Latvijā
Sabiedrība

Neveiksme. Nākas taisnoties par algas pacelšanu! LA nedēļas apskats 3

NEVEIKSME. Taisnojas par algas pacelšanu

Rīgas domes aizejošais sastāvs nepatīkami pārsteidza pēdējā sēdē, pieņemot nedemokrātiskus labojumus, lai par katru cenu turpmāk noturētu vairākumu visās pašvaldības komitejās, bet Mazsalacas novadā izcēlies domes jaunais sastāvs. Viens no pirmajiem jaunievēlētās domes lēmumiem bija algas palielināšana Mazsalacas novada vadītājam Harijam Rokpelnim (attēlā).

Iepriekšējā sasaukumā viņš pelnīja 1200 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), tagad alga būs 1600 eiro. Ziņa par šādu neatliekamu pašvaldības lēmumu aplidoja ne tikai Mazsalacu, bet arī visu valsti. Vietējo iedzīvotāju reakcija bijusi dažāda, tostarp neizpratne, bet bijuši arī atbalstītāji. Lai stāvokli vērstu par labu, H. Rokpelnis novada mājaslapā publicējis īpašu uzrunu, kurā pamato savas algas pieaugumu.

Jautāts, vai tik strauja mazsalaciešu modināšana no tikko piedzīvotās priekšvēlēšanu solījumu eiforijas tomēr nav bijusi kļūda, H. Rokpelnis atbild: “Politiski, iespējams, lēmums nav nācis piemērotākajā brīdī, toties saturiski tas ir ļoti loģiski, jo pēc vēlēšanām pašvaldībā sākas jauns darba cikls.” Novada vadītājs atsaucas arī uz “Latvijas Avīzes” veikto apkopojumu, kurš uzrāda, ka 2016. gadā H. Rokpelnim bijusi trešā zemākā alga starp Latvijas novadu un pilsētu domju priekšsēdētajiem. Jāpiebilst, ka pērn vidējā pašvaldības vadītāja alga valstī bija 2044 eiro, bet jaunais Rokpeļņa atalgojums – 1600 eiro mēnesī – aizvien zemāks nekā apkārtnes novados.

DARĪJUMS. Pārdots padomju preses simbols

1978. gadā visas centrālo avīžu un žurnālu redakcijas tika pārceltas uz jauno 22 stāvu augstceltni Pārdaugavā, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus. Bet patiesībā – lai kompartijas cenzūra labāk varētu kontrolēt rakstus, ko saņēma pa pneimopasta caurulēm. Vērtīgākais – jaudīga tipogrāfija bija turpat lejā. Preses namu, kas bija atmodas priekšgalā un pārcieta OMON uzbrukumus, privatizēja “Ventspils nafta”. Tā to pārdeva “Latvijas kuģniecībai”, tādējādi sedzot zaudējumus, ko radīja “Neatkarīgā Rīga Avīze”.

Pēdējos desmit gadus Preses nams stāv tukšs kā reklāmas stabs. Līdz beidzot kuģniecības kompānijas meitasuzņēmums SIA “LASCO Investment” nupat par 16,8 miljoniem eiro (divreiz lētāk, nekā nopirkusi) ēku pārdevis SIA “PN Project”, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija “Lords LB Asset Management”. Lietuvas investori Preses nama teritorijā plāno attīstīt biroju un cita rakstura komerciālo apbūvi. 5,8 hektāru teritorija augstceltņu rajonā ir pievilcīga komercīpašumu attīstīšanai. Par paša Preses nama likteni – nojaukt vai pārbūvēt – investori vēl nav izlēmuši. Šonedēļ sola vēstīt ko vairāk.

KAUNS. Svētki “Kukuškingorā”

Jāņu svinēšana Rīgā nereti tiek pasniegta kā liels integrācijas sasniegums, jo tagad latviskos svētkus beidzot varot svinēt arī cittautieši galvaspilsētā, un tas tuvinot tautas. Cik nu integrēti jūtas paši svinētāji, tas vēl ir jautājums, taču attieksmi pasteidzies nodemonstrēt lielākais Latvijas krievvalodīgais laikraksts “Vesti segodņa” (attēlā), kas raksta, ka svētki atzīmēti “na Kukuškinoi gore”. Kas tā par vietu??? Izrādās, krievu žurnālisti pēc saviem ieskatiem pārdēvējuši Rīgas Dzegužkalnu! Bet varbūt tā ir tendence? Piemēram, nesen pat Rīgas domes oficiālajā interneta lapā varēja lasīt informāciju par pludmali, kas atrodoties Ustdvinskā (Daugavgrīvā). Vēlāk gan šis “alternatīvais nosaukums” no interneta lapas tika izņemts.

CILVĒKS. Loginovs II

Rīgas brīvostas valde trešdien pārvaldnieka amatā vienbalsīgi iecēla VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

No augusta viņš stāsies leģendārā ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova vietā, kurš brīvostu vadīja kopš 1998. gada, kuru vairākkārt mēģināts atstādināt, bet kurš galu galā amatu atstāja martā pēc paša vēlēšanās.

Ansi Zeltiņu (42) kā labāko pretendentu brīvostas pārvaldnieka amatam bija atzinusi Jūras administrācijas vadītāja Jāņa Krastiņa vadītā konkursa komisija. Ansis Zeltiņš ieguva augstāko punktu skaitu – būtiski vairāk nekā abi pārējie kandidāti. Viņš ir Krastiņa padomnieks un abi labi saprotas, kas ir retums bijušajam direktoram ar esošo.

