Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Nevarētu dabūt pāri lūpām…

Daži lasītāju viedokļi par Ingas Gailes dzejoli ”Migla”, ko publicējām saistībā ar rakstu “Vai tad nevarēja kaut kā saudzīgāk…”
 (25.09.2012.).


 

Paldies Ingai Gailei par dzejoli “Migla”! Tas mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem un viss šķita iederīgs un trāpīgs. Pat krievu lamuvārdi – tie man atgādināja padomju armiju, kas pēc Latvijas “atbrīvošanas” šeit dzīroja. Tāpēc esmu izbrīnīta par dzejnieces nosodītājiem – vai tiešām redzam tikai virspusi – lamuvārdus, ne sāpi, ko tie izkliedz!

Austra Rīgā

 

Mans brālis bija aktieris un apceļoja visu Latviju, lasot dzejoļus. Nevaru iedomāties, kā viņš varētu kāpt uz skatuves un dabūt pāri lūpām vārdus, ko Inga Gaile ierakstījusi dzejolī “Migla”. Nevaru iedomāties, kā to varētu jebkurš aktieris, skolotājs vai bērns. Tā rakstīt varbūt varētu kādā aprakstā, bet ne dzejolī!

Laimdota Talsu novadā

 

Dzejniece uzrakstījusi tā, ka šķiet – viņa pati gājusi cauri tam, ko apraksta. Dzejolī pateikta tīra patiesība. Ar pareizām un vieglām frāzēm tik smagu saturu izteikt nebūtu iespējams. Izraisījusies diskusija parāda, ka Inga Gaile, teikdama to, par ko citiem ir neērti runāt, ir sava veida disidente.

Sandra Lapiņa

no Kurzemes

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+