Ginta Vilcāne
Ginta Vilcāne
Foto – Karīna Miezāja

Nevis gausties stūros, bet paust attieksmi: protesta akcija pret 9. maiju 144

Šodien no plkst. 15 līdz 19 pie Strēlnieku laukuma Vecrīgā notiks protesta akcija pret 9. maija svinībām. Ekspresintervija ar akcijas organizatoru pārstāvi Gintu Vilcāni (Nacionālā apvienība) no biedrības “Latvijas Nacionālo karavīru atbalstam”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Kāpēc rīkojat protesta akciju pret 9. maiju?

Mēs ar domubiedriem nolēmām, ka pietiek runāt un katru gadu šausmās skatīties uz notiekošo pie tā saucamā “uzvaras pieminekļa”. Ar kaut ko ir jāsāk, lai pateiktu, ka latviešiem šie svētki nav pieņemami, tādēļ rīkojam nelielu pretpasākumu. Pozitīva reakcija par mūsu iniciatīvu ir jau šobrīd no tiem, kuriem šķiet, ka šie “svētki” nav normāla parādība. 9. maijs latviešiem nav nekādi uzvaras svētki. Tas ir datums, kad sākās 50 Latvijas okupācijas gadi – šajā dienā nevajadzētu būt svinībām, bet gan izkārtiem Latvijas karogiem sēru noformējumā. Mēs ar savu akciju paužam savu attieksmi, ka tie ir Latvijas okupācijas svētki. Esam gatavi paust savu pozīciju, nevis vaimanāt stūros, nav normāli, ka ir cilvēki, kuri šajā dienā notiekošā dēļ dodas prom no pilsētas. Tie nav mūsu svētki, un man sāp sirds, ka 9. maijā, dzīvojot Latvijā, cilvēkiem jāmaina savi ikdienas paradumi – viņi iet ar līkumu “piemineklim”, lai neuzskrietu kādam no “svinētājiem”, kuri varētu uzvesties neadekvāti. Mēs priecātos, ja nākotnē mūsu pretpasākums ietu plašumā un tuvāko gadu laikā izaugtu kā miermīlīga protesta akcija un kustība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jūs plānojat protesta pasākumā izmantot arī informatīvos materiālus. Par ko tie vēstīs?

Uzsvērsim, ka 9. maijs nav latviešu svētki un nav saistīti ar Latvijas identitāti. Arī to, ka Uzvaras laukums nav domāts tam, kas tur notiek šobrīd 9. maijā. Pirmskara Latvijā tas tika veidots kā Dziesmu svētku laukums. Tāpat stāstīsim, ka pēc Otrā pasaules kara šajā vietā tika pakārti nacistiskās Vācijas virsnieki. Arī par to, ka tā saucamie “atbrīvotāji” atnāca un palika, un mums sākās okupācijas gadi. Būs arī informācija par Molotova–Ribentropa paktu. Pieminēsim arī vēlāk okupācijas gados sekojošās izsūtīšanas.