Latvijā
Novados

FOTO, VIDEO: Jaunpilieši nevēlas palikt nomalē1


“Jo lielāks kopīgais budžets, jo lielākas, drosmīgākas aktivitātes var īstenot,” diskusijā jaunpiliešiem saka ministrs Juris Pūce.
“Jo lielāks kopīgais budžets, jo lielākas, drosmīgākas aktivitātes var īstenot,” diskusijā jaunpiliešiem saka ministrs Juris Pūce.
Foto: Karīna Miezāja

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pagājušajā nedēļā ar iedzīvotājiem diskutēja par pašvaldību reformu Jaunpilī. Galvenās bažas par gaidāmajām izmaiņām jaunpiliešiem raisās ar pakalpojumu pieejamību, nodarbinātību un kvalitatīvu izglītību. Reformas plāns paredz jaunveidojamā Tukuma novadā apvienot Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadu.

Jaunpiliešus tas neapmierina. “No kurienes šis eksperiments ņemts? Piemēram, Igaunijā, kur ir par ceturto daļu mazāk iedzīvotāju, šī reforma jau beigusies – tur izveidotas aptuveni 70 pašvaldības.

No Igaunijas iedzīvotāji nebrauc prom. Bet no Latvijas un Lietuvas cilvēki visvairāk brauc prom.

Iemesls ir šis nesaprotamais, kas tagad tiek darīts. Vai varat iedomāties, kas notiks turpmāk? Vai ir kāds pētījums, kas parāda, kas notiek pagastā, kur slēdza skolu pirms trim gadiem? Jūsu piedāvājumā nav neviena vārda no Izglītības un zinātnes, nedz Satiksmes ministrijas, bet jūs gribat mūs pievienot Tukumam,” ministram pauda Jaunpils Sporta nama vadītājs Ainārs Plezers, vaicājot, pa kuru ceļu Pūce ieradies Jaunpilī.

Ministra atbilde – no Bikstiem – izraisīja smieklus un aplausus zālē un ieteikumus braukt pa Tukuma ceļu, īpaši ar sabiedrisko transportu.

Noprotams, ka ceļš uz topošo novada centru ir daudz sliktākā stāvoklī, kas arī raisa novada jaunpiliešu bažas.

Ministrs gan norādīja, ka pārzina konkrētā ceļa stāvokli un var uzņemties atbildību, bet šis jautājums esot komplicēts. Pūce teica, ka IZM ir sagatavojusi skolu tīkla reformu plānu, tas ir saskaņots un tiks realizēts kopā.

 

Vajag investīcijas

“Cilvēku aizbraukšana notika ekonomisku faktoru dēļ. Nav pamata apgalvot, ka tas notiek novadu reformas dēļ. Aizbraukšanu noteica atalgojums un cilvēku iespēja atrast darbu ar labu atalgojumu Latvijā un reģionos,” sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka jāraugās nākotnē un Latvijas reģionos jārada lielākas privātā sektora investīcijas, kas veidos vairāk augsti atalgotas darba vietas.

“Tas ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt, lai saglabājas darba vietas Latvijas reģionos. Lai to izdarītu, mums ir jāpārvar sajūta, ka maza pašvaldība, kas sniedz ierobežotu pakalpojumu klāstu, ilgstoši uztur publisko pakalpojumu tīklu – skolas, bērnudārzus, kultūras ie­stādes – pusizdzīvošanas līmenī. Tas nebūs modelis, kas Latvijā noturēs iedzīvotājus,” teica ministrs, piebilstot, ka ir vajadzīgas labi atalgotas privātā sektora darba vietas, bet to īstenot nebūšot vienkārši.

Šobrīd pašvaldības uzturot vāji atalgotu un plaši izplestu publisko pakalpojumu tīklu, vairumā gadījumu nespējot ievilināt privātā sektora lielākas investīcijas.

Potenciālos ieguvumus no Jaunpils pievienošanas Tukuma novadam gan neredz arī vietējās pensionāru biedrības priekšnieks Kārlis Ķergalvis. “Redzu to, ka mēs zaudēsim. No Jaunpils aizies spējīgie cilvēki, kuri pašreiz strādā administratīvos posteņos. Kā no centra attālināta nomale mēs pamazām nogrimsim šajā nomales statusā. Skaidrs, ka jaunajā pašvaldībā labākajā gadījumā viens no mūsējiem tiks jaunajā domē vai netiks vispār, un jautājumus, ko te esam kopīgi risinājuši, būsim pazaudējuši.

Jaunpils pensionāri no pašvaldības saņem tādu atbalstu, par ko citu pašvaldību pensionāri var tikai sapņot.

Kāpēc nevaram dzīvot kā līdz šim?” vaicāja Ķergalvis un, skanot aplausiem, izteica vēlējumu: “Kaut šī reforma izgāztos!”

Tas gan ministru nesamulsināja. Viņš norādīja, ka pašvaldību darbinieki vidēji Latvijā ir atalgoti vāji un gadījumā, ja kāds aiziet pensijā, ir nozīmīgas grūtības viņu aizstāt. No aptuveni 100 tūkstošiem nodarbināto pašvaldībās, nerēķinot kapitālsabiedrības, pensijas vecumā ir ap 12 tūkstošiem, un to skaits aizvien pieaugot, un būs jādomā, kā to risināt.

Valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazinājums par 6% trīs gados, pēc ministra domām, ir pareizs lēmums un būs jāsamazina arī pašvaldībās nodarbināto skaits – pakāpeniski 8–9% desmit gadu laikā. Jādomā, ka daļa pensijā esošo pārtrauks savas darba gaitas un pašvaldībām būs jāpieņem lēmums, kā to efektivizēt, teica ministrs.

Īpaši tas attieksies uz iepirkumu speciālistiem, grāmatvežiem, juristiem, kuru skaits pašvaldību sektorā esot liels pretstatā valsts sektorā nodarbināto skaitam.

Pūce arī mierināja iedzīvotājus, sakot, ka jaunajā pašvaldībā ievēlēto novadnieku skaits būs atkarīgs no pašiem vēlētājiem. Pašlaik neesot pierādījumu tam, ka vairums ievēlēto deputātu ir no attīstības centriem – ne Tukumā, ne Dobelē, ne Saldū, Talsos un Kuldīgā.

Vai iespējams panākt, ka pēc reformas netiks pasliktināta situācija novados? Vai nav iespējams pašvaldību likumā iestrādāt normu, kas to garantētu? Pūce sacīja, ka šāds priekšlikums ir bijis no vairākiem novadiem un nepieciešama diskusija. Šo ierosinājumu iecerēts virzīt pirmajam jauno novadu ievēlēšanas periodam no 2021. līdz 2025. gadam, ka tiks saglabāts nesamazināts pakalpojumu apjoms, izņemot gadījumus, ja visā valstī notiek kopīgu nosacījumu maiņa.

Atbildot uz jaunpiliešu bažām par iespējamo termiņu, kurā lauku teritorijas būtu jāatbrīvo no iedzīvotājiem, Pūce kategoriski to noraidīja – nav tāda uzstādījuma atbrīvot laukus no iedzīvotājiem. Taču ir vairāki faktori, kas to ietekmē, to vidū fakts, ka pašlaik laukos strauji samazinās tradicionālās nodarbinātības vietas un jomas un tas notiek ekonomikas struktūras maiņas dēļ. Sarūkot apdzīvotībai, samazinās vajadzība pēc publiskiem pakalpojumiem. “Tas ir milzīgs izaicinājums ne tikai Latvijai,” teica ministrs.

 

Prasa standartus

Jaunpils uzņēmējs Agris Smelteris ieteica jau laikus veidot kritērijus un standartus, lai nevienam uzņēmējam nav jācīnās ar lielajām pašvaldībām. Piemēram, lai Rīgas tuvumā saņemtu būvatļauju, vajadzīgs pusgads līdz gads, taču māju iespējams uzbūvēt nedēļas laikā. Šie termiņi ir nesamērojami.

Viesatnieks Ēriks Strazdiņš atzina – savulaik Viesatus pievienoja Jaunpils novadam un secinājums – “nav tik traģiski”. Viesatnieki šos desmit gadus cīnījušies par kopīgiem jautājumiem, to vidū cilvēku labklājību, un tas būs jādara arī turpmāk.

Džūkstes iedzīvotāja Ņina Bondare atceras iepriekšējo reformu pirms desmit gadiem, pēc kā neviena no desmit kolēģēm neesot dabūjusi darbu Tukumā. Viņa aicināja risināt dzīvojamā fonda jautājumu, jo jaunajām ģimenēm, jaunajiem speciālistiem trūkst dzīvojamās platības.

Ministrs atbildēja, ka valsts ir atzinusi – šobrīd ir problēma ar mājokļu pieejamību Latvijā un būtu nepieciešams veidot pašvaldību īres namus, kur prioritāte būtu dienesta dzīvokļiem.

Otrs virziens – stimulēt privātā sektora ieguldījumus jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai.

Ministrs arī kliedēja bažas par ieguldījumu koncentrēšanos lielākajos attīstības centros. “Mums tādu datu nav. Pēdējo desmit gadu laikā, kad aktīvi īstenoti ES fondu projekti, visas pašvaldības ar ļoti retiem izņēmumiem tiekušās šos līdzekļus ieguldīt savās teritorijās, un, jo lielāks kopīgais budžets, jo lielākas, drosmīgākas aktivitātes var īstenot,” uzsvēra Pūce.

Nevēlas palikt nomalē

 

Ieņēmumi un izdevumi

Jaunpils novads 2018. gadā no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saņēmis teju 300 tūkstošus eiro, kas veido 10,5% no visiem pašvaldības ieņēmumiem.

Saistītie raksti

Pērn ļoti strauji pieauguši Jaunpils novada administratīvie izdevumi, sasniedzot 14% no kopējiem izdevumiem – tie bija 202 eiro uz vienu iedzīvotāju pretstatā 129,6 eiro gadu iepriekš.

 

Jaunpils iedzīvotāju darbavietas pēc darbadevēja adreses

Rīgā 22,1%

Tukuma novadā 11,2%

Dobeles novadā 5,6%

Mārupes novadā 2,7%

Ķekavas novadā 1,5%

Jūrmalā 1,2%

Kandavas novadā 1,0%

Jelgavā 0,9%

Diskusijas video:

LA.lv