Anda Līce
Anda Līce
Foto: Valdis Ilzēns

Anda Līce: Lielvalstu šovinisms maskējas zem skaistiem vārdiem 21

Cilvēki par daudz ko saka: vilciens jau ir aizgājis, vajadzēja domāt ar galvu, būtu zinājuši patiesību agrāk, tad gan… Jā, kāpēc mēs nezinām patiesību vai arī uzzinām to tikai pēc tam, kad notikumus ir grūti vai pat neiespējami ietekmēt? Tāpēc, ka gan pavisam sīkās sadzīviskās lietās, gan globāli tā tiek slēpta par visu vairāk pasaulē. Patiesība atklājas ar lielu laika nobīdi, kā, piemēram, par Otro pasaules karu un auksto karu. Irākas kara gadījumā gan meli par nezin kādu briesmīgu ķīmisko ieroču krājumiem šajā valstī atklājās jo drīzi, tomēr vilciens jau bija aizgājis. Par to, lai konfliktu īstie cēloņi nenāktu gaismā, rūpējas attiecīgo valstu dienesti un propaganda, kurai līdzekļi netiek žēloti un kura, strādādama pēc vecām receptēm, šodien ir nesalīdzināmi jaudīgāka.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Mēs visvairāk runājam par sekām, par to, kas mūs skar tieši, mazāk – par notikumu cēloņiem. Par karu Sīrijā vidusmēra cilvēks joprojām zina ļoti maz, jo viņam jau arī par to maz stāsta, viņš saka: “Patiesību nezina neviens.” Nav tiesa, tie, kas šo karu izraisīja, patiesību zina. Kad pasaules sabiedrība sāks pieprasīt no viņiem atbildību? Pašreiz sabiedrībā galvenais sarunu temats ir bēgļi. Izrādās, ne visi viņi ir kara upuri. Ir daudz vieglas dzīves meklētāju, par kuriem sirdij nevajag iežēloties. Taču tai to pavēl. Un te nu mēs sastopamies ar lielvalstu šovinismu, kas maskējas zem tādiem vārdiem kā “solidaritāte”, “cilvēku tiesības”, “humānisms” utt. Ja pasaules lielvaras tiešām gribētu sekot šiem skaistajiem vārdiem, tad bēgļi būtu jāuzņem gan Amerikai, gan Krievijai, bet vecajām Eiropas valstīm un Amerikai, kuru materiālo labklājību ir nodrošinājusi koloniālā politika Āfrikā un Tuvajos Austrumos, liekulīgā politika nevis jāturpina, bet vispirms jāatvainojas tām tautām un kristīgi jādalās ar to, kas iegūts nekristīgā veidā.

Par to no augstajām tribīnēm būtu jārunā Latvijas politiķiem. Tā ir mazo misija – atgādināt lielajiem, ka viņiem no saviem augstumiem ir jānolaižas un ar pārējiem jāsarunājas vienā acu līmenī, jo nekas nav mūžīgs un par visu agri vai vēlu būs jāmaksā. Nekas gan neliecina, ka mūsu politiķi to vēlas atgādināt. Arī viņi globālajā spēlē nav aizmirsti, vieni atstrādā kādus parādus, citi kaut ko pelna. Ir tik daudz labumu, ko var izmantot kā ēsmu ambīcijām. Nelaime tā, ka kopā ar gļēviem politiķiem postā tiek ierautas arī tautas. Vienkāršie cilvēki jautā: “Ko lai mēs darām?” Ir jāturas pie veselā saprāta un sirds gudrības un atbildība vispirms jāprasa no saviem politiķiem. Un visiem spēkiem jāturas pie savas zemes. Tā ilgi nestāvēs tukša.