Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. janvāris, 2013
Drukāt

“New York Times” publicē rakstu par Latvijas spēju izkļūt no krīzes

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

ASV laikraksts “New York Times” publicējis rakstu par Latviju, norādot, ka tās iedzīvotāju spēja pieņemt taupības pasākumus un pielāgoties izmaiņām ir palīdzējusi izķepuroties no krīzes un uzrādīt pārsteidzošus ekonomikas izaugsmes rādītājus.

“New York Times” uzteic Latviju, “ko taupības pasākumu cienītāji sumina kā valsti, kas var, un piemēru tādām valstīm kā Grieķija, kas nevar”.

Laikraksts atgādina, ka četru gadu laikā Latvijai izdevies no dziļākās krīzes Eiropas Savienībā atgūt tirgu uzticību, kāpināt eksportu un strauji mazināt valsts budžeta deficītu, izpelnoties Starptautiskā Valūtas fonda uzslavas.

Atšķirībā no Grieķijas, kur lielākie parādnieki ir valsts institūcijas, Latvijā tā dēvētajos treknajos gados lielākos kredītus bija paņēmušas privātpersonas, bet, kā norāda “New York Times”, tāpat kā citās grūtības nonākušās Eiropas Savienības valstīs, Latvijā bija milzīgs valsts budžeta deficīts, banku krīze un konkurētspējas kritums.

Tomēr Latvija no krīzes izkārpījās, “neievērojot vispārpieņemtus ekonomikas gravitātes likumus”, uzsvērts “New York Times” publikācijā, norādot, ka Latvijā izmantotie risinājumi citur ir grūti piemērojami vairāku iemeslu dēļ.

Piemēram, kā uzskaita “New York Times”, Grieķijā un Spānijā algu, darbavietu un valsts sniegto pakalpojumu samazinājums ir izraisījis plašus protestus un iedzīvotāju saniknojumu. “Arī Lielbritānija, Portugāle, Itālija un Latvijas kaimiņvalsts Lietuva burbuļo no pretestības pret taupības pasākumiem,” piebilsts Endrjū Hidžinsa sagatavotajā materiālā, uzsverot, ka atšķirībā no daudziem kolēģiem, kas īstenoja taupības pasākumus citviet, Valdim Dombrovskim izdevās saglabāt premjera amatu arī pēc vēlēšanām, lai gan “valdība atlada trešdaļu ierēdņu, samazināja algas pārējiem un krasi samazināja atbalstu slimnīcām”.

Tomēr, kā norāda “New York Times”, Latvijā atšķirībā no pārējās Eiropas nav darbaļaužu aktivitātes tradīciju un streiku sarīkošana ir praktiski neiespējama. Laikraksts citējis Latvijas Brīvo arodbiedrību konfederācijas prezidenta Pētera Krīgera teikto, ka “ko gan var sasniegt ielās? Tur ir auksti un snieg”.

Tāpat Latvijā nav kreisi noskaņoto politisko spēku, kas citviet Eiropā skaļi iebilda pret taupības pasākumiem, un nav arī stingru likumu, kas aizsargā darbavietas un algu līmeni, atšķirības starp Latviju un citām Eiropas valstīm uzskaitīja “New York Times”.

“New York Times” rakstā uzteikta Latvijas uzņēmēju spēja sekot valdības piemēram, samazinot algas, kas palīdzēja vairot valsts konkurētspēju, jo samazinājās darbaspēka izmaksas. “Eksports pieauga, uzņēmumi sāka atkal pieņemt darbā cilvēkus,” norādīts materiālā.

Tomēr laikraksts atgādina, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji veiksmes stāstu uz savas ādas neizjūt, tādēļ 2010.gadā vien no valsts aizbrauca 42 263 cilvēki, kā to aprēķinājis Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Laikraksts citē arī Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktoru   Alfu Vanagu sakām, ka “ideja par Latvijas veiksmes stāstu ir smieklīga”. “Latvija nav piemērs nevienam,” uzsvēris Vanags, uzstājot, ka Latvijai krīzes karstumā vajadzēja devalvēt latu, kas nav iespējams, piemēram, Grieķijai, jo tai ir vienota valūta ar vēl 16 valstīm.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens “New York Times” rakstā citēts sakām, ka algas samazināt ļāva Latvijas iedzīvotāju augstais sāpju slieksnis un neparasti atvērtā ekonomika.

“To var izdarīt tikai valsts, kas vēlas kādu laiku paciest spēcīgās sāpes un kam ir ārkārtīgi elastīgs darba tirgus,” viņš teicis, piebilstot, ka “mācību stunda par Latvijas paveikto ir tāda, ka nekādas mācību stundas nav”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+