Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

Nevienlīdzības mazināšana – kārtējais blefs; plānotais pielikums būs daži eiro mēnesī (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Valdības izbazūnētie pasākumi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanā atgādina cinisku blefošanu gaišā dienas laikā. Tāds iespaids rodas, salīdzinot paredzētos algu pielikumus iedzīvotājiem ierindas darba ņēmējiem un tos, kas ministriem un deputātiem, citām valsts amatpersonām “ielec” maciņos automātiski.

“Swedbank” Finanšu institūtā veiktie aprēķini rāda, ka minimālās algas paaugstināšana par 10 eiro – pašlaik noteikto 360 eiro vietā – kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamās ienākumu daļas jeb minimuma palielinājums par 10 eiro – pašlaik noteikto 75 eiro vietā – vislielākais ieguvums būs minimālās algas saņēmējam. Nākamgad viņš “uz rokas” saņems par 9,20 eiro mēnesī vairāk nekā šogad.

Pārējiem pelnītājiem uz neapliekamā minimuma palielinājuma rēķina atalgojums pieaugs par 2,30 eiro mēnesī. Savukārt uz pensiju indeksācijas rēķina no šā gada oktobra pensijas pieaug aptuveni no 1,50 līdz 5 eiro mēnesī.

Toties, ja vien neko negroza minētajā likumā, no 2016. gada 1. janvāra Saeimas deputātu, pašvaldības deputātu, tāpat Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgas pieaugs par 6,8%, tostarp, piemēram, Saeimas deputātiem atalgojums palielinātos par 157 eiro, Ministru prezidentei un Valsts kontrolierei – par 198 eiro, bet Tiesībsargam – par 167 eiro. Bet, kā publiski paudis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts neparedz nekādu atrisinājumu darba samaksai mediķiem, skolotājiem un kultūras darbiniekiem.

“Finanšu ministrijas plāns no nākamā gada ieviest diferencēto neapliekamo minimumu būtībā nozīmē pāriet uz citu sistēmu, kas neapliekamo minimumu piemēro nevis katru mēnesi, bet vienu reizi gadā, iedzīvotājiem iesniedzot ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu un saņemot pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Tas ikvienam darba ņēmējam nozīmē mazākus mēneša ienākumus “uz rokas”,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, “ieguvēji gan būs mazo algu saņēmēji bez reģistrētiem apgādājamiem, bet ar gada nobīdi. Jaunā sistēma iedzīvotājiem prasīs lielāku rūpību finanšu plānošanā, jo ar ienākumu plūsmu jārēķinās ne tikai mēneša, bet gada griezumā. Iedzīvotājiem, kuri līdz šim nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, šī kārtība vēl būs jāapgūst. Taču jau pašlaik ir lielas bažas, vai administratīvās barjeras daļai iedzīvotāju būs pārvaramas. Iznākumā gada ienākumu deklarāciju viņi neiesniegs un pārmaksāto nodokli neatgūs.”

Pēc “Swedbank” Finanšu institūta aprēķiniem, minimālās darba algas saņēmējiem 2017. gadā būs iespējams atgūt gandrīz 100 eiro (sk. 1. tabulu).

“Vidējās algas saņēmējam 2017. gadā jārēķinās ar kopējo ienākumu samazinājumu,” atzīst Evija Kropa. Pēc aprēķiniem redzams, “uz rokas” saņemtās algas samazinājumu nekompensēs arī pārmaksātā nodokļa atgūšana pēc deklarācijas iesniegšanas. Tiesa, turpmākajos gados vērojams pakāpenisks pieaugums (sk. 2. tabulu).

“Ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, arī tie darba ņēmēji, kuru ienākumi “uz papīra” ir lielāki par 1155 eiro mēnesī, saņems mazāk, nekā saņēmuši līdz šim,” skaidro Evija Kropa (sk. 3. tabulu).

“Swedbank” Finanšu institūtā veiktie aprēķini vēlreiz apstiprina ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas jau agrāk paustās bažas, ka, piemēram, ģimenei ar diviem bērniem diferencētais minimums nedos nekādu labumu, bet drīzāk radīs vien neērtības, jo, lai atgūtu ikmēneša algas samazinājumu, būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Ieviešot šādu diferencētu neapliekamo minimumu, kurā neņem vērā apgādājamos, ienākumu nevienlīdzība palielināsies.

