Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
2. februāris, 2016
Drukāt

Guna Roze: Never muti! (10)

Foto - Matīss MarkovskisFoto - Matīss Markovskis

Guna Roze

Šķiet, nelaimīgais skandāls ap nu jau visiem zināmu dzejoli aktivizējis veselu ar vārdiem aizskarto armiju, kur katram zaldātiņam sava sāpīte, savs iemesls ģībonim vai dusmām.

Man, kurai latviešu valoda nozīmē vairāk nekā mātes valodu, bažas rada pieaugošā un agresīvā cenzūra, proti, atsevišķu interešu grupu iekšpolitikas kodeksi, kas nez kāpēc būtu jārespektē arī atšķirīgu interešu grupu cilvēkiem.

Kopš bērnības zinām leģendu, ka ārzemēs, norādot uz preci veikalos vai tirgū, nedrīkst sacīt “šitais, šito”, jo “shit” tulkojumā no angļu valodas nozīmē “sūds” (daži jau noģība). Tajā pašā laikā latvieši uzjautrinās par krievu sieviešu vārda Gaļina saīsinājumu Gaļa un ķiķina pie saldumu veikaliem Somijā, jo to izkārtne vēstī “Maukas” (vēl daži ģībonī kritušie). Gluži tāpat igauņi Rīgā ierēc pie uzraksta “Pērses iela” (aizmirsu, kāpēc. Labi vien ir, citādi vēl kāds būtu gar zemi). Fonētika. Aizspriedumu nenomocītam cilvēkam pat prātā nevar ienākt, ka kāds te var sākt cepties. (Iekodu lūpā: varbūt pavāri protestē pret vārda “cepties” lietojumu, bet pārtikas tehnologiem var nepatikt vārda “sviests” biežāk lietotā nozīme.)

Kāpēc šāds – šķietami muļķīgs – ievads? Pavisam nesen sociālajā portālā “Facebook” arhibīskaps Jānis Vanags aizsāka diskusiju, ierakstot savā laika joslā: “LTV1 ir gājusi uz priekšu no “Jēziņ” līdz “lai dieviņš nogrābstās”. Vai tas būtu par dieviņu, kas lēni brauca un kam rudzu rogu mētelītis?” Apmulsu ne pa jokam. Apmulsums nr. 1 – kas tur slikts? Apmulsums nr. 2 – vai ir labais tonis, aizstāvot vienu svētu tēlu, ironizēt par citu? Tas izklausās pēc aizvainota bērna “Pats tāds!” Tā kā cienījamais arhibīskaps savulaik bija mans ķīmijas skolotājs literatūras novirziena vidusskolā, atļāvos iesaistīties diskusijā, iebilstot, ka “varbūt nevajag cepties tur, kur būtībā nav par ko cepties! Lai met akmeni pirmais, kurš pats runā sterili un nevienu neaizvainojot. (..) Tā ir tautas mutvārdu folklora, un ne vienā, ne otrā izteicienā ne kā cilvēks, ne literāts, neredzu ļaunuma vai aizvainojuma pazīmes. Zinot kontekstu, kādā parasti tiek lietots teiciens “Lai dievs nogrābstās!”, saprotu to vienīgi kā “kaut kas traks!”. Un vai gan “Jēziņ!” nav tikpat labestīga uzruna kā “Jānīt vai Guniņ?”. Uz to Skolotājs atbildēja, ka “arī folklora var būt traumējoša un atmetama”. (Folklora atmetama???) Kāds cits diskutētājs bija pamanījis, ka “kāds no LV kanāliem filmās rupjus izteicienus tulko kā Jēziņ”, uz ko nākamais iesmaidīja: “Varbūt vajag palīdzēt ar tulkojumu. Iesniegt paraudziņus:)” un vēl kāds: “Hmm, diskusija lika aizdomāties. Es parasti, kad runāju par J. K., saku Jēziņš, tā mīļi, nevis nievājoši. Laikam tad iznāk, ka tā nedrīkst teikt?”

Vai mani nomētās akmeņiem, ja sacīšu: “Drīkst!” Tāpat kā latvietis drīkst izsaukties: “Lai dievs nogrābstās!” Lūk, definīcija (vikipedija.lv): “Tradicionālus vārdu savienojumus ar īpatnēju nozīmi, kas piemīt visam savienojumam kopumā un nav izsecināms no atsevišķo vārdu nozīmēm, sauc par frazeoloģismiem. Visbiežāk sastopami tādi frazeoloģismi, kas izsaka pilnīgi ko citu nekā vārdi, kuri tos veido.” Un kā viens no piemēriem minēts: “Ar dievu uz pusēm (šā tā, slikti).” Jēziņ, sanāk, ka arī šis ir aizvainojošs frazeoloģisms!

Bail iedomāties, kas notiktu, ja sarunvalodā (un to lieto arī literatūrā) būtu jāievēro visu interešu grupu kodeksi. Visdrošāk vispār nevērt vaļā muti, jo nav pārliecības, ka atkal nepasaki kaut ko no “Jēziņ” sērijas, tādējādi aizskarot kādu patvēruma meklētāju, tūristu vai makšķernieku (“Ne asakas!” vietā novēlēt labu lomu ir katastrofa). Melnādainos nedrīkst dēvēt par nēģeriem, ebrejus – par žīdiem, latgaļus – par čangaļiem. (O! Jau redzu ģībšanas pandēmiju.) Varbūt arī “ventiņi” ir lamuvārds? Atceros, kad mācījos divplūsmu pamatskolā, krievi apvainojās, ja kāds pateica “krievs”. Bet, Jēziņ! Viņi taču ir krievi, tāpat kā mēs latvieši. Lai dievs nogrābstās, ja es sākšu skaisties par uzrunu “latviete”!

