Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. septembris, 2014
Drukāt

Vai partiju piedāvājumā saskatāt reālu ceļu veselības aprūpes jomas izvešanai no krīzes?

Foto - LETAFoto - LETA

Vai partiju piedāvājumā saskatāt reālu ceļu veselības aprūpes jomas izvešanai no krīzes?

Šodien Ministru kabinets apspriedīs veselības aprūpes pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, kur norādīts, ka valdība vērtēs iespēju ieviest jauktu veselības aprūpes finansēšanas modeli – daļu no sociālā budžeta un daļu – no kopējā valsts budžeta. Šis ir Ilzes Viņķeles (“Vienotība”) vadītās darba grupas piedāvājums, lai medicīnai atrastu papildu naudu.

Alīda Vāne, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja: “Lielākā daļa partiju sola piena upes ķīseļu krastos. Ne tikai partiju solījumiem nevar ticēt, bet nu jau, izrādās, pat valdības deklarācijai. “Vienotības”, Nacionālās apvienības un Reformu partijas politiķi 2011. gada 24. oktobrī pieņēma valdības deklarāciju, kur apsolīja līdz 2014. gadam veselības aprūpei piešķirt 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Ja tas būtu izdarīts, šodien varētu sekot tie solījumi, ko partijas iekļāvušas savās programmās, gatavojoties 12. Saeimas vēlēšanām. Rezultāts ir tāds, ka kopš 2011. gada medicīnai tiek atvēlētas arvien mazākas naudas summas – no 3,5% līdz mazāk nekā 3% no IKP patlaban. Ja jau politiķi atļaujas degradēt valdības deklarāciju, tad ko te runāt par partiju programmām! “Vienotība” piedāvā iezīmēt sociālo nodokli un novirzīt to veselības aprūpes jomai, bet neparāda detalizētus aprēķinus, kā šāds pavērsiens ietekmēs sociālo budžetu ilgtermiņā. Ja partija nolemtu, ka tā nauda, kas tiek ietaupīta uz darba nespējas lapu rēķina, tiek piešķirta veselības aprūpei, tas vēl būtu saprotami. Bet pieņemt lēmumu par jautājumu, kam nav ilgtermiņa vērtējuma, ir absurds.”

 

 

eglitis_Leta_Ieva_Cika_2Ivars Eglītis, Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kādreizējais veselības ministrs: “Reāls piedāvājums ir vienīgi “Latvijas attīstībai” jeb Repšes partijai. Es negribētu to saukt par Nīderlandes veselības obligātās apdrošināšanas modeli, bet gan par atsevišķu šī modeļa elementu pielāgošanu Latvijas vajadzībām. No pašreizējā medicīnai piešķirtā valsts budžeta ir iespējams apdrošināt tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības pašu elementārāko pakalpojumu apmaksu, t. i., brigādes izsaukumu un ievietošanu uzņemšanas nodaļā, kā arī trūcīgākajai iedzīvotāju daļai konsultācijas pie speciālistiem un izmeklējumus. Lai mēs, strādājošie, varētu saņemt vairāk par valsts nodrošināto neatliekamās palīdzības minimumu, mums katram privātajā apdrošināšanas tirgū būtu jāiegādājas apdrošināšanas polise apmēram par 300 eiro gadā. Ja ņem vērā, ka valstī ir nepilns miljons strādājošo, tad medicīna papildus dabūtu ap 300 miljoniem eiro, kas kopā ar valsts finansējumu būtu 4,3% no iekšzemes kopprodukta. Ar šo naudu varētu atrisināt trīs problēmu blokus: novērst rindas, samazināt vai pat atsevišķās medicīnas jomās likvidēt pacientu līdzmaksājumus un palielināt medicīnas speciālistu algas. Diemžēl jāatzīst, ka aptuveni trīs ceturtdaļas ģimeņu nevarēs atļauties tērēt 300 eiro veselības apdrošināšanas polises iegādei. Uz šā fona “Vienotības” solījums 2015. gadā medicīnai papildus piešķirt 30 miljonus eiro no iezīmētā sociālā nodokļa un, kā rakstīts veselības aprūpes pamatnostādnēs (2014 – 2020), vēl papildus piešķirot 109 miljonus eiro, izklausās pēc niekošanās. Par šo naudu nevar izdarīt neko vairāk kā vien samazināt pacientu iemaksas uz nepilnu pusi, pa dažiem mēnešiem samazināt rindas – 
pārējais paliktu pa vecam. Tie, kas sola pieminētos trīs problēmu blokus novērst uz valsts budžeta iekšējās pārdales rēķina, melo, jo šādā veidā nav iespējams atrast nepieciešamos 300 miljonus.”

 

 

stuburs_2Artis Stuburs, Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Es neredzu nevienu partiju, kas nāktu ar lietderīgiem priekšlikumiem. Ar to naudu, ko vadošā partija sola ieplūdināt medicīnā, kadru trūkumu nav iespējams atrisināt. Visās reģionālajās slimnīcās ir liels speciālistu deficīts. Lai nopelnītu, ārsti strādā trijās četrās darba vietās. Lai viņus noturētu vienā vietā, atalgojumam jābūt vismaz 3000 eiro mēnesī.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+