×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.2°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
16. decembris, 2017
Drukāt

Dodiet darbu, prasa cilvēki ar invaliditāti (1)

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Foto - Ieva Lūka/LETAInvalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Foto - Ieva Lūka/LETA

Bijušais Pasaules bankas prezidents Džeimss D. Volfersons ir teicis: “Cilvēki ar invaliditāti neprasa žēlsirdību. Viņi prasa iespēju. Viņi negrib saņemt uzspiestus, ārēji radītus risinājumus. Viņi grib izmantot iespēju rīkoties paši.” Šobrīd diemžēl ap 100 tūkstošiem invalīdu Latvijā iespēja netiek dota. Sludinājumu portālos neskaitāmi daudzi meklē darbu, vēlas strādāt. Bet atsaucības nav.

Pēdējo desmit gadu laikā cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos lielu izmaiņu nav, taču arvien aktīvāk tiek rīkotas konferences, diskusijas, apmācības darba devējiem, sabiedrību informē par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un iespējām viņus iesaistīt darba tirgū. Latvijā dzīvo 102 753 personas ar invaliditāti darbspējas vecumā (18 – 62 gadi), no tiem nodarbināti ir 38 tūkstoši. Kopumā valstī šobrīd ir apmēram 61 tūkstotis bezdarbnieku, no kuriem 13% jeb 8164 ir cilvēki ar invaliditāti. Invalīdu bezdarbnieku skaits, gadiem ejot, faktiski nemainās. Tāpat nemainās arī kopējais nodarbināto personu ar invaliditāti skaits. Labklājības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa uzsver, ka personu ar invaliditāti nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem politikas jautājumiem, kuru pēdējā laikā aizvien vairāk aktualizē gan sabiedriskajos medijos, gan dažādos pasākumos un diskusijās.

Latvijas Invalīdu biedrības pētījums “Invalīdu nodarbinātības un ar to saistīto problēmu izvērtējums sociālās atstumtības mazināšanai” apliecina, ka invalīdi ir gatavi un vēlas strādāt, lai iekļautos sabiedrībā, tiktu pieņemti, justos līdzvērtīgi, varētu kontaktēties ar cilvēkiem un nesēdēt mājās. Taču daļa invalīdu nestrādā vai negrib strādāt tieši darba devēju attieksmes dēļ: “Darba devēji viņus neuztver pietiekami nopietni un bieži necenšas nākt pretī invalīdiem, pielāgojot darba vidi un samazinot darba stundas un arī darba apjomu.” Galvenie minētā pētījuma secinājumi – var izšķirt divu veidu attieksmi pret invalīdiem: kā pret nevarīgākiem, kuriem ir īpašas vajadzības un nepieciešama uzmanība; kā pret jebkuru cilvēku.

Šķēršļus liek darba devējs

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Foto – Ieva Lūka/LETA

Pētījuma rezultātus par to, ka cilvēki ar invaliditāti ir gatavi darboties, apstiprina daudzie sludinājumi invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” mājaslapā. Cilvēki interesējas par darba iespējām, uzskaitot savas prasmes, izglītības pakāpi, un, ja izglītības nav, piemin, ka ļoti vēlas strādāt un ir gatavi mācīties. “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis skaidro: “Jebkurš cilvēks ar īpašām vajadzībām ir spējīgs strādāt, atliek tikai atrast pareizo nodarbošanos. Un, lai gan Latvijā trūkst darbinieku, daudzi uzņēmumi joprojām atsakās nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti. Īpaši sarežģīti ir cilvēkiem ar redzes traucējumiem.” Neizmantotais potenciāls joprojām ir liels – Latvijā dzīvo 170 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, no tiem darbaspējas vecumā ir 110 tūkstoši iedzīvotāju, bet strādā tikai 40 tūkstoši. Pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju veica aptauju, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi būtu gatavi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti – 108 uzņēmumu personāla vadītāju aptaujā tika noskaidrots: 71% no viņiem uzskata, ka personu ar invaliditāti nodarbināšana ir labs piemērs sabiedrības solidaritātei. Tomēr, vaicāti par to, kas uzņēmējus attur no šādu cilvēku pieņemšanas darbā, 66% aptaujas dalībnieku nosauc apgrūtināto atlaišanu no darba arī tādā gadījumā, ja cilvēks neveic savus pienākumus, veic tos nekvalitatīvi vai citādi pārkāpj noteikumus, tāpēc efektīvs risinājums, lai veicinātu pieņemt darbā personas ar invaliditāti, būtu izmaiņas Darba likumā. Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), lai atbalstītu bezdarbniekus ar invaliditāti, īsteno īpašu subsidētās nodarbinātības pasākumu. Darba devējiem, kuri piedalās šajā pasākumā, NVA sniedz finansiālu atbalstu: dotāciju ikmēneša darba algai valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā;

sedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas;

vienreizēju finansējumu aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti.

Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta vadītāja Dace Helmane. Foto - Zane Bitere/LETAKorporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta vadītāja Dace Helmane. Foto - Zane Bitere/LETA

Subsidētās darba vietas neatbalsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, kura uzskata, ka speciāli piešķirtam finansējumam, lai uzņēmumi pieņemtu darbā invalīdus, nekad nav pozitīva rezultāta: “Negribu nevienu nomelnot, bet, ja cilvēkus var motivēt tikai ar naudas palīdzību, tas nav pareizi. Uzņēmumam jācenšas ieraudzīt stratēģisko jēgu – lielisks piemērs ir lielveikali RIMI, kas jau ilgu laiku katru gadu darbā pieņem ap 50 darbinieku, kuriem ir īpašas vajadzības. Sākumā tā bija speciāla programma, bet, arī tai noslēdzoties, RIMI turpina pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, skaidrojot, ka tas uzlabo pārējo darbinieku darbu, apkārtējie cilvēki kļūstot labāki.” Dace Helmane uzsver – vajadzētu būt tā, ka darba devējs neizvēlas cilvēku pēc izskata vai fiziskā stāvokļa, bet gan pēc profesionālās atbilstības, taču diemžēl joprojām darba devēji starp cilvēku ar īpašām vajadzībām un cilvēku bez tādām izvēlas otro. “Mēs veicam bezmaksas apmācības darba devējiem, tām var pieteikties mājaslapā skatupunkti.lv. Atvērtība sākas brīdī, kad ir iespēja saskarties ar dažādību – ir jāiepazīst it kā citādais, lai saprastu, ka esam bijuši stereotipu varā, tāpēc uz apmācībām aicinām arī cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Piemēram, labākais gids Liepājā ir neredzīgs vīrietis, kurš pats šo pilsētu savu mūžu nav redzējis. Bet viņš savu darbu dara izcili.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Manuprāt ,aizmirsta tēma – invalīdi nevar saņemt samazināto patentu, lai strādātu individuāli.Bet šādai iespējai vajadzētu būt !!!!!!Es saprotu, ka valdībai vajadzīga nauda – par ko gan maksās deputātu algas utt. ?Viena deputāta algas pielikuma !!!!! pietiktu, lai visiem invalīdiem samaksātu individuālā darba valsts nodevu ! Vai varbūt rīkosim vēl kādu labdarības projektu ?

Draugiem Facebook Twitter Google+