Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. septembris, 2012
Drukāt

Neviens nav drošs

Foto - LETAFoto - LETA

Valdības apgalvojumus, ka Latvijas ekonomika pēc lejupslīdes veiksmīgi atveseļojas, statistika tiešām apstiprina, taču iedzīvotāju vērtējums joprojām ļoti piesardzīgs. Pirmkārt tāpēc, ka ceļā līdz ierindas cilvēka maciņam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pamatīgi nodilst un nav īpaši jūtams.

 

 

Bet galvenais iemesls sakņojas pieredzē: ja šodien pamale krāsojas mazliet gaišāka, tas vēl nav skaista laika garants rītam. Taustāmā pagātnē piedzīvots, ka pirms vēlēšanām pensionāru grašus neaiztikt solījušie politiķi pēc biļetenu saskaitīšanas aši apvērš kažoku un izdara pretējo. Diemžēl neviens nevar būt drošs par nākotni. Valdošās koalīcijas runas ļaužu mudinājumiem būt rosīgākam pakļāvies un savu mikrouzņēmumu nesen nodibinājušais baidās čiepstēt par šiem veidojumiem gluži pievilcīgo nodokļu politiku – daži deputāti jau ierunājušies, ka sīkajiem putniem derētu apšķērēt spārniņus. Mājokļu īpašniekus līdztekus objektīvajai informācijai par siltuma cenu pieaugumu satrauc īpašuma nodokļa kvītīs gaidāmie cipari: ja Saeima apstiprinās pieaugumu veicinošos grozījumus, dažam dzīvokļa saimniekam spīd gultas vieta patversmē un direktora postenis kādā no šajos mitekļos reģistrētajiem ēnu firmu desmitiem.

No visa iepriekšminētā izriet loģisks jautājums: kā lielāka vai mazāka apdraudējuma gaisotnē dzīvojošs cilvēks spēj uzticēties valstij tieši tādā mērā, lai bez spaidiem maksātu nodokļus un justu pienākumu celt gaismā ikvienu izvairīšanos?…

 

Jo runa ir par to, ka visi valdības izstrādātie un uz papīra vērienīgie ēnu ekonomikas apkarošanas plāni nevar īstenoties sabiedrībā, kuru tā pati valdība, lai cik paradoksāli arī izklausītos, spiež rosīties pelēkajā saimnieciskās dzīves zonā. Tai, pēc Eiropas ekspertu secinājuma, pieder mazliet vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas ekonomiskās telpas.

 

Pašmāju realitāšu vērotāji sacīs, ka rēķināts ir pieticīgi un patiesībā velk vismaz uz 40 procentiem. Finanšu ministrija (FM) jestri raportē, ka ievākto nodokļu raža pārsniedz plānoto, un gaida uzslavas. Bet Labklājības ministrija (LM) čakli tapina jaunas veidlapas pašas rosinātā iedzīvotāju pārcelšanās pabalsta saņēmējiem. Netieši apstiprinot: “Nacionālās attīstības plānā 2014. – 2020.” (NAP) akcentētās “izaugsmi atbalstošas teritorijas” nav jāsaprot kā dzīvei un darbam piemērotu apstākļu radīšana arī palaikam valdošās koalīcijas liekulīgi apmīļotajā Latgalē, tālākajā Vidzemes galā vai Kurzemes leišmalē. Tad kā justies tur šobrīd dzīvojošam zemniekam, gatera īpašniekam vai senču tīruma velēnu apvērst nolēmušam gados jaunam lauku speciālistam un kā būt ar viņu nodokļu maksātāju godaprātu, ja paši, šķiet, jau daļēji norakstīti?…

Pieļauju, ka sabiezinu krāsas. Bet tāds nu ir mans redzējums uz situāciju, kad valdība pēc “īpašās sanāksmes” ievilkusi ķeksīti ēnu ekonomikas apkarošanas plānā un turpina ministru gāganu karus zem visu jomu reformēšanas karoga. Kārtējo reizi piemirstot šīs bābeles jēgu kaut cik paskaidrot tiem, kuri ar saviem nodokļiem patiešām stiprina valsts pamatus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+