Viņa priekšrocība pret pārējiem kandidātiem varētu būt arī informācijas un amatu mantojamība pa radniecības līniju, ko viņš pats gan noraida. Ansis Zeltiņš ir Leonīda Loginova znota māsasvīrs. Arī amatu savā ziņā manto – jau gadu Zeltiņš ir direktors Loginova izveidotajā Rīgas brīvostas meitasuzņēmumā “Rīgas brīvostas flote”, kas sniedz velkoņu pakalpojumus kuģiem. Dažas dienas pirms aiziešanas no brīvostas pārvaldes Loginovs Zeltiņu iecēla savā vietā “Rīgas brīvostas flotes” valdē.

Ansis Zeltiņš ieguvis profesionālo grādu jūras transportā Latvijas Jūras akadēmijā, kā arī maģistra grādu biznesa vadībā Salfordas universitātē Lielbritānijā. Viņš ir bijis kapteiņa palīgs uz “Aframax” tipa kravas kuģiem, vadījis VAS “Latvijas Jūras administrācija”, bijis Latvijas kuģniecības meitasuzņēmuma “LSC Shipmanagement” valdē, strādājis Latvijas pārstāvniecībā Briselē par transporta nozares atašeju ES.

Jaunais pārvaldnieks solās būt profesionāls un politiski neitrāls. Viņa līdzšinējie un esošie darba kolēģi neapstrīd profesionalitāti, bet to pat uzsver. Piemēram, Jūras administrācijā viņš ienāca 25 gadus jauns, nepieredzējis un kolektīvam uzspiests vadītājs, taču īsā laikā ar labām komunikācijas spējām un profesionālo pieeju iekarojis kolēģu cieņu. Pierādīja sevi, labi prezentējās starptautiskā mērogā. Kolektīvā netēlo bosu. Sadzīvē vienkāršs, čomisks. Atsaucīgs. Atvērts. Ar humoru. Kā vadītājs stingrs un prasīgs. Kad gaitenī izdzird viņa skaļo balsi, darbinieki ievelk vēderu un ātri pārdomā, ko nav izdarījuši. Taču nebaidās. Kad aizgājis uz kuģniecības uzņēmumu, Jūras administrācijā strādājošajiem otrreiz bijusi sajūta, ka palikuši bārenīšos.

Ja pieņemam, ka oligarhu noklausītās sarunas ir patiesas, tad satiksmes ministra Ulda Auguļa apstiprinājums ir tikai formalitāte. Par jaunās paaudzes vadītāja pieeju un profesionalitāti šaubu nav, bet tikai Zeltiņa darbība nākotnē rādīs par spēju izvēlēties Rīgas brīvostai, ne tikai atsevišķiem biznesiem labākos risinājumus.

NOSLĒPUMS. Vai armijā veidos velobrigādi?

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu pagājušonedēļ atstāja pieredzējušais politiķis Andrejs Panteļējevs. Sarunā ar “LA” viņš pamato, ka tas bijis viņa privāts lēmums – parlamentārais sekretārs esot jau trīs gadus un vēloties pārmaiņas dzīvē. Kas tieši tās par pārmaiņām, pagaidām paliek noslēpums. Tas dod iemeslu dažādām baumām, piemēram, par attiecībām Aizsardzības ministrijas iekšienē un arī politiskajām interesēm. Jo īpaši tāpēc, ka turpmāk parlamentārā sekretāra amatu ieņems tāda neviennozīmīgi vērtēta persona kā Viesturs Silenieks (attēlā) . Viņš nereti ticis raksturots kā ZZS “pelēkais kardināls”, kurš nekad nav ieņēmis vēlētus amatus, taču vienmēr bijis klāt pie dažādu politisko lietu kārtošanas.

No 2012. gada līdz šim Silenieks strādājis Rīgas brīvostas pārvaldē, ieņemot Attīstības dienesta vadītāja, projektu vadības vienības vadītāja un valdes priekšsēdētāja vietnieka amatus. Taču pagātnē Silenieks kā padomnieks vai palīgs bieži ticis “piestiprināts” kādām augstām amatpersonām, piemēram, Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei un premjeram Indulim Emsim. Viņš arī bija ZZS kandidāts Rīgas domes vēlēšanās un izpelnījās uzmanību ar paziņojumiem, ka varētu atbalstīt sadarbību ar “Saskaņu”.

Panteļējevs uzskata, ka viņa pēctecis spēšot labi iekļauties ministrijas darbā, jo esot apsviedīgs un ar labiem sakariem politiskajās aprindās. Silenieks ir Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs, brīvajā laikā nodarbojas ar alpīnismu, bet militārajās lietās ir iesācējs. Tāpēc interneta sociālajos tīklos cilvēki joko, ka NBS tagad tikšot veidota īpaša riteņbraucēju brigāde, līdzīgi bijušā ministra Vineta Veldres idejai par Jātnieku godasardzes pulku NBS.

LA.lv
LA
LA.lv
Latvijā
Krūmiņam nosūtīs pretenziju, prasot atsaukt melīgās ziņas
2 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
NBS dienestu uzsāks vēl 50 karavīri, kuri izturējuši atlasi
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Ilze Kuzmina: “Viltus ziņas” un literatūras stundu skaits. Kāpēc vajadzīgi uzbrukumi oponentiem?
4 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
Laukos.lv
Laukos
Gada darījums: “Bergvik Skog” par 324 miljoniem eiro pārdevis 111 100 ha Latvijas meža
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Izbrāķē JKP topošās valdības darbu plānu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Vekseļa lieta: no bijušā Lielvārdes mēra Āboliņa tiesā piedzen 600 000 eiro
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
ST ierosināta vēl viena lieta par pāreju uz mācībām latviešu valodā
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Naktī ilgstoši līs, dažviet spēcīgi
3 stundas