Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Shutterstock

Ēnu ekonomikas ierobežošana Latvijā nesokas 5

Ēnu ekonomikas ierobežošana Latvijā nesokas. Kaut arī pēdējos gados tās mazināšanai izmantoti dažādi godīgu uzņēmējdarbību veicinoši nodokļu politikas paņēmieni, 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) saglabājies gandrīz tāds pats kā 2013. gadā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

To apliecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomikas izplatību trijās Baltijas valstīs, kas iegūts, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS darbiniekiem aptaujājot ap 500 uzņēmēju katrā valstī.

Latvija “izceļas”

Viens no pētījuma līdz­autoriem, ēnu ekonomikas redzamākajiem pētniekiem Latvijā, “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars jo­projām ir aptuveni divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Plaisa starp Latviju un abām mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm kļuvusi vēl lielāka. Diemžēl triju Baltijas valstu starpā Latvija “izceļas” pēc vairākiem rādītājiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pērn Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvara procentuālais samazinājums bijis vērā ņemams (sk. tabulu), turpretim Latvijā tas (par nieka 0,3%) bijis mazsvarīgs. Cēloņi, kas izraisa un veicina šo sērgu, ir vairāki un tie paši sen zināmie: nodokļu nemaksāšana; peļņas slēpšana; atalgojuma maksāšana aploksnēs; darbinieku skaita neuzrādīšana; ierēdņu piekukuļošana, lai saņemtu izdevīgus valsts vai pašvaldību pasūtījumus.

Līdzīgi kā 2013. gadā arī pērn Latvijā visvairāk ēnu ekonomiku veicināja peļņas slēpšana uzņēmumos (45,5%), otrajā vietā atstājot aplokšņu algas (36,1%), bet trešajā – ne­uzrādītos darbiniekus (18,4%). Arī šajā ziņā Latvija pārspējusi abas kaimiņvalstis, kurās peļņas slēpšana uzņēmumos bijusi mazāk izplatīta (Igaunijā – 21,1%, Lietuvā – 40,8%). Ierēdņiem dotā kukuļa cenrādis Latvijā joprojām ir 10% no ienākumiem pasūtījuma izpildē.