Ēnu ekonomikas ierobežošana Latvijā nesokas 5
Ēnu ekonomikas ierobežošana Latvijā nesokas. Kaut arī pēdējos gados tās mazināšanai izmantoti dažādi godīgu uzņēmējdarbību veicinoši nodokļu politikas paņēmieni, 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) saglabājies gandrīz tāds pats kā 2013. gadā.
To apliecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomikas izplatību trijās Baltijas valstīs, kas iegūts, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS darbiniekiem aptaujājot ap 500 uzņēmēju katrā valstī.
Latvija “izceļas”
Viens no pētījuma līdzautoriem, ēnu ekonomikas redzamākajiem pētniekiem Latvijā, “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir aptuveni divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Plaisa starp Latviju un abām mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm kļuvusi vēl lielāka. Diemžēl triju Baltijas valstu starpā Latvija “izceļas” pēc vairākiem rādītājiem.
Pērn Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvara procentuālais samazinājums bijis vērā ņemams (sk. tabulu), turpretim Latvijā tas (par nieka 0,3%) bijis mazsvarīgs. Cēloņi, kas izraisa un veicina šo sērgu, ir vairāki un tie paši sen zināmie: nodokļu nemaksāšana; peļņas slēpšana; atalgojuma maksāšana aploksnēs; darbinieku skaita neuzrādīšana; ierēdņu piekukuļošana, lai saņemtu izdevīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus.
Līdzīgi kā 2013. gadā arī pērn Latvijā visvairāk ēnu ekonomiku veicināja peļņas slēpšana uzņēmumos (45,5%), otrajā vietā atstājot aplokšņu algas (36,1%), bet trešajā – neuzrādītos darbiniekus (18,4%). Arī šajā ziņā Latvija pārspējusi abas kaimiņvalstis, kurās peļņas slēpšana uzņēmumos bijusi mazāk izplatīta (Igaunijā – 21,1%, Lietuvā – 40,8%). Ierēdņiem dotā kukuļa cenrādis Latvijā joprojām ir 10% no ienākumiem pasūtījuma izpildē.
