Pilsonībai nevar pielikt cenas zīmi! 0
Eiropas Parlamentā šonedēļ kaismīgas debates izpelnījās jautājums par Maltas lēmumu tirgot pilsonību. Lai gan Eiropas Komisijai (EK) pret to neesot iebildumu, jo tā esot dalībvalsts darīšana, kā ļaut kļūt par pilsoņiem, parlamenta deputāti ir pārliecināti – tas nav labs lēmums, domājot ilgtermiņā.
Iniciators – latvietis
Parlamenta darba kārtībā jautājums par Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecību vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tika iekļauts pēc Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupas deputāta Roberta Zīles ierosinājuma. Viņš ir pārliecināts, ka “… šim procesam būtu jāizstrādā ES mēroga regulējums, jo pēc būtības notiek tirgošanās nevis ar atsevišķām dalībvalstīm, bet visai Šengenas zonai piederošu iespēju – tiesībām brīvi ceļot un dzīvot šajā zonā”.
Lai gan šīs nedēļas diskusijas Maltai nevarēs uzlikt pienākumu pārtraukt pilsonības tirgošanu, deputāti līdz vēlam vakaram neizpratnes pilni diskutēja, kādēļ Malta vispār pievērsusies šādai iecerei. “Kā lai saviem tautiešiem izskaidroju, kādēļ tagad Maltā var nopirkt ES pilsonību, ja pirms kāda laika mēs nekur netikām? Kāpēc Rumānija joprojām ir ārpus Šengenas zonas, bet, piemēram, ukraiņi ne?” sašutusi vaicāja Rumānijas Eiroparlamenta deputāte Renāte Vēbere.
Tikmēr sociālistu pārstāve Kinga Gjonca uzsvēra: “ES pilsonības tirgošanā valdības jau saskatījušas iespēju pelnīt un gūt politisku labumu. Taču tas ietekmē uzticību starp ES valstīm un var ietekmēt arī ES attiecības ar ārvalstīm.”
Maltas deputāte Roberta Metsola norādīja: “Liela daļa Maltas iedzīvotāju nevēlas, lai pasi varētu pirkt apmaiņā pret investīcijām. Šis lēmums neatspoguļo tautas viedokli. Līdz tam nevajadzēja nonākt. Diemžēl nav gandrīz nekādu iespēju šo procesu aizkavēt.”
Atgādināšu, ka Maltas jaunā likumdošana paredz iespēju ārvalstniekiem par 650 000 eiro tikt pie maltieša pases. Turklāt Maltas premjers Džozefs Muskats tajā nesaskata nekādu apdraudējumu. “Jaunais likums valstij piesaistīs augstas vērtības cilvēkus, kuri būs ar potenciāli lielām investēšanas spējām,” viņš norādījis.
Latvijai TUA tirdzniecība jāpārtrauc
Vēl pirms diskusijas Eiropas Parlamentā jautājumu par TUA (termiņuzturēšanās atļauju) tirdzniecību Latvijā apsprieda arī pašmāju eksperti. Pagājušajā nedēļā ES mājā bija pulcējušies daudzi interesenti, kuriem šī tēma šķiet būtiska stabilas valsts nākotnes kontekstā. Ņemot vērā pašlaik Saeimā otrreizējai caurlūkošanai nodotos likuma grozījumus par uzturēšanās atļauju regulējumu, diskusijas “Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks?” dalībnieki analizēja, kādi attīstības scenāriji sagaida Latviju, ja tā turpina uzturēšanās atļauju tirdzniecību.
Pieaicinātie eksperti ekonomists Jānis Ošlejs, uzņēmējs Gundars Kuļikovskis un sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs, kā arī diskusijas organizators eiroparlamentārietis Roberts Zīle visi kā viens ir pārliecināti – TUA tirdzniecība Latvijai par labu nenāks.
“2010. – 2013. gadā visvairāk uzturēšanās atļauju izsniegtas pret nekustamā īpašuma iegādi – gandrīz 8000. Šiem cilvēkiem Latvijā nu pieder tikai nekustamais īpašums, kurš nerada darba vietas un nedod valstij nekādu labumu,” norādīja R. Zīle.
Ekonomists Jānis Ošlejs uzskata – turpinot nekustamā īpašuma tirdzniecību pret TUA, Latvijai draud krīze, kādu piedzīvoja Spānija. Tādēļ saprātīgāk, pēc viņa domām, būtu iet Vācijas ceļu. “Pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Piemēram, Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, Spānija – tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. Atšķirība abās valstīs acīmredzama – viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,” uzsvēra Ošlejs.
