Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
14. maijs, 2015
Drukāt

Ēnu ekonomikas ierobežošana Latvijā nesokas (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ēnu ekonomikas ierobežošana Latvijā nesokas. Kaut arī pēdējos gados tās mazināšanai izmantoti dažādi godīgu uzņēmējdarbību veicinoši nodokļu politikas paņēmieni, 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) saglabājies gandrīz tāds pats kā 2013. gadā.

To apliecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomikas izplatību trijās Baltijas valstīs, kas iegūts, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS darbiniekiem aptaujājot ap 500 uzņēmēju katrā valstī.

Latvija “izceļas”

Viens no pētījuma līdz­autoriem, ēnu ekonomikas redzamākajiem pētniekiem Latvijā, “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars jo­projām ir aptuveni divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Plaisa starp Latviju un abām mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm kļuvusi vēl lielāka. Diemžēl triju Baltijas valstu starpā Latvija “izceļas” pēc vairākiem rādītājiem.

Pērn Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvara procentuālais samazinājums bijis vērā ņemams (sk. tabulu), turpretim Latvijā tas (par nieka 0,3%) bijis mazsvarīgs. Cēloņi, kas izraisa un veicina šo sērgu, ir vairāki un tie paši sen zināmie: nodokļu nemaksāšana; peļņas slēpšana; atalgojuma maksāšana aploksnēs; darbinieku skaita neuzrādīšana; ierēdņu piekukuļošana, lai saņemtu izdevīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus.

Līdzīgi kā 2013. gadā arī pērn Latvijā visvairāk ēnu ekonomiku veicināja peļņas slēpšana uzņēmumos (45,5%), otrajā vietā atstājot aplokšņu algas (36,1%), bet trešajā – ne­uzrādītos darbiniekus (18,4%). Arī šajā ziņā Latvija pārspējusi abas kaimiņvalstis, kurās peļņas slēpšana uzņēmumos bijusi mazāk izplatīta (Igaunijā – 21,1%, Lietuvā – 40,8%). Ierēdņiem dotā kukuļa cenrādis Latvijā joprojām ir 10% no ienākumiem pasūtījuma izpildē.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. visam ir savi iemesli! Atbildēt

    Labāk, protams, godīgi saņemt savu neražīgā darbaspēka oficiālo aldziņu, pamocīties, neizturēt un laist uz Angliju – vai tā jārīkojas?

  2. no trim Baltijas valstim Latvija ir ta kura okupantu ietekmi un padomju mantojumu ir izjutusi vissmagak…. Un lidz ar to mantojusi attiecigu attieksmi pret valsti un sabiedribu…… “Gods krapt krapejus”… Joprojam birokratija, iestades, darba deveji, valdiba tiek uzskatiti ka blezi un ienaidnieki. No padomju laikiem joprojam atskan ” valsts izliekas ka ta mums maksa…. Mes izliekamies, ka stradajam”…. Bet lietas lenam virzas uz labo pusi… Kaut gan parak leni.

  3. Nabaga žurnālisti Atbildēt

    “Minimālo algu saņēmēji riskē vecumdienas pavadīt nabadzībā” – raksta autors. Un kā būs ar LA un pārējo AS “Lauku Avīze” izdevumu žurnālistiem, par kuriem sociālo nodokli maksā tikai no minimālās algas? Viņi saņem arī honorārus, taču no tiem darba devējs maksā tikai ienākuma nodokli. Un viss ir likumīgi, nekādas ēnu ekonomikas, vien gaiša saulīte! – Tas ir izdevīgi darba devējam, bet ļoti neizdevīgi žurnālistiem, kuru pensija būs mazāka nekā šoferiem un citiem darbiniekiem. Tikmēr LA īpašnieks “Ventbunkers” saņem peļņu, kuru sadala akcionāriem….

  4. Pēta un apkaro, pēta un apkaro to ēnu ekonomiku. Jēgas nekādas.
    Varbūt, ka derētu papētīt pašu nosaukumu “ēnu ekonomika”.
    Kas ir ēna?
    Ēna rodas tad, kad kaut kas nostājas priekšā saulei. Tad šis “kaut kas” met ēnu. Lai kaut ko izdarītu ar ēnu ir kaut kas jāizdara ar to, kas to ēnu met. Ja mūsu ekonomika met ēnu, tad kaut kas ir jāmaina tajā ekonomikā. Kaut kas tāds, kas traucē tai mūsu ekonomikai būt saulainai. Piemēram, jāmaina nodokļu politika, bet varbūt vienkārši jāpārtrauc izzagt un izsaimniekot to mūsu ekonomiku. Jābeidz dāsni algot burbulpūtējus un piešķirt finansējumu viņu brbuļporojektiem, visādām starpniekfirmām, šaubīgiem nevajadzīgiem iepirkumiem, gaisa piļu celtniecībai u.t.t.
    Bet tas jau nenotiks. Mūsu “lielie cīnītāji” turpinās cīnīties ar ēnu. Tas ir tas pats, kas jāt ar beigtu zirgu (Ceru, ka kāds ir lasījis to instrukciju, kā jāt ar beigtu zirgu :))

  5. Trūkst politiskās gribas- kaut vai dzīvokļu īre – cik sludinājumu, cik izīrēts un cik maksā nodokļus no īpašnieku peļņas? Tāpat nelegālo taxi pakalpojumi – ? Tāpat prieka meitas – cik maksā nodokļus? Teiks sīkumi, bet no lietus pilieniem – avotiņi, strautiņi, upes…

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+