Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. janvāris, 2012
Drukāt

Neveicot izmaiņas, piepildītos pravietojums par nabadzības pabalstiem pensijas vietā

Foto - LETAFoto - LETA

“Objektīvi pieaug cilvēku mūža ilgums. Bet, ja runājam par pensionēšanās sistēmu, nevar īsti saprast, kā publika to tulko – diemžēl vai labi, ka dzīvojam ilgāk? Es gribētu teikt, paldies Dievam. Taču šis fakts nozīmē arī daudz citu konsekvenču, tostarp slodzi uz sociālo budžetu.

 

Ja pieaug dzīves ilgums, cilvēks var ilgāk strādāt ar nosacījumu, ka mums ir adekvāta nodarbinātības politika,” intervijā aģentūrai BNS norāda labklājības ministre Ilze Viņķele.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem Latvijā pašlaik uz vienu pensionāru ir 1,6 darbspējas vecuma personas. Bet vajadzētu vismaz trīs strādājošos uz vienu personu. Tad šāda proporcija ļautu uzturēt Latvijas pensiju sistēmu. Negatīvi ir arī tas, ka Latvijas darba tirgū 76% iedzīvotāju nodokļus maksā no algām, kas ir 500 latu un zemākas. Sociālā budžeta ienākumus tas būtiski nevairo. Satrauc arī demogrāfiskie rādītāji. Bet no tiem, kas aizbrauc darba meklējumos uz ārzemēm, 80% ir cilvēki spēka gados – jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem.

Ja neveicam sociālā budžeta ilgtspējas nodrošinājumu, piepildīsies Roberta Ķīļa pravietojums, ka pensijas vietā neko citu nebūsim nopelnījuši kā vien nabadzības pabalstu. Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus “Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā”. Iepazīstinām lasītājus ar būtiskākajiem priekšlikumiem.

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014. gadu. Tas ir divus gadus agrāk, nekā bija plānots iepriekš.

 

Priekšlikumu paaugstināt pensijas vecumu agrāk pagājušā gada nogalē negaidīti piedāvāja pati ministre I. Viņķele. Tas notika decembrī, kad valdībā vēl bija karstas diskusijas par 2012. gada valsts budžetu. Ministre šo ierosinājumu pamatoja ar starptautisko aizdevēju prasību, ja līdz 1914. gadam tiks pagarināta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja.

 

Lai gan starptautiskie aizdevēji Latviju atstājuši, priekšlikums par pensijas vecuma celšanu paliek spēkā. LM informē, ka 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu to plānots paaugstināt par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 1955. gada 1. jūlijam. Tātad cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t. i., 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, pensionēsies 6 mēnešus vēlāk, t. i., 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955. gada 1. jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015. gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu par pusgadu, līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots, ka tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi varēs bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014. gada skars tos iedzīvotājus, kuri dzimuši, sākot ar 1954. gadu.

No 2014. gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020. gada – līdz 20 gadiem.

Lai sakārtotu sadrumstaloto izdienas pensiju regulējumu, kuru piešķiršanu šobrīd regulē astoņi normatīvie akti, plānots izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu.

 

No 2014. gada pakāpeniski tiks paaugstināts izdienas pensijas vecums un pārskatīts izdienas pensijas stāžs, tajā pašā laikā nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Minēto likumu paredzēts izstrādāt līdz 2012. gada 1. decembrim.

 

Pēc VSAA informācijas, 2011. gada novembrī no valsts pamatbudžeta izdienas pensiju saņēma 5,8 tūkstoši cilvēki. Viņu vidējais vecums bija 52,47 gadi.

Vienlaikus paredzēts par gadu agrāk, t. i., jau no 2013. gada pārcelt piemaksu izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu. Piemaksas izmaksā pie vecuma un invaliditātes pensijām par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.

Iepriekšminētie grozījumi “Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā” ceturtdien, 12. janvārī, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas LM līdz 2012. gada 1. aprīlim veiks grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Labklājības ministre I. Viņķele sola par šiem priekšlikumiem diskutēt ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS). Pirmā diskusija paredzēta jaunnedēļ 18. janvārī.

 

Viedokļi

* Pēteris Leiškalns, LDDK eksperts: “Punkts par pensijas vecuma maksimāli ātru paaugstināšanu ir tas, uz ko konfederācija visu laiku ir pastāvējusi. Turklāt vienlaikus cilvēkiem, kuri palikuši bez darba, tiek dota iespēja pensionēties priekšlaicīgi, un šīs tiesības vairs netiks ierobežotas ar kādiem termiņiem.

Ceļot pensijas vecumu, sociālajam budžetam būs lielākas izmaksas, jo cilvēks būs strādājis ilgāk un nopelnījis vairāk, taču saruks paredzamais pensijas izmaksas laiks.

 

Neatbalstām pensijas aprēķināšanai nepieciešamā minimālā darba stāža izmaiņas no 10 līdz 15 gadiem. Ja 10 darba gados iedzīvotājs saņēmis lielu algu, sapelnījis pietiekamu pensijas kapitālu, kas viņam var liegt saņemt kaut ne gluži lielu, bet tomēr nopelnītu pensiju?

 

Savukārt izdienas pensiju sistēmu iesakām vispār likvidēt. Tās vietā jāpiedāvā dažādas profesiju pārkvalifikācijas programmas. Ja vienā profesijā vairs nevari strādāt, izvēlēties citu specialitāti un turpini strādāt.

Bet, runājot par piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, var teikt vienu – jāatgriežas pie to sākotnējās jēgas: maksāt tikai mazo pensiju saņēmējiem ar lielajiem darba stāžiem.”

 

* Irina Homko, LBAS eksperte: “Runājot par šo priekšlikumu ekonomisko efektivitāti, varu teikt tikai vienu – ja Labklājības ministrija nebūtu paredzējusi jau ar 2013. gadu pārcelt piemaksas pie pensijām no sociālā budžeta uz pamatbudžetu, visi šie grozījumi nedotu nekādu ekonomisko efektivitāti. Situāciju glābj tieši šīs piemaksas 140 miljonu latu apmērā.

Liels prieks, ka priekšlaicīgajai pensionēšanās iespējai vairs nebūs termiņa ierobežojuma. Tāpat atbalstām minimālā darba stāža paaugstināšanu. Toties attiecībā uz izdienas pensijām uzskatām, ka šī sistēma jārevidē. Ir jāizveido darba grupas, kas izstrādātu citus kritērijus un vienotu likumu par izdienas pensijām.

Arodbiedrības pagājušajā gadā panāca, ka tiek saglabāta priekšlaicīgā pensija un tiesības doties pensijā agrāk, ja strādāts kaitīgos un smagos darba apstākļos. Mums par to it kā pārmeta un pretī dabūjām pensijas vecuma celšanu no 2014. gada, nevis no 2016. gada, par ko pagājušajā gadā garās diskusijās bijām vienojušies. Tagad cīņa atkal jāturpina, jo mēs paliekam pie 2016. gada, arī LBAS kongress tā nolēma, bet visinteresantākais, ka šā kongresa delegāti jaunieši uzstājās un pateica nē pensijas vecuma celšanai.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+