Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Orhidejas nevajag pārdzirdīt! (6)

Foto - Zane PurneFoto - Zane Purne

“Lūdzu pastāstiet, kā un cik bieži jālaista orhidejas!
Vita Ratniece

Nopirku lielveikalā falenopsi – akcijas laikā un lēti. Virsējās saknes izskatījās pelēkas, apkaltušas, tāpēc uz diennakti ar visu podu iecēlu lielākā traukā atdzirdīt ar ūdeni. Tas nelīdzēja, tagad lapas ir kā apvītušas. Meita saka – es esot orhideju pārlējusi. Kā tas iespējams? Tās mizas, kurās tā iestādīta, ir galīgi sausas!” 
Elvīra G. Rīgā

 

Telpās audzētās orhidejas lielākoties cēlušās no savvaļas sugām, kas aug Dienvidamerikas un Āzijas tropu lietus mežos. Un gandrīz visas šīs tropu orhidejas ir epifīti ar attīstītām gaisa saknēm, kas dabā palīdz pieķerties un nostiprināties pie kokiem, krūmiem, klintīm… Orhideju gaisa saknēm ir specifiska uzbūve – augs ar tām var uzņemt mitrumu no gaisa. Epifītiskās orhidejas barojas arī ar augu un dzīvnieku atliekām, kas sakrājas zaru žāklēs, stumbra dobumos un citās vietās.

Falenopsis ir telpās visbiežāk audzētā orhideja – izteikts epifīts. Par to liecina arī specifiskais substrāts, kurā augs iestādīts. Tā sastāvā ir priežu mizas, sfagnu sūnas, nesadalījušās lapas, kokogles gabaliņi, keramzīts, dažādi sintētiskie materiāli substrāta caurlaidībai, bet nav augsnes, kādā pierasts stādīt gandrīz visus telpaugus. Specifiskais, irdenais, ūdens un gaisa caurlaidīgais substrāts ļauj ūdenim ātri iztecēt cauri, neuzkrājoties ap resnajām, gaļīgajām, trauslajām falenopšu saknēm, bet nedaudz tās samitrinot.

Savdabīgās orhideju saknes ar spurgaliņām spēj uzņemt ūdeni daudz labāk nekā citi telpaugi. Ja orhideju saknes ilgi atrodas slapjā substrātā (nemaz nerunājot par ilgstošu peldināšanu ūdenī), tās ātri atmirst un augs aiziet bojā, pirmā pazīme – lapas kļūst nespodras, savīst. Tādējādi galvenais laistīšanas procesā – nekad nepārliet orhideju! Sausums tai ir mazāk bīstams nekā lieks slapjums. Dažām orhidejām, (piemēram, cimbīdijām, dendrobijām un citām) ieilgušu sausumu palīdz pārvarēt specifiskas virszemes daļas jeb tuberīdiji. Falenopšiem šādu tuberīdiju nav, toties ir biezas, sulīgas lapas, kas palīdz izdzīvot arī sausumā.

Orhidejas laista tad, kad substrāts izžuvis. Laistīšanai izmanto mīkstu un siltu ūdeni. Ja lieto krāna ūdeni, to mīkstina, pievienojot citronskābi. Tam jābūt pāris grādu siltākam nekā gaisa temperatūra. Var laistīt no augšas tāpat kā visus citus telpaugus, var arī izmērcēt saknes (taču pilnīgi pietiek, ja podu ūdenī patur 10 – 15 minūtes, nevis diennakti). Ar mērcēšanu jābūt ļoti uzmanīgiem: ja kāda pārāk samirkusi sakne sāks pūt, laikus nepamanīts process var neatgriezeniski ietekmēt augu.

Lai regulāri varētu sekot sakņu attīstībai un veselībai, orhidejas stāda caurspīdīgos podos. Tā kā gaisma vajadzīga tikai augšējām saknēm, podus var ievietot gaismas necaurlaidīgos dekoratīvos traukos.

Ziedošam falenopsim, kas iestādīts standarta podā un iegādāts lielveikalā vai vairumtirdzniecības bāzē, pietiek ar vienu laistīšanas reizi nedēļā, uzlejot apmēram 100 ml ūdens. Daļa ūdens samērcē substrātu, daļa, saknes nesaslapinot, iztek cauri un paliek apakšējā podā, līdz nākamajai laistīšanas reizei palēnām iztvaikojot gaisā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. man ir tada problema ar orhidejam,vinam uz lapam ir baltas kuninas,es leju indi pret tarpiem,bet atkal uzrodas,tapec es nezinu,vai ta ir slimiba,vai kas….?ko man darit???

  2. Pilnigi pietiek reizi nedēļā uz apmēram 20 30 miniemērc traukā ar ūd. mēslo ar mēslojumu orhidejām vai nedudz pievieno ūdenim citronskābi zied gandrīz nepartraukti.

  3. Gribu apgāzt gan rakstā rakstīto,gan komentāros komentēto.Manas orhidejas mirkst ūdenī mēnešiem ilgi un nepārteaukti,tiek ik pa laikam mēslotas ar orhideju mēslojumu un ziedēšana faktiski nebeidzas.Tā ka nav taisnība,ka nopūst saknes,viņām tieši vajag mitrumu

  4. Mana pieredze saka-jā,kas par daudz,tas par skādi.

  5. Nu vienmēr jau profesionāļiem patīk skaisti stāstīt, bet es pret savu falenopsi nemaz tik rūpīga neesmu. Manējā aug un zied griezdamās, nezin, kā valdīt, pati savus ziedus knapi tur 😀 reizi nedēļā uz nakti ielieku mazā bļodiņā, tā lai apmēram centimetrs no podiņa ir ūdenī. Un ar to pašu krāna ūdeni. Kad dabū padzerties, tad tieši sasparojās vairāk. Īpaši to varēja redzēt asnu dzīšanas laikā. Bet laikam arī vieta ir patīkama. Rietumu puse, uz palodzes, no loga nedaudz vēsums, no radiatora mazliet siltums…. Vasarā bija patīkami silti vakari, kad saule spīdēja pa taisno virsū… Pirms tam istabā uz galda tik patīkami viņai nebija… Mēslojumu manējā ne reizi mūžā nav redzējusi.

Draugiem Facebook Twitter Google+