Foto-LETA

Egils Līcītis: Izēdies caur grāmatu, nevis kotlešu kalniem 4

Pie mums pieklibo konkursu rīkošana. Pēc tiem allaž seko pārmaiņa ar asumiem kā uz tirgus plača, un šoreiz tautas bēdu iemesls ir Nacionālā bibliotēka. Gaismas pils telpās, kur traucējumam dzird vien mušu sīcam gar loga rūti, dēļ publikai atvērtās restorācijas sacēlies trokšņains skandāls. Grāmatu draugi netiek gudri, ar ko nosaukums “Kleever” simbolisks, kas tanī atraktīvs. Vai neesot gana tautisku apzīmējumu, ko rakstīt uz ieejas duravu tāfelītes, kāpēc jāņem tāds, kas izklausās, kā no trejdeviņām zemēm nācis. Englenderu mēlē clever nozīmējot gudrību. Jēgu mēģina dekodēt ar it kā vēsturisku Klīversalas zīmi vai baltvācu klātbūtnes izcelšanu. Pamatotas atbildes, kāpēc no 300 daiļskanīgiem konkursa iesūtījumiem izvēlēts nelatviskākais, nav. Nepamet sajūta, ka izvēle saistās ar baisu noslēpumu vai senu leģendu. Piemēram, ka, cilvēku ķēdē pārceldams grāmatas no vecās uz jauno ēku, toziem nosalis lasītavas darbinieks Klīvers. Bija par plānu ģērbies, pārstiepās, saķēra diloni, iekšķīgu savārgumu, tomēr vilka kājas uz darbu. Tur arī devās aizsaulē, un mollīgākās kolēģes pārnesa pāragri aizgājušo Klīveru no lasāmzāles uzrauga krēsla uz augšstāvu, kur glabājas ēvelskaidām tapsētas mūžamājas LNB garīgā darba darītājiem. Viņa piemiņu godinājuši apakšstāva ēdamzālē.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Vēl iespējams, ka dīvainais vārds mantots no perioda, kad Gaismas pils bija prezidentūras centrālais viesu nams, un ir nodeva Junkera kunga vēlmei pēc eiropeiskā. Cits minējums, ka “Kleever” ir abreviatūra no restorāna pavāru vārdu pirmajiem burtiem vai tādējādi, paslepu no Aspazijas, iemūžināta Raiņa mēnesmeitiņa. Vissliktāk, ja nosaukuma izvēli uzspiedusi izglītības ministre Seile, un nabaga bibliotekāri baidās atzīties.

No otras puses skatot, restorānus mēdz nosaukt personvārdos “Neiburgs” vai “Ozīriss”, kāda vaina, ja piemin kādu baltvācieti. Nacionālajā bibliotēkā vairāk jāuztraucas, vai jaunajā vietā retumus neapgrauž žurkas, vai pa glāžstikliem var jauki tīksmināties par pilsētas skatu. Vecajās biblenēs bija dabūjams tikai vārīts ūdens no tvertnes, jo baroja garu, nevis miesu. Lasīšana ir cilvēka augstākais darbības veids. To labsajūtu, kad viņš izēdies caur grāmatu kaudzi! Bet, ja pirmajā stāvā iezadzies vēdera lustūzis, kur mizo kartupeļus, vāra vistiņas, cep Daugavā vilkta samalta brekša kotletes, čurkstina kupātus, vājākam raksturam uzmanība novēršas sāņus, aizmirstas, ka viņš nācis pabarot smadzenes ar biezpienu un pēc gara gaismas. Ka gribējis apkrauties ar grāmatām un veciem statistikas žurnāliem. Ar labāko no Eiripīda un Vējoņa runu antoloģiju. Ar mazu uz zīdpapīra iespiestu lirikas sējumiņu un biezām marksisma rokasgrāmatām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lasītavā pensionēts vēstures skolotājs meklē dzīves jēgu, sātanists izdara kopsavilkumus, darbaļaužu pārstāvis paplašina redzes apvāršņus. Ieklīst pat Vecrīgas students, jo šeit, zināmā mērā caurstaigājamā vietā, kup­lā skaitā pulcējas glītas, seksapīlas augstskolnieces un izskatīgas, fifīgas ģimnāzistes. Viņiem visiem ir diezgan vienalga, kāpēc lejā kafūzis nevalkā “Ex libris” nosaukumu un vai tāds tur vispār ir. Citiem “Kleever” nav ātri aizšķirama lappuse. Aizvainotie sunījas, ka kādu par to noteikti vajagot ietupināt. Mūsu revolucionāri noskaņotās dzejnieces un beletristes spļauj gluži baltu. Ja Nacionālajā lepnumā ietupinātais svešķermenis netiks gāzts, viņas ņemšot galu tumšajā Daugavas dzelmē kā kādreiz kolēģīte Austra Skujiņa.