Fiskālās disciplīnas
padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Foto: Ivars Bušmanis

Nevar gaidīt – cilvēki slimo un mirst! Saruna ar Innu Šteinbuku 11

Nepamatoti kāpj algas, veselības reformas jomā nedrīkst vilcināties, ieguldījumu trūkums var ierobežot attīstību, iestājies politiskais pagurumus – par to Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka brīdina intervijā “Latvijas Avīzei”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

– Kopš starptautiskie aizdevēji Latviju vairs neuzrauga, ir radies priekšstats, ka prasītās strukturālās reformas ir veiktas. Vai ir?

– Vērtējot Latvijas veikumu strukturālo reformu ieviešanā pēdējos gados, negribas lietot “melnbaltās fotogrāfijas” valodu, visu zīmējot tikai gaišās vai tikai tumšās krāsās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvija līdz šim ir spējusi ievērot fiskālo disciplīnu. Piemēram, 2015. gadā ar 1,3% budžeta deficītu Latvija nedaudz atpalika tikai no Vācijas, Luksemburgas, Igaunijas, Čehijas, Kipras, Lietuvas, Austrijas un Zviedrijas.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija patlaban atļāvusi Latvijai uz noteiktu laiku atkāpties no budžeta mērķiem, lai veiktu reformas pensiju jomā un veselības aprūpē. Arī tas liecina, ka valdība īstermiņā tiek galā ar savu atbildību veidot sabalansētu budžetu, un valsts, pateicoties jau paveiktajam, ir iemantojusi zināmu uzticības kredītu.

– Šis vienkāršam iedzīvotājam nesataustāmais “veiksmes stāsts” liek vaicāt vēl par citiem sasniegumiem.

– Jāatzīst, ka, zem starptautisko aizdevēju “lupas” atrodoties, Latvija veica drosmīgākas un ātrākas strukturālās reformas, nekā vērojams dažos pēdējos gados, kad uzraudzība vairs nenotiek kā iepriekš. Eiropas Komisija šogad reformu progresu vērtē kā ierobežotu – iespējams, pie vainas ir pagurums no reformām, iespējams – pietrūkst politiskās gribas. Stimulu reformām deva arī Latvijas centieni iestāties OECD. Šobrīd aktuāls ir jautājums, kas būs nākamais reformu virzītājspēks.

Atzīstami vērtējams izglītības un zinātnes jomā sasniegtais progress. Piemēram, ieviesta virkne mehānismu, tostarp budžeta un ES fondu līdzekļu sadalē, kas balstās ne tikai uz studentu un budžeta vietu skaitu, bet arī uz izglītības kvalitāti. Trīs pīlāru finansēšanas modelis veicinās zinātnes un augstākās izglītības kvalitāti. Tiesa, šo principu ieviešana negarantē tūlītēju rezultātu sasniegšanu. Tas prasa laiku.

Arī tieslietu nozares sakārtošanā ir progress. Pētījumi rāda, ka lietas caur tiesām virzās ātrāk, lietu uzkrājums samazinās. Tāpat ieviesta iespēja pārdalīt lietas no vairāk uz mazāk noslogotām tiesām, darbu sākušas specializētās tiesas, iedarbināti alternatīvi strīdu izskatīšanas mehānismi. No vienas puses, tieslietu sistēmas efektivitāte pieaug. Diemžēl saglabājas lielas problēmas maksātnespējas administratoru darba profesionalitātes un uzticamības ziņā.

Reklāma
Reklāma

– Kas vēl rada bažas?

– Ja skatāmies plašāk, makroekonomikā pozitīvie un negatīvie riski ir līdzsvaroti. Lai gan algas Latvijā ir nelielas, tomēr zināmas bažas rada salīdzinoši straujais darba samaksas kāpums. Nevis tādēļ, ka mums nevajadzētu labāku atalgojumu, bet tādēļ, ka tas jau vairākus gadus pārsniedz darba ražīgumu. Tas rada riskus Latvijas starptautiskajai konkurētspējai. Taču kopumā algu kāpums nav būtiski lielāks kā Lietuvā vai Igaunijā, un tas palīdz pietuvināt ienākumus Latvijā un citviet strādājošajiem.

Bezdarbs turpina samazināties. Atcerēsimies, ka 2014. gadā tie bija 10,8%, un 2015. gadā 9,9%. 2016. gada prognoze ir 9,6%, bet 2017. gadā 9,3%. Lai gan šī ir pozitīva tendence, tomēr situācija uzlabojas lēnāk, nekā iepriekš prognozēts. Piemēram, vairākos sektoros sāk hroniski trūkt kvalificēta darbaspēka, izglītības un apmācību sistēma nespēj “saražot” vajadzīgos darbiniekus pietiekamā skaitā un kvalitātē.

– Kuri ir tie sliktie piemēri?

– Mēs visi redzam, ka veselības sistēma nav pieejama ļoti daudziem cilvēkiem. Ne tikai garas rindas pie ārstiem, tā ir arī ļoti dārga. Pēc pieejamības tā ir sliktākā Baltijas valstīs. Ja dārga, tas nozīmē, ka nepareizi organizēts finansējums.

– Vai Eiropas Komisija prasa ieviest kādu konkrētu veselības apdrošināšanas modeli?

– Valsts apdrošināšana, privātā apdrošināšana vai vēl kāds cits modelis – ir daudz kaimiņvalstu, Eiropas valstu un pasaules piemēru, Pasaules bankas priekšlikumi, ir no kā izvēlēties. Tas ir atkarīgs no politiskās gribas, izlēmības. Pagaidām progress nav jūtams. To pašu varu teikt par e-veselības projektu, kam no ES fondiem jau iztērēti 11 miljoni.

– Prasīsiet atpakaļ?

– Par katru iztērēto naudas summu vajag atskaitīties. Šeit pagaidām ir maz, par ko atskaitīties. Tāpēc neizslēdzu šādu iespēju.

Veselības joma nevar gaidīt – cilvēki slimo un mirst!

– Vai jau jādomā par to laiku, kad samazināsies ES fondu finansējums?

– Izaicinājums, par ko Latvijai jādomā, – investīciju piesaiste. Ja situācija neuzlabosies, Latvijas attīstību jau tuvākajā nākotnē var ierobežot ieguldījumu trūkums. Tomēr Latvija mazliet pakāpusies pa “inovāciju kāpnēm” (tagad tā, pēc Eiropas vērtējuma skalas, vairs nav “pieticīgo inovatoru” grupā kopā ar Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju, bet gan “mēreno inovatoru” klubā kopā ar Lietuvu un Igauniju).

Latvijā pietrūkst privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā. Kā labo piemēru, uz ko tiekties un kam līdzināties, varu pieminēt uzņēmumu AS “HansaMatrix”, kas nupat paziņojis par jauna 17 miljonus vērta augsto tehnoloģiju un zinātnes parka būvniecību Rīgas lidostas teritorijā. Būvdarbi tiks līdzfinansēti ar ES struktūrfondu līdzekļiem, kas paredz atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Latvijai jādomā par jauniem un inovatīviem projektiem, kas piesaista investoru interesi. Tādā veidā uz priekšu virzīsimies ātrāk un efektīvāk.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.