Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. februāris, 2016
Drukāt

Nevis naids, bet piesardzība (7)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

“Paēdušais neēdušo nesaprot… Tā īsi un kodolīgi varētu teikt par Somijas žurnālistes Līsas Raitas rakstu “Kāpēc latvieši kļūst naidīgi?” (“LA”, 28.01.2016.),” raksta Andrejs Lucāns no  Burtniekiem.

Viņš salīdzina, ka “Ziemas karā Somija zaudēja daļu teritorijas, bet nosargāja savu valsti, un pēc kara okupantu karavīru zābaki nebradāja pa pārējo Somijas zemi. Mēs pazaudējām visu. Vēlētos Raitas kundzei pajautāt: “Kādas būtu jūsu jūtas, ja karš būtu beidzies ar okupāciju, kolonizāciju, rusifikāciju un šodien etnisko somu īpatsvars būtu noslīdējis līdz 60% vai zemāk un ja Helsinku mērs būtu kāds Nils Skorobogātovs, kas noslēdzis sadarbības un draudzības līgumu ar impēriskās Krievijas Federācijas valdošo partiju “Vienotā Krievija”? (..) Somija savos apstākļos vēl var atļauties eksperimentēt ar bēgļu integrāciju un naturalizāciju, bet latviešu tautas limits ir izsmelts ar pie mums jau esošajiem migrantiem.”

“Ne naids, bet piesardzība,” – tā daļas latviešu attieksmi pret patvēruma meklētājiem raksturo rīdzinieks Gunārs Ziemelis. “Uzskatu, ka latviešu negatīvā attieksme pret citu kontinentu bēgļiem nav naidīgums, bet gadsimtu gaitā gūtā atziņa, ka līdz šim mūs aplaimojušie “labvēļi” – atbrīvotāji, kultūras, laimes un labklājības atnesēji – patiesībā ir tikai egoistiski izmantojuši mūsu naivumu un labestību.”

Elmārs Bremšmits no Augšlīgatnes vaicā L. Raitai, vai viņa, iepazinusi Latviju, saredz arī to, “cik atpalikuši ekonomiskā ziņā esam no Somijas, kaut gan laika posmā līdz 1940. gadam Latvija daudzās jomās apsteidza Somiju”. E. Brem­šmits spriež: “Ko gan teiktu žurnāliste, ja dažās Somijas lielākajās pilsētās somi būtu minoritāte, dominētu krievu valoda, ja somi ar augstāko izglītību bez krievu valodas zināšanām netiktu pieņemti darbā? Tas, ka šodien no Latvijas izbrauc tūkstoši, ir okupācijas sekas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vai visi latvieši Latvija jau dzivo tik labi? Esmu nogurusi cinities ar paradiem, to, ka nevaru nopirkt edienu, apgerbu savai gimenei.Tagad man vel bus jauztraucas par savu gimenes loceklu drosibu,jo Latvija savedis cilvekus,kuri nesaprot latviesu kulturu, kuri need visu, ko viniem piedava un, kas zina, kadas vel viniem prasibas ienaks prata… Kadi begli? Baidos, ka ljoti daudziem latviesiem ir slikti dzives apstakli.Tikai mums ir briviba, uz kuru bijam gatavi iet ar pastalam kajas…

  2. sanaca krievi,un tagad puse krievi,sanaks begli,latviesi vairs nebus!

  3. Nav nekāda naida, lai tik stūrē atpakaļ no kurienes nākuši. Man piemēram paliek fiziski slikti ap dūšu, ja redzu kādu mori vai dienvidnieku. Ko ta man vemdamai staigāt? Pietam neciešu tos pauniniekus, nu nav tur izteikta intelekta, nav.Tādi ir labi savā zemē, un tur lai arī paliek.

  4. Lisa Raith have mental problems. She is doublefacing person.She speak for money.Whu pay to her,tray understand…

  5. Visas rases ir labas, ja katrā no tām dzīvo savā zemē.

  6. Nevajag izgudrot absurdus attaisnojumus, ja lietas nosauc īstajos vārdos

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+