Neveiksmīgu sarunu gadījumā pedagogi un zinātnieki rīkos protestus 0
Ja nerisināsies sarunas ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, šodien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Jau šonedēļ LIZDA iecerēta steidzama tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), tāpat šonedēļ tā tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, bet nākamnedēļ – ar Saeimas frakcijām.
LIZDA valde 4.septembrī plkst.14 sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pārrunātu sarunu rezultātu.
Ja šīs sarunas nenesīs pozitīvu rezultātu, septembrī varētu notikt piketa akcijas gan pie Ministru kabineta, gan pie Saeimas dienā, kad tiktu izskatīts budžets nākamajiem trīs gadiem. Ja arī tas nedos rezultātu, arodbiedrība ir gatava rīkot streiku oktobrī. Mikiško sacīja, ka Latvijas izglītības vadītāju asociācija paudusi gatavību atbalstīt LIZDA tās aktivitātēs.
Šodienas sēdē klātesoši nozares darbinieki pauda neapmierinātību, ka netiek paaugstināta darba samaksa pirmskolas izglītības un augstskolu pedagogiem, netiek nodrošināta zinātnes bāzes finansējuma paaugstināšana, kā arī izmaksas par vienu budžeta studiju vietu. Kāda skolotāja stāstīja, ka pašlaik par to pašu slodzi saņem par 50% mazāk nekā 2007.gadā. Tāpat viņai esot zināmas trīs skolotājas, kuras dodas strādāt uz ārzemēm, jo ir zema alga, ar kuru nevar izdzīvot.
Kāda cita skolotāja pauda sašutumu par pašlaik notiekošo, jo pat vasarā pedagogi nevarēja atpūsties, jo bija jāsatraucas par savu algu. “Ja valdības mērķis ir visus [dabūt prom] no Latvijas, tad uz priekšu,” viņa sacīja, aicinot, lai parāda, kā izdzīvot ar algu 280 lati uz papīra.
LIZDA vēlas panākt papildu finansējumu pedagogu darba samaksai šajā gadā vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā. Savukārt izglītībai un zinātnei nepieciešamā papildus finansējuma summa nākamajos gados ir krietni lielāka. Piemēram, nākamgad kopējā nepieciešamā summa ir 97 miljoni latu, 2015.gadā – 138,5 miljoni latu, bet 2016.gadā – 196,6 miljoni latu. Finansējums nepieciešam zinātnes bāzes finansējuma paaugstināšanai, akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmju paaugstināšanai, pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai no valsts budžeta un pedagogu darba samaksai.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) sacīja, ka cer uz valdības un koalīcijas partneru “veselo saprātu” un to, ka izdosies protesta akcijas novērst. Taču viņš pilnībā sapratīs pedagogus, ja tādas tiks rīkotas. Jautāts, vai pats dosies protesta akcijās, ministrs skaidru atbildi nedeva, vien atbildēja: “Iespējams.”
Ministrs šodien, tiekoties ar LIZDA padomi, sacīja, ka vēlētos, lai uz 1.septembri būtu tikai labas ziņas, bet tās nav tik labas kā gribētos. Viņš norādīja, ka ar 1.septembri paaugstināsies alga pedagogiem mazajās lauku skolās un pedagogiem, kuri māca bērnus ar īpašām vajadzībām, kā arī piemaksu 8% apmērā pie pamatlikmes saņems pedagogi ar 3.kvalitātes pakāpi. Savukārt pedagogiem ar 4. un 5.kvalitātes pakāpi algas ar jauno mācību gadu nepieaugs.
Viņš akcentēja, ka ir izpildīts pirms gada valdības dotais solījuma. Runājot par jaunajām politikas iniciatīvām, viņš klāstīja, ka IZM pedagogu motivācijai un atalgojuma sistēmas pilnveidošanai nākamajam gadam bija pieprasījusi gandrīz 10 miljonus latu, kurus bija plānots novirzīt gan pedagogu pamata likmes paaugstināšanai, gan kvalitātes piemaksu palielinājumam. Sarunās pieprasītā summa tika samazināta jau līdz trīs miljoniem latu, taču arī tāds apmērs netika atbalstīts.
“Rezultātā pedagogi ir vienīgie, kam jauno politikas iniciatīvu ietvaros nākamajiem trim gadiem nav piešķirts nekas. FM piedāvājumu piešķirt pedagogu algām nedaudz vairāk par 200 000 latu nevar uzskatīt par nopietnu piedāvājumu, par kuru būtu vērts runāt,” uzsver ministrs. Viņš turpinās strādāt pie tā, lai nodrošinātu pedagogiem nepieciešamo finansējumu.
Sēdē piedalījās arī Ministru prezidenta padomnieks kultūras un politikas plānošanas jautājumos Ints Dālderis (V), kurš norādīja, ka nākošā gada budžetā bāzes finansējumā IZM tiks piešķirti deviņi miljoni latu, bet vēl trīs miljoni rezervēti. Dālderis pauda, ka pedagogi bija pirmie, kas saņēma piemaksas un algu pieaugumu atšķirībā no mediķiem un darbiniekiem citās nozarēs. Tas apliecinot, ka tā ir ļoti augsta prioritāte valdībā un tāda tā paliks arī nākotnē.
FM pārstāve Baiba Bāne akcentēja, ka finansējums pedagogu atalgojumam 2014.gadam ir nodrošināts. Savukārt saistībā ar finansējumu jaunajās politikas iniciatīvās vēl esot jādiskutē un sarunas par budžetu nav vienkāršas. Tāpat viņa iezīmēja, ka jāstrādā pie pedagogu samaksas pilnveides un, lemjot par naudas piešķiršanu, jābūt pilnīgi skaidrībai par to, kā nauda nonāks līdz katram pedagogam.
Jau vēstīts, ka izglītības un zinātnes nozare darbinieki uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu, ko pierāda arī LIZDA pētījums.
LIZDA pauž neapmierinātību ar to, ka IZM un LIZDA izvirzītajām galvenajām prioritātēm FM vērtējumā ieteikts piešķirt krietni zemāku nepieciešamā finansējuma apmēru 2014.gadā, kas paredzēts pedagogu motivācijai, kā arī zinātnes bāzes finansējumam.
Kā informēja IZM, tā neplāno mainīt savas prioritātes – pirmā prioritāte joprojām paliek pedagogu algas, tām seko sporta pedagogu algas un zinātnes bāzes finansējums. IZM uzsver, ka nav atkāpusies no sākotnējā pieprasītā finansējuma zinātnes bāzes finansējumam 21 miljona latu apmērā.
