BNS foto/Scanpix/LETA

Neviens viņus nepieņem: Uz Lietuvai piederoša prāmja iestrēdzis ducis bēgļu 12

Uz Klaipēdas kompānijai “DFDS Seaways” piederoša, bet šobrīd Ukrainai iznomāta prāmja atklāti 12 Tuvo Austrumu bēgļi bez dokumentiem, kurus šā iemesla dēļ nepieņem neviena pasaules valsts, vēsta portāls “Delfi.lt”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Izrādās, ka ar prāmi “Kaunas Seaways”, kurš uztur satiksmi strap Stambulu Turcijā un Černomorsku Ukrainā, nelūgtie ciemiņi ceļo jau vairākas nedēļas – kopš jūlija nogales.

Kā uzskata “DFDS Seaways” pārstāvji, jaunie vīrieši apdraud gan apkalpes, gan pasažieru, gan paši savu drošību, tādēļ kompānijai nācies pat aicināt palīgā apsardzes dienesta darbiniekus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs viņus atradām uz atklātā klāja ceļā no Turcijas uz Ukrainu. Domājams, ka daļa no viņiem slēpās zem piekabēm, zem kemperiem vai kemperos iekšā,” portālam stāstījis “DFDS Seaways” izpilddirektors Jons Nazarovs.

Pēc viņa teiktā, bēgļi pamanīti jau pēc tam, kad kompānijai “Ukrferry” iznomātais prāmis bija atstājis Turcijas teritoriālos ūdeņus.

“Četri no viņiem teica, ka ir no Alžīrijas, astoņi – ka no Palestīnas, taču pārbaudot noskaidrojās, ka pēdējie ir marokāņi. Tie ir pilngadīgi, bet gados jauni vīrieši,” stāstījis Nazarovs.

Lai gan ceļojums no Stambulas uz Černomorsku ilgst nepilnu diennakti, var teikt, ka bēgļi uz prāmja iestrēguši.

“Diemžēl neviens viņus nepieņem. Faktiski viņi visi vai nu tīši vai netīši ir bez dokumentiem. Sliecos domāt, ka tīši. Nedz Ukraina, nedz Turcija viņus nepieņems, kamēr viņiem nebūs derīgu ceļojuma dokumentu. Lai viņi tādus iegūtu, mums visupirms jānosaka viņu identitāte. Tas nav diez ko viegli – kā jau teicu, viņi meloja arī attiecībā uz izcelsmes valsti. Dažu personu identitāti it kā esam noteikuši, bet attiecībā uz citiem vēl strādājam,” skaidrojis Klaipēdas prāmju kompānijas izpilddirektors.

Jautāts, vai bēgļu galamērķis ir Ukraina, viņš atbildējis, ka nelegālie pasažieri runā tikai par savu sapņu zemi Eiropu.

“Viņi pieprasa savu kāroto mērķi, taču diemžēl ne jau mūsu spēkos ir palīdzēt to sasniegt. Bija dažas agresijas izpausmes, tādēļ mums nācās nolīgt apsardzes dienestu, kas uzrauga kajītes, kurās viņi dzīvo,” sacījis Nazarovs.

Reklāma
Reklāma

Kompānija bēgļus ēdina, ierādījusi viņiem, kur pārnakšņot, sarūpējusi arī apģērbu un palīdzējusi sazināties ar ārstu, bet nezina, ko iesākt tālāk.

“DFDS Seaways” izpilddirektors stāstījis, ka palīdzība šai situācijā lūgta gan kompānijai “Ukrferry”, gan apdrošinātājiem, gan Ukrainas un Turcijas ostām, migrācijas dienestiem, Lietuvas Ārlietu ministrijai un ANO pārstāvjiem Ukrainā un Turcijā.

“Visi cenšas [izrādīt vēlmi palīdzēt], bet rezultātu pagaidām nav,” viņš atzinis.

Pēc Nazarova teiktā, paradoksāli, bet kamēr bēgļi atrodas uz prāmja, “DFDS Seaways” ir atbildīga par viņu veselību un dzīvību.

“Mums kaut kādā veidā jāatrod risinājums – jāsameklē valsts, kurā viņi būtu ar mieru ieceļot un kura būtu ar mieru viņus pieņemt,” viņš skaidrojis.

Jautāts, vai šī valsts varētu būt arī Lietuva, prāmju kompānijas izpilddirektors atbildējis, ka var runāt par jebkuru pasaules valsti.

“Ceram kaut kādā veidā sagaidīt izpratni no šajā procesā iesaistītajām valstīm, lai bēgļi tiktu izmitināti krastā vismaz uz laiku, kamēr tiktu risināti jautājumi par viņu pārcelšanu vai patvēruma piešķiršanu. Lai cik arī dīvaini, tās būtu mūsu izmaksas, tomēr tas būtu mazāks risks, nekā turēt šos nelaimīgos cilvēkus uz kuģa,” viņš spriedis.

Kā uzskata Nazarovs, šobrīd nav tik svarīgi noskaidrot, kurš šajā konkrētajā situācijā vainīgs, jo tas nepalīdzētu atrisināt problēmu.

Lietuvas Ārlietu ministrija portālam ieteikusi šai jautājumā vērsties pie Iekšlietu ministrijas, kura savukārt skaidrojusi, ka par situāciju jau interesējoties Satiksmes ministrija.

Tikmēr Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas galvenā speciāliste Daļa Peredniene norādījusi, ka “faktiski tas ir starptautisks jautājums, kas neietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē”, un ieteikusi “labāk vērsties Ārlietu ministrijā”.

Lietuvas vēstnieks Turcijā Audrjus Brūzga portālam apliecinājis, ka ir par šo situāciju informēts. “Sekojam līdzi, uzturam kontaktus ar kompāniju, ar Turcijas dienestiem,” viņš norādījis.

Pēc Brūzgas teiktā, kuģniecībai tiek mēģināts palīdzēt, tomēr ir grūti atbildēt uz jautājumu, cik reāli būtu cerēt, ka bēgļi izkāps krastā Turcijā vai Lietuvā.