Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. jūlijs, 2014
Drukāt

Pēteris Apinis: nevis slaucīt asariņas, bet rīkoties (5)

Foto-LETAFoto-LETA

Gaitenis Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

“Malaysia Airlines” gaisa kuģa “Boeing 777” notriekšana Ukrainā šobrīd ir signāls rīkoties. Pašreiz izmeklēšana nav notikusi, visas iesaistītās puses ar pirkstu rāda cita uz citu, sniedz paziņojumus un sasauc sanāksmes.

Ukrainas konflikts ir izgājis ārpus Ukrainas valsts robežām. Viena lieta ir notriekta lidmašīna, kuras visi 298 pasažieri ir miruši. Cita lieta ir nesen parādījusies ziņa, ka kāda no karojošām pusēm (protams, neviens neuzņemas vainu) ir palaidusi prettanku raķeti pret pasažieru autobusu. Deviņi bojāgājušie, bet pārējie cietušie ar politraumām nogādāti slimnīcās.

Iedomājieties, ka Latvijā 30 pacienti pēc šāda raķetes uzbrukuma autobusam tiek nogādāti Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Grūti, darba pilnas rokas, tiek mobilizēti visi slimnīcas ārsti, bet ar trīsdesmit pacientiem Austrumu KUS galā tiks. Tagad iedomājieties, ka šie trīsdesmit nonāks Rēzeknes vai Ludzas slimnīcā.

Latvijā nav militārās medicīnas, un hospitāli mums arī nevajag. Toties civilajām slimnīcām jābūt gatavām krīzes, katastrofas, terorakta vai pat militāras agresijas gadījumam. Pašreiz veselības ministrs, pat ja tāds būtu, nav spējīgs un tiesīgs dot jebkādu norādījumu reģionālajām un aprūpes slimnīcām. Šīs slimnīcas pieder pašvaldībām vai pat privātām institūcijām, tās pakļaujas tikai vienam noteikumam – peļņas un zaudējumu aprēķinam. Rajonu slimnīcas ir lielākais pašvaldības uzņēmums, tādēļ slimnīcā nereti par vadītāju tiek iecelts izbijis pašvaldību darbinieks, lojāls valdošam grupējumam (novada partijai).

Ukrainas mācība liek mums nopietnāk pievērsties zemessardzes atbal­stam. Ukrainas mācība liek mūsu ārvalstu diplomātiem dot lielākas pilnvaras. Ukrainas mācība liek glabāt valsts vērtspapīrus un rezerves ārvalstīs. Tajā pašā laikā Ukrainas mācība liek mums paskatīties uz mūsu iespējām sniegt medicīnisko palīdzību.

Liela skaita politraumu gadījumā palīdzību spēs sniegt tikai Austrumu KUS, Bērnu KUS un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Rīgā, kā arī reģionālās slimnīcas. Drošības un stabilitātes vārdā tām visām ir jābūt valsts īpašumā ar vienotu regulējumu, augstu standartu un nopietnām valsts rezervēm. Gluži tāpat kā valsts jau pārņēmusi neatliekamās palīdzības dienestu.

Iespējams solis varētu būt neatliekamās palīdzības nodaļu (uzņemšanas nodaļu) pievienošana neatliekamās palīdzības dienestam. Mums nekavējoties jāpārstrādā valsts rezerves, tās izvietojot pie reģionālajām slimnīcām ar mēneša pretsāpju un anestēzijas līdzekļu, operācijas materiālu, antibakteriālo līdzekļu, pārsiešanas materiālu rezervi. Pašreizējās valsts rezerves ir gatavas tādiem kara un medicīnas aprūpes apstākļiem, kādi bija 1941. gadā.

Kas par jauku, grūti paveicamu uzdevumu topošajam veselības ministram. Neatkarīgi no tā – vēlas šis ministrs centralizēt medicīnas dienestu vai ne, tas būs jāveic NATO uzdevumā. NATO standarts – stundas laikā specializēta (neiroķirurģiska, anestezioloģiska, traumatoloģiska) ārstēšana. Starp citu, Holandes kara jūrnieks, kas cieta sadzīviskā kautiņā Ventspilī, nedēļu pēc traumas tika ar helikopteru no Ventspils nogādāts Rīgā, ar specializētu lidmašīnu Hāgā, ar kara ambulanci – Amsterdamā. Tas viss prasīja sešas stundas.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Padomdevējam derētu noskaidrot mediķu noziedzīgās attieksmes iemeslus pret arodslimniekiem un pēc tam dot padomus.Cik varu spriest no savas pieredzes,tad šīs attieksmes iemesls ir valstī kultivētais homofobisma kults,kura veidošanā,pēc mana ieskata,daudz pūļu ir pielicis arī padomdevējs.

  2. Valmieras variants

  3. Apīnis ir vishumanoidākais, humanoīds no visiem ārstiem humanoīdiem.

  4. Ludzu ikdienas darbu sakārtojiet priekš 95% pacientu ar novēlotām un hroniskām slimībām vai primitīvas aprūpes vajadzībām un tad fantazējiet par uzņemšanu pievienošanu transporta dienestam vai militāra konflikta cietušo glabšanas varbutibai

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+