Latvijā
Sabiedrība

Nevis gausties stūros, bet paust attieksmi: protesta akcija pret 9. maiju 144


Ginta Vilcāne
Ginta Vilcāne
Foto – Karīna Miezāja

Šodien no plkst. 15 līdz 19 pie Strēlnieku laukuma Vecrīgā notiks protesta akcija pret 9. maija svinībām. Ekspresintervija ar akcijas organizatoru pārstāvi Gintu Vilcāni (Nacionālā apvienība) no biedrības “Latvijas Nacionālo karavīru atbalstam”.

Kāpēc rīkojat protesta akciju pret 9. maiju?

Mēs ar domubiedriem nolēmām, ka pietiek runāt un katru gadu šausmās skatīties uz notiekošo pie tā saucamā “uzvaras pieminekļa”. Ar kaut ko ir jāsāk, lai pateiktu, ka latviešiem šie svētki nav pieņemami, tādēļ rīkojam nelielu pretpasākumu. Pozitīva reakcija par mūsu iniciatīvu ir jau šobrīd no tiem, kuriem šķiet, ka šie “svētki” nav normāla parādība. 9. maijs latviešiem nav nekādi uzvaras svētki. Tas ir datums, kad sākās 50 Latvijas okupācijas gadi – šajā dienā nevajadzētu būt svinībām, bet gan izkārtiem Latvijas karogiem sēru noformējumā. Mēs ar savu akciju paužam savu attieksmi, ka tie ir Latvijas okupācijas svētki. Esam gatavi paust savu pozīciju, nevis vaimanāt stūros, nav normāli, ka ir cilvēki, kuri šajā dienā notiekošā dēļ dodas prom no pilsētas. Tie nav mūsu svētki, un man sāp sirds, ka 9. maijā, dzīvojot Latvijā, cilvēkiem jāmaina savi ikdienas paradumi – viņi iet ar līkumu “piemineklim”, lai neuzskrietu kādam no “svinētājiem”, kuri varētu uzvesties neadekvāti. Mēs priecātos, ja nākotnē mūsu pretpasākums ietu plašumā un tuvāko gadu laikā izaugtu kā miermīlīga protesta akcija un kustība.

Jūs plānojat protesta pasākumā izmantot arī informatīvos materiālus. Par ko tie vēstīs?

Uzsvērsim, ka 9. maijs nav latviešu svētki un nav saistīti ar Latvijas identitāti. Arī to, ka Uzvaras laukums nav domāts tam, kas tur notiek šobrīd 9. maijā. Pirmskara Latvijā tas tika veidots kā Dziesmu svētku laukums. Tāpat stāstīsim, ka pēc Otrā pasaules kara šajā vietā tika pakārti nacistiskās Vācijas virsnieki. Arī par to, ka tā saucamie “atbrīvotāji” atnāca un palika, un mums sākās okupācijas gadi. Būs arī informācija par Molotova–Ribentropa paktu. Pieminēsim arī vēlāk okupācijas gados sekojošās izsūtīšanas.

Un kā ar cilvēkiem, kuri vēlēsies pievienoties jūsu akcijai? Vai tas būs iespējams un vai nav bažas par provokatoriem?

Mūsu akcija Strēlnieku laukumā notiks no plkst. 15 līdz 19, plānojam būt vismaz 20 cilvēki. Visi atnākušie, kas vēlēsies pievienoties, tiks vērtēti. Tomēr tas jau ir labi redzams – vai nu cilvēks provocē pa gabalu, vai to dara, pienākot klāt. Par savu drošību esam pārliecināti, jo šodien policisti Rīgā būs ik uz stūra. Protams, esam gatavi tam, ka mums garām nāks cilvēki, kuri dosies svinēt 9. maiju – mūsu mērķis ir paskaidrot, kāpēc iestājamies “pret” un ko mums šī diena nozīmē. Protams, ka priecāsimies, ja cilvēki pēc sarunas pārdomās un neaizies uz “svinībām”, un varbūt pievienosies mums. Ja ir divi pretēji viedokļi, jābūt gataviem uz visu.

Nav noslēpums, ka 9. maijs ir Krievijas “maigās varas” līdzeklis, un jūsu protesta akcija var izraisīt interesi no Krievijas propagandas masu informācijas līdzekļiem.

9. maija pasākums ir viens no galvenajiem, uz kuru koncentrējas pie varas esošie spēki Rīgas domē, tāpat liela nauda šo “svētku” finansēšanai plūst no Krievijas. Nav patīkami, ka tas notiek pie mums, bet vēl nepatīkamāk, ka ir daudz gados jaunu cilvēku, kas piedalās šajā pasākumā. Tas ir jautājums, kādu mazākumtautību paaudzi mūsu valsts audzina un kādu izglītību viņiem sniedz krievu skolas.

Kādu jūs redzat nākotni vietai, kurā pašlaik atrodas tā saucamais Uzvaras piemineklis?

Tur nevajadzēja būt šim “piemineklim”. Es uzskatu, ka šobrīd ir utopiski domāt, ka to nojauks, jo neredzu, ka kaut kas varētu šajā ziņā radikāli mainīties. Reālistiski skatoties, mums nav jādomā par pieminekļa nojaukšanu, bet jāskaidro, kāda ir patiesā Uzvaras laukuma vēsture un sākotnējā misija. Būtu labi pie tā izvietot skaidrojošus uzrakstus – ar ko ir saistīts šis “piemineklis” un kas laukumā noticis. Protams, man ir arī ideālistiskā vīzija, ka šajā vietā tiek izveidots skaists Dziesmu svētku parks. Savukārt, ja runājam par karu, tad tā beigas ir jāpiemin 8. maijā Brāļu kapos vai Lestenē. Uzskatu, ka karā nav uzvarētāju, un jāatceras, ka Otrais pasaules karš bija ļoti nežēlīgs.

LA.lv