“Nezināmā pagātne”: Kāpēc 1944. gadā uz Latviju deportēja Ungārijas ebreju sievietes? 4
Ungārijai noslēdzot savu prezidentūru kā Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (IHRA) priekšsēdētājvalstij, Rīgā, muzejā “Ebreji Latvijā”, 8. martā plkst.17 norisināsies 1944.gadā uz Latviju deportētajām Ungārijas ebreju sievietēm un viņu nezināmajai pagātnei veltīts simpozijs, aģentūra BNS uzzināja Ungārijas vēstniecībā.
Pētījuma “Nezināmā pagātne” mērķis ir noskaidrot pēc iespējas vairāk par to ungāru sieviešu likteņiem, kuras caur Aušvicu tika deportētas uz darba vai koncentrācijas nometnēm Latvijā, un iegūt atbildi uz jautājumu, kāpēc tas tā notika?
Pētījumā vēsturnieks Marģers Vestermanis pievērsis uzmanību vēl neizpētītam vēstures faktam, proti, 1944.gadā uz Latviju no Aušvicas deportētajām Ungārijas ebreju sievietēm un viņu nezināmajai pagātnei. Vestermanis šīs sievietes satika Popervāles darba nometnē. Kā pierādījums viņu deportācijai uz Latviju kalpo teksts ungāru valodā, kas bija uzrakstīts uz sienas kādā no barakām Rīgā: “(…) jau atkal esam šeit, bet neviens nezina, kad un kurp dosimies talāk, varbūt pat labāk ir nezināt. Ja kāds jelkad satiks mūsu vecākus, radiniekus, viņam vai viņai tiem jāpasaka, ka mēs par viņiem daudz domājām, it īpaši par mūsu vecākiem, kuri ik mirkli bija mūsu domās. Visu to labāko, 1944.gada vasara.”
1944.gada vasarā apmēram 4000-5000 ungāru ebreju sieviešu no Ungārijas ziemeļaustrumiem, Aizkarpatijas un Transilvānijas caur Aušvicu tika deportētas uz Kaizervaldes nometni Rīgā un tālāk uz citām darba vai koncentrācijas nometnēm Dundagā, Popervālē, Spilvē, Ķurbē un citur. Smaga darba, slikto dzīvošanas apstākļu un trūcīgās pārtikas dēļ, kā arī sekojot nometņu evakuācijai pēc Sarkanās armijas ierašanās, tūkstošiem sieviešu zaudēja dzīvību. Tomēr vairāk nekā tūkstotis izdzīvoja un tika deportētas atpakaļ uz Vācijas impērijas teritoriju, lielākoties uz Štuthofu.
Laikā no 2015.gada marta līdz 2016.gada martam Ungārija ir IHRA priekšsēdētājvalsts. Starptautiskā holokausta piemiņas alianse ir starpvaldību organizācija, kuras mērķis ir ar politisko un sociālo līderu palīdzību nodrošināt izglītošanu par holokaustu, tā piemiņu un izpēti – gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. IHRA ir 31 dalībvalsts, tai skaitā Ungārija un Latvija.
