Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. septembris, 2015
Drukāt

Nevēlamais sārtums vaigos – rozācija jeb kuperoze

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

Ar rozāciju sirgst aptuveni 10% iedzīvotāju. Visbiežāk tā veidojas sievietēm pēc 40 gadu vecuma. Dažreiz slimība saasinās menopauzes vecumā, bet citkārt –tieši otrādi – šajā dzīves periodā ādas stāvoklis uzlabojas.

Sārtus vaigus mēdz uzskatīt par labas veselības un skaistuma pazīmi. Taču reizēm tie izskatu nebūt nedaiļo, jo liecina par ādas slimību rozāciju jeb kuperozi, ko sarunvalodā dēvē par sarkanu seju.

Mazliet apsārtušiem vaigiem, zodam vai degunam ne vienmēr pievēršam īpašu uzmanību, taču, problēmu nerisinot, ādā var sākties nopietnas pārmaiņas.

Pirmajā rozācijas stadijā uz sejas redzami paplašināti asinsvadi un apsārtums, otrajā – sārti izsitumi, bet trešajā – abu simptomu kombinācija vai pat deguna, zoda vai pieres daļas palielināšanās, jo ādā pastiprināti veidojas saistaudi un tā izskatās uzburbusi. Mēdz būt arī neliela nieze, dedzināšanas, karstuma vai durstīšanas sajūta. Sākumā apsārtums pāriet, taču, slimībai progresējot, tas vairs nenotiek. Visbiežāk izsitumi veidojas uz vaigiem, retāk uz pieres, deguna, zoda, dekoltē zonā. Vienlaikus ar ādas pārmaiņām dažkārt ir svešķermeņa sajūta un dedzināšana acīs.

Vislielākais risks saslimt ir cilvēkiem, kuri strādā karstās telpās (piemēram, pavāriem, konditoriem) vai ikdienā ir pakļauti tiešai saules staru iedarbībai (piemēram, dārzniekiem). Turklāt asinsvadi paplašinās lielas fiziskas slodzes gadījumā.

Kaut gan rozācija ir grūti ārstējama, tās izpausmes iespējams mazināt, pareizi kopjot ādu, koriģējot dzīvesveidu, lietojot medikamentus un veicot kosmētiskas procedūras.

No kā jāsargās

Ādas apsārtums rodas, paplašinoties asinsvadiem, mazinoties to sieniņu elastībai un zūdot spējai sašaurināties. Tas notiek daudzu faktoru, galvenokārt iedzimtības, dēļ. Visbiežāk rozācija skar gaišu un jutīgu ādu, kas nespēj sevi pietiekami labi aizsargāt pret saules ultravioleto starojumu.

Novērojumi liecina, ka paplašināti asinsvadi vairāk veidojas tiem, kuri jaunībā daudz sauļojušies vai apmeklējuši solāriju.

Kuperozes attīstību var veicināt dažādas veselības problēmas, piemēram, veģetatīvā neiroze, asinsrites traucējumi mugurkaula kakla daļas asinsvados, endokrīnās, aknu un nieru slimības, hormonālie traucējumi, sirds un asinsvadu saslimšanas, piemēram, hipertensija, kā arī bronhiālā astma.

Pastāv teorija, ka lielāks kuperozes risks ir cilvēkiem, kam kuņģa un zarnu traktā mīt helikobaktērijas, tāpēc, ja nav skaidrs asinsvadu paplašināšanās iemesls, reizēm ir vērts veikt asinsanalīzes, lai noteiktu antivielas pret šīm baktērijām. Iespējams, tās iznīdējot, sārtās sejas problēma mazināsies.

Reizēm dažādu apstākļu sakritības dēļ rozāciju veicina sejas ērcīte, kas ir ādas normālas mikrofloras sastāvdaļa. Šajā gadījumā pietvīkumu, iespējams, var novērst, vispirms iznīcinot šo sīkbūtni.

Kuperozes slimniekiem jāsargās no aukstuma, sniega, spēcīga vēja, ādas apsaldēšanas. Tāpat nav ieteicams mazgāties karstā vannā un karsēties pirtī.

Asinsvadu paplašināšanos veicina pikanti, marinēti un karsti ēdieni, dzērieni. Nevēlamo produktu sarakstā ir aknas, šokolāde, sojas mērce, ierauga ekstrakts, citrusaugļi, glutēnu saturoši graudaugi, piena produkti un kūpinājumi.

Tāpat jāvairās no alkoholiskajiem dzērieniem, it īpaši sarkanvīna. Franču zinātnieki ir pierādījuši, ka tā enzīmi visvairāk stimulē asinsvadu sieniņas. Nelabvēlīgi ietekmē arī smēķēšana.

Nereti seja kļūst sārta, lietojot kairinošus un abrazīvus, piemēram, spirtu un augļskābes saturošus, ādas kopšanas līdzekļus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+