Tikmēr Roberts Zīle mudināja noteikt papildu prasības TUA iegādei, jo pašlaik Latvijas termiņuzturēšanās atļauju programma nosaka zemāko īpašuma iegādes cenu ES, nenosakot papildu nosacījumus, un nepastāv ierobežojumi īpašuma atrašanās vietai. “Tas rada dažādus riskus – nekustamo īpašumu cenu pieaugumu Rīgā un tās apkārtnē, nekustamo īpašumu burbuļa rašanos, problēmu veidošanos banku sektorā, kā arī iespējamus drošības un reputācijas riskus”, uzsvēra R. Zīle.
Viņš arī atzina, ka nekustamā īpašuma tirgošana pret TUA valsts reputāciju veidojot pagalam neskaidru. “Pašlaik pastāv kāda būtiska pretruna – mēs cīnāmies pret stereotipu, ka Latvija ir “mazā Krievija”, taču vienlaikus izceļam, ka Krievijas investori Latvijā var justies kā mājās, proti, te viņi var sazināties krieviski un viņu bērni var iegūt izglītību krievu valodā,” skaidro R. Zīle.
Tikmēr uzņēmējs Gundars Kuļikovskis ir pārliecināts, ka pareizi izplānota termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība varētu kļūt par Latvijas veiksmes stāstu.
Gundars Kuļikovskis: “Ja reiz cilvēki vēlas nonākt Latvijā, tas nozīmē, ka esam valsts ar labāku dzīves kvalitāti. Tad lai viņi maksā par šo kvalitāti augstāku TUA cenu! Mums nepieciešamas investīcijas nākotnes produktivitātes celšanai, bet TUA tur nepalīdzēs. Jāsaprot, ka ar pašreizējo politiku varam panākt, ka ambiciozākie prāti no ražošanas aiziet uz nekustamā īpašuma biznesu. Taču mums ir nepieciešama ražošana.”
Latvijas TUA – visvieglāk iegūstamās
Kamēr Latvijā nekādi papildu kritēriji TUA iegādei nav noteikti, tikmēr citās valstīs ir padomāts, kā piesaistīt vēlamos investorus un atsijāt tikai ES uzturēšanās atļauju tīkotājus.
Piemēram, Kiprā par 300 000 eiro atļauts iegādāties tikai jaunbūves un ne vairāk kā divas, ja summu sadala. Turklāt noteikti ierobežojumi attiecībā uz otrā īpašuma lielumu, ja pirkumu dala divās daļās un otrais īpašums ir komercplatība. Grieķijā, iegādājoties nekustamo īpašumu par 250 000 eiro, nav atļauts piedalīties darba tirgū. Maltā iegādāto īpašumu nedrīkst iznomāt, Portugālē noteikts, ka minimālais uzturēšanās laiks pirmajā gadā ir 7 dienas, pēc tam 14 dienas gadā, bet Spānijā nekustamā īpašuma iegādi nedrīkst finansēt ar bankas palīdzību, bet Īrijā jāiegādājas ķīlas zīme pusmiljona eiro vērtībā.
Taču visdrastiskākās prasības ir Šveicē. Lai trešās valsts pilsonis varētu Šveicē iegādāties nekustamo īpašumu, viņam vispirms jāiegūst uzturēšanās atļauja. Un, lai iegūtu šo atļauju, atkarībā no kantona prasībām viņam pēc vienošanās jāmaksā ikgadējais nodoklis. Vienīgais izņēmums ir Andermaa municipalitāte Šveices Alpos, kur ikviens var iegādāties nekustamo īpašumu. Taču lētākā dzīvokļa cena tur ir… “tikai” 2,5 miljoni franku jeb divi miljoni eiro.
VIEDOKĻI
Viviana Redinga, EK priekšsēdētāja vietniece: “Eiropas Komisija uzmanīgi seko dalībvalstu investīciju shēmām. Arī Maltai. Pilsonību var piešķirt tikai tad, ja personai ir cieša saikne ar attiecīgo valsti. Vai mums patīk ideja par ES līguma tiesību pārdošanu? Nekādā gadījumā! Pilsonība nevar tikt pārdota! Pilsonība nevar būt atkarīga no bankas konta pilnuma vai maka biezuma.”
Manfreds Vēbers, Eiropas Tautas partija: “Ir apsveicami, ka Eiropas Komisija beidzot runā skaidru valodu. Jā, pilsonības piešķiršana ir katras valsts nacionālās tiesības, bet jāņem vērā arī Lisabonas un Māstrihtas līgumi. Tādēļ arī Eiropas Padomei par šo jautājumu jāsāk runāt praktiski. Tas nav normāli, ka Maltā ir likums, kas paredz pilsonības pirkšanu – Maltas valdībai jāieklausās opozīcijā un savos pilsoņos un šis likums jāaptur.”
