Mobilā versija
+20.3°C
Vineta, Oļegs
Trešdiena, 16. augusts, 2017
13. janvāris, 2017
Drukāt

Nevarēs atļauties strādāt laukos. Cerot izskaust sezonālo bezdarbu, riskējam ar “vissezonas” emigrāciju (17)

Foto - Ilona LīdumaFoto - Ilona Līduma

“Rodas iespaids, ka valdība vēlas iznīcināt Latvijas laukus un cilvēkus, kas vēl cīnās, nepamet provinci un strādā. Diemžēl galvenokārt tiek domāts kategorijā “pilsēta”. Lauki ir tukša vieta,” skaudra savos secinājumos ir Anita Stivriņa, Tērvetes dabas parka pasaku bānīša kasiere un gide. Viņai tāpat kā daudziem citiem sezonas darbu veicējiem iespēja bezdarba periodā trīs ziemas mēnešos saņemt bezdarbnieka pabalstu turpmāk būs liegta.

Anitas darba devējs ir AS “Latvijas valsts meži” (LVM). Uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs norāda, ka LVM katru gadu algo aptuveni 330 līdz 350 sezonas darbinieku tajās uzņēmuma darbības nozarēs, kur biznesa ciklam raksturīgs izteikti sezonāls raksturs. Tomēr, kā turpmāk rīkoties – algot sezonas strādniekus kā līdz šim vai arī maksāt viņiem par mēnešiem, kad darba nav, LVM vadība vēl neesot izlēmusi. Kā turpmāk nodrošināt sezonālo darbu veikšanu, lai nesamazinātos darba kvalitāte un uzņēmuma darbības efektivitāte, uzņēmuma vadība vēl tikai vērtēs.

Cer ietaupīt

Iepriekš, lai iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, bija jānostrādā 9 mēneši pēdējā gada laikā, bet no 1. aprīļa pabalstu varēs saņemt tikai tie, kas strādājuši vismaz gadu pēdējo 16 mēnešu periodā.

Uz šādām izmaiņām likumā pērn rosināja Labklājības ministrija (LM) ar mērķi izskaust “sezonālo bezdarbu”, jo saskatīja, ka darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai, vienam darba devējam vairākkārt pieņemot un atbrīvojot no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, darbiniekam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, un atkārtojas situācija “darbs-bezdarbs-darbs”, un darba devējiem tas ir pagaidu finansējuma avots darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Pēc VSAA datiem, laikā kopš 2012. gada 7248 personas jeb gandrīz 4% no bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu pieprasījuši trīs vai vairāk reižu. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji esot tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecībās, tūrisma nozarē nodarbinātie.

LM aprēķinājusi, ka šādas izmaiņas samazinās bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu nākamajos trijos gados par 5,5% jeb 26 500 personām vidēji gadā. Tādējādi paredzētais ietaupījums būtu 7,07 – 8,22 miljoni eiro gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. No “interešu klubiņiem” : a mums pie vienas vietas ! Lai kaut vai visa Latvija paliek tukša ! Kamēr tas notiks – mēs vēl paspēsim šo to saraust ! :):):)

  2. Kafiju dzerot vairāk neko nevar izdomāt – tas laikam no darba dīgdienības : kā darbs – interneta ziņas , kafijas pauze, vietējo jaunumi, tad pusdienas un atkal interneta ziņas…

  3. Cienījamie matemātiķi, kolēģi! Varbūt ir pēdējais laiks sniegt mūsu likumdevējiem piespiedu matemātikas apmācības paraugstundas, lai viņi spētu atšķirt savas darbības seku finansiālos ieguvumus un zaudējumus. Pat parasts darba ņēmējs bez doktora grāda spēj izskaitļot, kas valstij ir izdevīgāk – 3 mēnešu sezonālais bezdarbs vai 12 mēnešu zaudēti darbaspēka nodokļi, sociālās iemaksas (zaudēta gan darba ņēmēja daļa, gan darba devēja daļa).

  4. Man ir priekšlikums lēmējiem – ar likumu aizliegt laika apstākļus, kas izraisa lauksaimniecības u.c. sezonas darbu pārrāvumu. Tātad – aizliegt ziemu! 🙂 Vienīgi, kamēr rakstīju, sapratu, ka tad apdalīti paliks mežu izzāģētāji/izvedēji 🙂 Ehhh, nu nav virs zemes taisnības ….

