārdalīta” ~
    Kā desas ‘luņķi’ griežot šķēlēs,
    Par to ‘kuļ SILES biedri mēles’:
    .
    “Mums, TAUKMŪĻIEM, ir ‘pirmā roka’,
    Kad Muļķu Zemes karti “loka”:
    Priekš SAVĒJIEM tā “shēma” tapa,
    (Ar “svētību” no Krupju Papa…)”
    .
    “Grib NAFTASPĀĶI vismaz daļu,
    No “valsts”, kur dzīvošanos “zaļu”,
    Mēs SAVIEM ‘zombijfaniem’ solām!
    (Un – Hūte cieši ‘tur aiz olām’…)”
    .
    “Par SEKTU aizmirst neatļausim!
    Uz SAVU pusi ‘deķi rausim’ ~
    Mums – “proporcionālu” tiesu!!!
    (Priekš Buldozera – ne jau liesu…)”
    .
    “Kas paliks pāri – PASTALNIEKIEM,
    Kā “pozīcijas” ‘pušelniekiem’!!!
    (Būs “mugurkauliem” ‘slodze sūra’,
    Bez SAVA Muļķu Zemes stūra…)”
    .
    No “opozīcijas” skan gaudas:
    “‘Bļin’ – ATKAL tie, kam ‘pulkāk’ naudas,
    Mūs “uzmeta”, kā skolas zeņķus!!!
    (‘Pa tukšo – nafig deldēt beņķus’…)”

    Aiz Augstās Mājas logiem – “pūlis”.
    Kviec badīgs ‘pašvaldoņu’ mūlis:
    “SOS!!! – ‘sugas biedri’ “kauj bez naža”!
    Šiem – “reforma”, mums – ‘baigā laža’!!!
    .
    Grib šīs “valsts” ‘spice’, varas kārā,
    No “dzimtmuižām” MŪS ‘formēt ārā’,
    Un ‘rauj no SILES nost’, kur ‘rijām’!!!
    (Kaut – “ilgtspējīgi” ‘piegānījām’…)”

    Skan “gongs” – ‘pa pogām nobliež biedri’:
    “Nav velti gadiem “lieti sviedri”,
    Un… (vēl šis/tas) iekš SILES ‘sprucis’ ~
    No “valsts” – MUMS katram ‘privāts klucis’!…”

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  10. Valsts pārvalde ir kā augonis uz tautas miesas, visa nauda, kas paredzēta medicīnai un citām nozarēm tiek iegrūsta šī augoņa uzturēšanai, bet atdeves nekādas, tikai visādas bezjēdzīgas reformas, birokrātijas vairošanai. Valstī medicīna faktiski ir maksas. Samazināt ierēdņu skaitu uz pusi un naudas pietiks visiem, kam pašlaik nepietiek.

  11. Dzīvoju laukos. Pēc kaut kādiem centriem nejūtu vajadzību. Gandrīz visu kārtoju elektroniski. Vienīgi pirms gadiem 5 braucu uz lielpilsētas (ne Rīgas) VIDu, lai atvērtu uzņēmumu. Un vēl ir bijusi darīšana ar būvvaldi – uz turieni arī braucu.
    Man ir svarīgi, lai pagastmājā ir viens atbildīgais strādnieks, kurš ziemā iztīra ceļus un citos gadalaikos pieremontē mazos ceļus.
    Nav vajadzīgs novads vai apriņķis, kurš par miljoniem menedžē skolu apkuri, muzeju uzkopšanu, bibliotēku darbalaiku, kā arī organizē “simtslatniekus” pļaujas darbiem vietējā parkā un noorganizē Ziemassvētku eglītes iespraušanu pagasta galvenajā laukumā.

  12. Latvijas problēma ir teritorija bez iedzīvotājiem. Izveidojot ražotni Liepājā vai Ventspilī prāmis eksporta sūtijumam atrodas dažu kilometru attāluma ,no Zilupes vai Krāslavas tie ir 500 km un pat pie labām pasaules tirgus cenām peļna tikai šīs vienas pozīcijas dēl var nebūt. Un kāds var būt apgrozījums veikalā pie Rīgas 2109 un Vidzemes 13 cilvēkiem uz 1 kvkm. Starpība 155 reizes ! Bet var jau pajautāt cik vagaru bija lielākajā Latvijas Dundagas muižā ar 55 tūkstošiem hektāru vai Popes muižā ar praktiski gandrīz tādu pašu hektāru skaitu ? Mūsdienās cilvēki dzīvo citādāk un varbūt ,ka tiem 30 nacionālās attīstības centriem tādām pusmuižiņām vien jābūt .Lielsaimniekiem kuri apstrādā tūkstošus hektāru un izaudzē 3 miljonus tonnu graudu sezonā ,sie centri ir visai vienaldzīgi. Tāpēc varbūt jādomā un jāveido pilnīgi cita modeļa risinājumi ?

  13. Vispirms vajag sataisīt guberņas Latgales guberņu, Kurzemes guberņu, Vidzemes guberņu Zemgales guberņu, tad var tālāk taisīt tos apriņķus, kurus sīkāk sadalīt ujezdos.
    Tiem runas vīriem ir tas spēks. (Kam spēka pietiek, prātu nevajag.)

  14. Citētie novadu vadītāji faktiski nepasaka neko. Straubergs piemin 5 plānošanas reģionus ,te būtu problemātika ko attīstīt . Par 26 rajoniem var minēt,ka tajos atrodas infrastruktūras bāze. Tomēr ,ja jau šāda rakstura reforma ,tad Rīgā var slēgt vismaz pusi ,ja ne 2/3 ministriju . No iedzīvotāju blīvuma viedokļa Rīgā -2109 cilvēki uz 1 kvadrātkilometru ,Vidzemē vismazāk -13 ,Latgalē.Kurzemē -19 ,Zemgalē -23, Pierīgā -36 cilvēki uz 1kvkm. Rīga un 30 nacionālās un regionālās attīstibas centri faktiski nosedz visu Latvijas pārvaldību.Un nekas nav jāizgudro. 13.gs.Eiropā sāka veidoties pilsētu pilsētvalstiņas. Ap tām izauga pilnīgi viss ,ko redzam mūsdienās. Profesiju skaits pilsētā faktiski nosaka labklājības un pat bagātības līmeni visam kopumam. Skaudrā vēlme tikt uz priekšu attīsoties ,faktiski atduras profesiju iespējamajā skaitā un inrasruktūras izmaksās.

  15. Mīļie tautas kalpi,jūs esat idioti

  16. Mīļie , cilvēki! Šeit kā īlens uir izlīdis Visu Latvijai NAUDAS PUMPĪTIS. Ja kāds grib, lai apvienojas. Visu Latvijai, kā degradējošu partiju kopā ar Vienotību triekt ELLĒ!

  17. Čangaliena=Vecpiebalga. Slātava=Jaunpiebalga Atbildēt

    Madonas apriņķis pilnīgi lieks. Madoniešus jāpievieno vai nu Gulbenes vai Jēkabpils apriņķim.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+