Pēc “Swedbank” Finanšu institūta aprēķiniem iznāk, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanas zīmē Finanšu ministrija visvairāk būs gādājusi par vecpuišiem un vecmeitām, kuriem nav bērnu, arī par praida gājējiem. Bet valdības it kā paustās rūpes par ģimenēm ar bērniem, kuru lielākā daļa dzīvo trūkumā, joprojām paliks vien uz papīra.

20151016201151_8534

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Oi, pat nezin ,ko iesakt ,AR TIK LIELU ALGU?
    Paldies, musu devigajai valstij..LABI,KA IR BERNI,TAD BADA JAU VEL NEVARU NOMIRT,,,
    Js ,galvenais ,ka ir darbs…vai ne?

  2. Tā vien liekas,ka vienkārši atbrīvo dzīves telpu. Jautājums paliek atklāts- kam?

  3. Ja nepatīk pielikums Atbildēt

    Atdodiet atpakal. Gan jau kādam citam noderes.

  4. Latvijas pilsoņu vairākums jau gadsimta ceturksni cītīgi balsojuši par tiem politiskajiem spēkiem,kas ir par nevienlīdzības palielināšanu.Vienīgie kristīgās pasaules pārstāvji,kas vēlējās izdzīvot bijušās PSRS teritorijā bija pārkrievotie baltkrievi.Viņi jau pirms Lukašenko varas ēras pateica stingru NĒ mežonīgajam kapitālismam un demokrātiskajai visatļautībai.

  5. Kas notiek Latvijā:
    Latvijas tiesās ierosinātas lietas par īrnieku ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem 1995. – 2004.gadā pret 61 955 ģimeni vai 185 865 cilvēkiem. (ja katrā ģimenē vidēji 3 cilvēki, tad 61 955 x 3 = 185 865).
    Tas ir terors, kas turpinās vairākus gadus, kamēr iztiesā lietas visās trīs instancēs. Tātad, ne mazāk kā 185 000 cilvēku vai aptuveni 8-10 % tautas tiek pakļauta morālai pazemošanai, darba zaudēšanai , badam un iznīcībai. Rezultātā aug pašnāvības, iegrimšana alkoholismā no izmisuma, saindēšanās. Tas ir vairāk kā briesmīgi.
    No tiesās ierosinātām lietām 1.instances tiesās vien apmierinātas prasības pret – 39 259 ģimenēm.

    Latviju masveidā atstāj jaunākā paaudze, bet tie kas paliek šeit, daudziem no bada, stresa, spīdzināšanas, no neārstēšanās, no alkohola un pāragri dzīve beidzas tepat, savā mīļajā Latvijā.
    Rīgu vien „neatkarības” vajāti ir atstājuši un izbraukuši uz pastāvīgu dzīvi aiz robežas 175 214 cilvēku, tajā skaitā jaunākā paaudze no 20 – 49 gadiem izbraukuši no Rīgas 71 355 cilvēki.

    Pēdējos piecos gados pensionāru skaits Latvijā samazinājies par 46 000 cilvēku (iespējams – vairāk).
    Visiem izbraukušajiem no Latvijas bija dzīvokli un tagad, pēc apmēram 400 000 cilvēku izbraukšanas no Latvijas uz dzīvi citās valstīs, iestājusies dzīvokļu krīze. Pirmajos desmit neatkarības gados masveidā dzīvokļi tika izsaimniekoti, izkrāpti, izpārdoti par īres parādu cenu.
    Pašnāvību skaits pavisam ( suicide deaths) no 1990 – 2002 – 11 097 cilvēki
    Vidēji gadā no 1990 – 2002 – 853,6 cilvēki
    Pašnāvību skaits pavisam 2002 – 672 cilvēki
    Vecāki par 55 gadiem (pensionāri) 2002 – 256 cilvēki
    Pašnāvības līdz 55 gadiem 2002 – 416 cilvēki