  5. brīnos,ka tikai tagad rit šī diskusija,bet par tiem gan nebrīnos,noņemt tiem kam jau tā nekā daudz nav to viņi gadu gadiem dara un gadu gadiem tie tiek ievēlēti par ko turpini brīnīties.

  6. Ar vienu partiju valsts izturēja 50 gadus. Ar n-tajām partijām izturēs laikam tikai gadus 30. Grieķi nodemonstrēja kārtīgu mugurkaulu un liekas par bankrotu un par milzu parādu daudz nesatraucas. Mums izdzen vietējos no valsts, mugurkaula nav, parādu vairāk kā sunim blusu. No bankrota laikam neizvairīties.

  7. Ietaupītāji, ibio….

  8. Nelaime jau ir daudz lielāka- darbs vasarā pa 12 stundām dienā, kur neviens par virsstundām nepiemaksā, pēc sezonas padzen bezdarbniekos. Šefi stāsta, ka naudu par virsstundām samaksās ziemā, bet tad patriec no darba. Pēc tam stāsta par zemākajām cenām un citiem brīnumiem, kādēļ nevar samaksāt, bet īpašnieku rocība aug nenormālos tempos un kādēļ gan naudu izmaksāt darbiniekiem, ja to var paši notriekt!

  9. Nabadzības ministrijā viss vērsts uz tautas nīdēšanu. Kāpēc neķeras ierobežot vairākus tūkstošus lielās pensijas sākot ar eksprezi bērziņu . Tās paši savai ordai gan sashēmoja ? Ministra demisiju par bērnu mirstību un visām šīm nejēdzībām !

  10. Skumji….

  11. Kas ietaupīs? vai tiem, kas peiņem šos lēmumus, ir vispār kaut kāda apjēga par pašu procesu????
    Pieņemam lēmumu, ka tauta mūs līdz šim čakarēja un ziemā dzīvoja uz bezdarbnieka pabalstiem. Tagad vairs viņi mūs nečakarēs, redz kā!!!! Mēs ietaupīsim tik un tik miljonus, bet viņi draudzīgi nomirs badā un aukstumā, jo tieši ziemā, kā zināms, ir apkures maksas. Urā, urā, urā! Re, kā mēs viņus apšmaucām!!!!!

  12. Nu tas ir tikai pilnīgi taisnīgi,ja strādā citur,tad kāds gan var būt bezdarbnieka pabalsts,tie trīs mēneši jānoformē kā bezalgas atvaļinājums- un strādā laimīgi par to laiku.Nu nevar tā atkal valsti izmantot,tas ir ļoti negodīgi un ar to jau nav jābiedē neviens, ka tagad nu tiek nīdēti lauki,un cilvēki brauks prom!

  13. Tikai nejēdzība seko nejēdzībai.
    Kāpēc neņemat pieredzi no Igaunijas?! Es vairs neticu, šaādai valstij nav attīstības perspektīvas – nekādas.

    • Tu esi pārliecināts, ka igauņiem visās jomās tik lieli panākumi? Kad pēdejo reizi biji Igaunijā? Varbūt gribi lai pastāstu par Igaunijas problēmām? Teiksmas, pasakas ir laba lieta, bet tomēr uz visu vajag skatīties ar neaizmiglotu skatienu1

  14. 4.maija Latviju pārvalda pastulbi cilvēki Atbildēt

    Daži visu mūžu strādā un bezdarbnieka pabalstus nesaņem! Tas pats ar veselību – nodokļus maksā, bet daži nekad neslimo. Sava veida nodrošināšanās pret risku un nelaimi.
    Tāpēc jau ir šī solidaritāte – ja nav darba, nav sezona, tad pārējie ir iemaksājuši kopīgajā katlā, lai bez darba palikušais cilvēks nenomirtu badā un saņemtu pabalstu.

  15. A bet varētu LM ierēdņi strādāt tikai 3 mēnešus gadā un pārējā laikā – pārtikt no tā ko uz ielas ubagotu… vismaz tos 9 mēnešus viņi vairāk strādātu, kā ministrijā.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+