Valsts valodas centra inspektori nevis rās vai kauninās, bet palīdzēs 14
Iecerēts, ka Valsts valodas centra (VVC) inspektoriem drīz būs brīvprātīgie palīgi, kuri savos pagastos vai pilsētās sabiedriskā kārtā rūpēsies par valodas pareizību.
Tie būs cilvēki, kuri palīdz citiem ievērot Valsts valodas likuma prasības, stāsta VVC direktors Māris Baltiņš. Ja, piemēram, pārdevējs tirgū uzrakstījis “greifrukta” cenu, valodas lietpratējs viņam ieteiks izlabot vārdu pareizi – “greipfrūts”.
Bet kontrolēt un administratīvi sodīt tos, kuri grib Valsts valodas likuma prasības pārkāpt, joprojām būs centra inspektoru ziņā.
Veidot inspektoru brīvprātīgo palīgu tīklu ir rosinājusi Tieslietu ministrija. “Esam šo iniciatīvu vairākkārt pārrunājuši gan ar pašreizējo ministru Dzintaru Rasnaču, gan iepriekšējiem – Baibu Broku un Gaidi Bērziņu, un pakāpeniski izkristalizējies, kā to virzīt,” teic M. Baltiņš. Zinām, ka ir sabiedriskie vides inspektori. Vai brīvprātīgie VVC palīgi līdzināsies viņiem? Direktors atbild, ka šī līdzība nav tik liela, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Vides inspektors rūpējas par zivju resursu aizsardzību, lieguma laika ievērošanu ūdenstilpēs savas dzīvesvietas tuvumā. Bet valodas inspektora palīgs savā reģionā dos padomus un konsultēs cilvēkus, kas pie viņa vērsīsies, uzticoties viņa zināšanām un autoritātei vietējā sabiedrībā.
Diezgan bieži veikalos redzēts, ka precēm trūkst marķējuma valsts valodā, piemēram, kosmētikas preču klāstā, izraugoties šampūnu vai jaunu krēmu sejas kopšanai, jāburto angliski vai citā svešvalodā, kāda tipa matiem vai ādai šie līdzekļi lietojami, jo latviski tas nav tulkots. Ko darīs inspektora palīgs, ieraugot tamlīdzīgu nevērību?
Viņam ir veikala darbiniekam jāizskaidro, kādā veidā šis tulkojums jānodrošina, pirms patērētājs šo preci ir nopircis, uzsver VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.
Palīga pilnvaras noteikti nebūs kādas personas saukšana pie administratīvās atbildības jeb sodīšana. Palīgs, konstatējot Valsts valodas likuma pārkāpumus publiskajā informācijā, vērsīsies pie atbildīgās personas un skaidros, kā šo pārkāpumu novērst,” stāsta S. Pāvulēna. Viņa strādā darba grupā, kas līdz aprīļa sākumam sagatavos ziņojumu Tieslietu ministrijai un līdz 1. jūnijam izstrādās metodiku par sabiedriskā palīga darbību. VVC būs jāpārliecinās par šā cilvēka paša kompetenci, jārīko apmācības, skaidrojot Valsts valodas likuma un Ministru kabineta noteikumu sistēmu, un tikai pēc tam viņš saņems īpašu apliecību.
Valsts valodas centrs cer, ka par sabiedriskajiem palīgiem kļūs skolotāji, bibliotekāri, pagastu pārvalžu darbinieki. Cik daudzi vēlēsies to darīt, M. Baltiņš pagaidām neprognozē, piebilstot, ka šī sistēma attīstīsies pamazām vairāku gadu laikā.
Bet visi arvien ir aicināti ikdienišķās situācijās jorojām palīdzēt apkārtējiem uzlabot valsts valodas zināšanas. Nesen aerobikas trenerei, kas ir ieguvusi sporta skolotājas izglītību Daugavpilī un vada nodarbības divās valodās, pēc teikuma: “Ieklausieties savās jūtībās!” – sacīju, ka pareizi sacīt “sajūtās” vai “izjūtās”. Pēc nodarbības, kad jautāju, vai viņa nav apvainojusies par aizrādījumu, trenere vēlreiz teica paldies, sakot – labi, ka ar viņu runāju latviski, jo neviens cits to nedarot…