Nupat par valodu atšķirībām runāju ar Anglijā dzīvojošu latviešu žurnālisti. Viņa sacīja, ka angļi sarunājoties uztver kontekstu, nevis atsevišķus vārdus. “Latviešiem Latvijā ir raksturīgi saprast visu burts burtā, visus dziesmu vārdus un tekstus filmās. Te nē, te lasa un klausās starp rindām.” Vai latviska piekasīšanās jēziņiem, čangaļiem un maukām neliecina par valodas noplicināšanu?

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Da beidziet!Kāda vulgaritāte? Frazeoloģisms tieši tāpēc ir frazeoloģisms, ka nav jāķidā vāds pa vārdam. Minētajā piemērā nav jāsadzird ne Dievs, ne grābstīšanās – tur nekā tāda vispār nav! Ja mēs sakām “ne mana cūka, ne mana druva”, vai tad runājam par lauksaimniecību un lopkopību? 😀 Cienīsim savu valodu un tās bagātību, nevis nervozi klanīsimies katram potenciāli aizskartajam

  2. Aizņemoties vislētākos vulgārismus, atļaujoties visu nonivelēt līdz interešu kodeksiem ( kur? un kam? nav paskaidrots), utj., izdevīgi brēkāt par neesošu cenzūru.
    Vārdu ” cenzūra” labāk aizvietot ar vārdu “vulgaritāte”. Un viss atrisināsies bez ģībšanas. Ja darbotos cenzūra vai to kāds vēlētos ieviest, pirmie ierunātos masu mediji. Nekas tāds gan nav novērots.

  3. Autore nedaudz liekuļo. Raksta nosaukumā un ievadā viņa pauž bažas vērt muti, it kā izjustu grūtības aizvainot vai aizskart kāda jūtas. Turpinājums atklāj, ka šo “kādu” jūtas un svētumi viņai, atvainojos par frazeoloģismu, ir “pofig i po barabanu”. Viss, kas viņu interesē, ir netraucēta brīvība runāt, nedomājot par to, ko viņas vārdi varētu nodarīt. Šīs brīvības vārdā viņa pat izceļ angļu advancētās kopjēgas uztveres priekšrocības pār latviešu uztveres primitīvo tiešumu. It kā sarunātos ar angļiem nevis ar latviešiem . Sāju sajūtu atstāj vairoga taisīšana no sadomātas upura pozas: “Vai mani nomētās akmeņiem, ja sacīšu: “Drīkst!” Tāpat kā latvietis drīkst izsaukties: “Lai dievs nogrābstās!” It kā kāds tiešām gatavotos viņai ko nodarīt. Piedēvēt oponentiem ļaunu nolūkus vai cimperlīgu ģībšanu un citas smieklīgas īpašības ir labi zināms paņēmiens To plaši lietoja Staļina ģenerālprokurors Andrejs Višinskis, kuram citādi domājoši rēja kā suņi un rukšķēja kā cūkas. Manā uztverē inteliģentā diskusijā mēģināt laupīt oponentiem cieņu ir necienīgi. Manā uztverē tikai prasts žlobs ebrejam teiks “žīds” un melnādainajam “nēģeris”, zinot, ka viņus tas aizvaino – pat ja latviešu sarunvalodā šiem vārdiem nav negatīvas noskaņas. Piekrītu, ka cilvēks nevar zināt visu un uzminēt, kas var kādu aizvainot. Bet cīnīties par brīvību to darīt arī pēc tam, kad viņam tas ir darīts zināms, manuprāt neliecina par emocionālu inteliģenci.

  4. Lai dievs nogrābstās- esot tikai frazeoloģisms…Ka tavu māti… – arī tikai frazeoloģisms. Necepies- droši lamājies…Ja kāds nesaprata- tas bija sarkasms…

  5. Guna, Tev varbūt ir taisnība par ģībšanu pēdiņās, bet laikam jau nebūs taisnība tajā, ka runa par “Jēziņ” vai ” lai Dievs nogrābstās”, bet par LTV1. Varbūt kļūdos un uzsvars bija uz to, ka cilvēki savu valodu nekontrolē. Līdzībās runājot, tas pats sanāca ar vārdu “tikumība”. Un “sacepa” tādas kūciņas, ka radošie līdz smieklīgumam un cits par citu skaļāk metās glābt to latvisko “bļeģ”. Labi, ka vēl nenonāca tik tālu, ka uzrakstus sev priekšā ar šo sulīgo vārdu nepiekarināja un negāja demonstrācijās aizstāvēt viena cūciska vārda lietojumu latviešu valodā. Bet runa jau nemaz nav par ģībšanu, vai ne? Runa ir par skaidri noformulētu domu un izteiktu ar konkrētu frāzi.
    Starp citu, ir ļoti nepatīkami būt ģībstošam, gan apkārtējiem, kuri neģībst un nezina, kā būt – mesties palīgā vai vēsā mierā noskatīties, kā cilvēks izķepurosies. Runa ir par valodas veselību un to, cik nepārdomāti cilvēki ar šo instrumentu rīkojas. Ja sviests spētu runāt, tas jau būtu pamatīgs kara stāvoklis, sviests pret sviesta “aplicējiem”. Un nekā smieklīga tomēr nav…

  6. Nedomāju,ka valoda noplicinās. Raustāmies,skaidra bilde,bet visas pasaules valodas zināt nevar. Tā,ka ,cepties nav parko.

  7. Tanī pamatskolā apvainojās,droši vien,kriev-valodīgie.

  8. Labāk jau nē !
    Ir lietas,ko mēs katru dienu daram,bet par ko uz visiem
    stūriem neplātāmies…
    Tam putniņam jau tik padod ieganstu…

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+