    Ziņas Latvijā Politika un Sabiedrība
    Statistika par pašnāvību skaitu Latvijā satraucoša; speciālisti ceļ trauksmi
    BNS Ceturtdiena, 2013. gada 24. oktobris 14:32 17 komentāri
    Speciālisti pauduši satraukumu par pašnāvību skaitu Latvijā, pērn izdarītas 443 pašnāvības, kas ir ļoti liels skaits, ceturtdien uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti, iepazīstinot ar Latvijas veselības aprūpes statistiku par 2012.gadu.
    Salīdzinoši 2011.gadā Latvijā izdarītas 440, 2010.gadā – 436, 2009. – 516, 2008.gadā – 527, 2007.gadā – 454 pašnāvības.
    Saskaitiet 11 097 + nākamie gadi 2003 -2015.gads, kur vidēji 450 pašnāvību + 5850 +11 097 ir = 16 947 pašnāvību 25 gados! Un vēl klāt nosalušie, bezvēsts pazudušie, miruši no saindēšanās ar surogātalkoholu, CSN, nogalinātie. Te mums būs nabadzības mazināšana?!
    Pensionāriem pielika 2-3 EUR.

  6. VL ministrs nosūtīia uz Saeimu “nevienlīdzības izskaušanas” likumprojektu: Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, likumprojektu, ar kuru 7350 zemes īpašnieki varēs dzīt izmisumā 110 000 dzīvokļu īpašnieku vai parēķinot, ka ģimenē vidēji ir trīs – ap 330 000 cilvēku, kuru daļa ir potenciālie ekonomiskie bēgļi uz citām valstīm, lai tiktu vaļā no šīs verdzības. Tā jau šodien lielai daļai ir verdzība un nepanesama nasta.
    Tā ir kārt’4ejā Vidsu Latvijai dāvana latviešu tautai. Paldies viņiem, lai dievs viņiem dodvēl vairāk nostiprināties arī Maksātnespējas administrācijas varenībā un korupcijā tiesās. Ne par velti padzina no ministra Jāni Bordānu, kurš gribēja ieviest kārtību.

    Te jums būs latvietība un bagāta tauta.

    Pēc būtības likumprojekts ir juridiski nekorekts, neatbilst Satversmei un cilvēktiesībām vispār.
    Šis likumprojekts, ja to pieņemtu Saeimā – dzīvokļu īpašniekiem būs nepanesams un graujošs.

    LIKUMPROJEKTĀ NAV NOTEIKTA PATIESA ZEMES VĒRTĪBA
    Diemžēl, likumprojektā nav risināta zemes zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības pārskatīšana. Ja to nerisina, zemes izpirkšanas nosacījumi būs kārtējā karikatūra un paredzēto 7-8 miljonu naudas izsviešana

    • Tas ir viens makten labs projektiņš! Zemes īpašnieki ar kāda nelaiķa advokāta svētību iegūtās dvēselītes nu drīkstēs pārdot ātro kredītu devējiem. Viss būs čikiniekā! Lai slavēts tas kungs Rasnačs!

  7. =Iznākumā gada ienākumu deklarāciju viņi neiesniegs un pārmaksāto nodokli neatgūs.”= Un uz to jau valdība cer. Lai gan – Kaut kur citās zemēs – Liebritānijā šo pārmaksāto nodokli aprēkina jau valdība ( ierēdņi) un piesūta čeku par pārmaksu – iesniedz savā bankā… Tikai Latvijā valdības acīs Cilvēks nav patcilvēks, bet tikai artikuls … meklē visu pats, bet ne kuslā ierēdņu armija.

    • Pilsonim taisnība,atņēma apgādājamos,tagad būs jāsniedz deklarācijas,kuras atņem laiku,citiem pietrūkst saprašanas,tāpēc neiesniegs un pārmaksāto nodokli nesaņems,cilvēkam vajaga naudu tagad un tūlīt,bet ne gadu gaidīt….Tautas vairākums pārtiek no akciju pārtikas lielveikalos un pumpalu drēbēm….Latvijā cilvēks tukša vieta,bet priviligēts ir bēglis.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+